Egļu lielākais naidnieks: astoņzobu mizgrauzis
Tā izskatās egles pēc egļu astoņzobu mizgraužu (Ips typographus) posta darbiem. To, ka “pastrādājušas” tieši šīs vaboles, apstiprina entomologs Uģis Piterāns.
Tikai 4–7 milimetru sīkās vaboles barojas un attīstās galvenokārt eglēs, un ievērojami izplatījušās Eiropā un arī Latvijā. Zinātnieki gan mierina, ka būtiskus draudus mežsaimniecībai mizgrauži pagaidām nerada, jo lielākās masveida savairošanās ir punktveida, izteikti lokālas, un skar atsevišķas audzes vai koku pudurus, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.
Situācija var mainīties, pastāvot vabolēm labvēlīgiem ziemošanas apstākļiem. Mizgrauži pamatā savairojas vēja gāztās eglēs, nemizotos baļķos, novājinātās egļu audzēs, kā, piemēram, Madonas apkaimē un Lubānā, kur tās cieta 2017.–2018. gada plūdos. Parasti savairojas visā egles stumbra garumā un barojas ar augošām eglēm, kas vecākas par 40 gadiem. Sausas un karstas vasaras šiem kaitēkļiem ir īpaši labvēlīgas, tas jau pieredzēts Zviedrijas dienvidos.
Zemkopības ministrija no 1. aprīļa līdz 1. septembrim iesaka necirst egļu audzes, kas vecākas par 50 gadiem, izņemot, ja tās ir kompaktas, izolētas un atrodas ne tuvāk par 100 metriem no citām pieaugušām egļu audzēm.
Mizgraužu ķeršanai, ja to nav daudz, var izmantot arī slazdus ar sintētisko feromonu, kas izdala tiem vilinošu smaržu. Mežsaimniekiem zināma metode ir ķeramkoki – nogāž dažas lielas egles un atstātas mizgraužu pievilināšanai. Bet – ja tās laikus neizvedīs, rezultāts būs vēl vairāk mizgraužu.
Kaitēkļiem ir arī dabiskie ienaidnieki, plēsīgās vaboles – īsspārņi (Staphylinidae) un mizgraužu skudrulītis (Thanasimus formicarius), taču to ir pārāk maz. Cīnās arī pašas egles, slīcinot vaboles sveķos, taču tā var uzvarēt nelielu uzbrucēju pulku.
Kas ir Meža Zinis
Atver acis! Dodies ārā! Dodies dabā un mežā! Skaties, kas tur notiek. Meklē interesanto un neparasto, liecības, kā dzīvo mežu redzamie un neredzamie iemītnieki un kādas ir viņu darbības sekas.
Fotografē, filmē, apraksti redzēto un sūti mums – jauns@jauns.lv Ja būs nepieciešams, Jauns.lv piesaistītie speciālisti komentēs jūsu dabas foto un video atradumus. Kopā veidosim Jauno Meža Enciklopēdiju.
