Vienīgā saimniece Latvijā, kura gatavo ievārījumus no tik vērtīgā dārzeņa - burkāna

"Mani vecāki ir ienācēji Alsungā, bet es te esmu dzimusi, augusi, mācījusies, palikusi uz dzīvi, apprecējusies un bērnus audzinājusi. Nekur neesmu prom gājusi. Pēc specialitātes esmu mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Alsungas vidusskolā – esmu beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti," sāk stāstīt Laila.

Tik hobiju, cik sunim blusu

Viņai tuvi ir gan virtuves darbi, gan rokdarbi, un īpaša interese ir par tautastērpiem – Laila lepojas ar pašas darinātu Alsungas tautastērpu, to ģērbj katrā piemērotā godu reizē. Tādu nav mazums, jo Laila ir arī viena no "Suitu sievu" dziedātājām.

"Es pat nezinu, ko nedaru no rokdarbiem. Pamatā darinu tautastērpus, šuju, izšuju, adu, tamborēju. Kā smejos, man ir tik daudz hobiju, cik sunim blusu. Es esmu laimīga sieviete un daru to, kas man patīk. Dzīvē tā veiksmīgi sagadījies. Man ir lieliska atbalsta komanda – mana ģimene, vīrs Agris, meitas Inta un Anta. Viena jau beigusi augstskolu, otra vēl ceļā uz to. Arī meitām virtuves darbi nav sveši, un kā gan citādi – tādai dullai mammai kā man citādi jau nemaz nevar būt," smej Laila.

Burkānu zapte sākās ar nejaušību

Ar burkāniem viss sācies itin nejauši. 2017. gadā bija izsludināts konkurss Jaunie Alsungas gardumi, bet Laila īsti negatavojās piedalīties. Domājusi – diez vai paspēs, jo ikdienas ritms jau tāpat steidzīgs. Izšķirošs bija kāda paziņas pamudinājums, un Laila tomēr uzrakstīja pieteikumu. Vēl kāds ierosināja, ka Laila ar savām prasmēm var piedalīties, vārot kaut vai zaptes.

“Domāju – kas tad mums te ir populārs? Sklandraušus un maizi cep ļoti daudzi. Arī pati esmu viena no Alsungas "Spēlmaņu kroga" kulinārā mantojuma saimniecēm, tur vienmēr sklandrauši priekšplānā. Te arī sapratu, ka burkāni ir populāri. Radās ideja – saliku zaptē burkānus,” atceras Laila.

Sākumā domājusi, vai vēl kāds vispār tā gatavo? "Interneta dzīlēs uzgāju, ka burkānus vāra kopā ar apelsīniem. Bet apelsīns jau tāds aizjūras auglis un pie mums neaug, nav īsti mūsu pašu, tāpēc sāku pētīt, ar ko varētu aizstāt. Vienu dienu no spaiņa burkānu iznāca trīs dažādi ievārījumi.  Bija zapte ar cidonijām, burkānu biezenis ar cidonijām un asā želeja ar čili," palielās suitene.

Konkursā pirmā vieta

"Piedalījos pieminētajā konkursā un uzvarēju – dabūju 1. vietu. Mani uzrunāja, ka vajag turpināt, iet uz priekšu, vēl uzlabot. Teicu, ka esmu jau aizņemta ar tautastērpiem un kulinārām meistarklasēm, vēl dziedu, nav brīvu brīžu. Tomēr ik pa brīdim kāds mani uzrunāja, un nolēmu – jāuzraksta projekts. Ja izies cauri, darbošos kā mājražotāja. Ja ne, burkānu zaptes paliks tikai mans īpašais darinājums atsevišķiem gadījumiem. Projekts uzvarēja, un esmu reģistrējusies oficiāli kā mājražotāja," teic Laila.

Pašnodarbinātā viņa gan ir jau kopš 2013. gada, kad sāka piestrādāt ar rokdarbiem, tūristiem piedāvā arī auskarus un gredzenus, darinātus no dzijas un diegiem.

Neparasts suvenīrs

"Ar burkānu zapti tā īsti sāku darboties pērn, tādā apaļā gadā. Mani ievārījumi ir kā suvenīri, atbraucot uz Alsungu, nekur citur tādus negatavo. Mazā burciņa tad nu ir kā neliels pārsteigums, maza daļa no Alsungas. Pirmajā tūrē arī pašas burciņas bija noformētas ar Alsungas piesitienu, ar uzrakstu un recepti suitu valodā. Pieprasījums ir, esmu izmēģinājusi piedāvāt tirgos, arī Alsungas Kafejnīcu dienās. Cilvēki prasa, interesējas," priecājas Laila.

Viņas plānos nav izkonkurēt lielveikalu ievārījumu piedāvājumu, burkānu ievārījumus pircēji arī neizķer tā kā sagatavotās dzērvenes vai to sulu. Tomēr Jaungada svētku paciņās kāds Alsungas uzņēmējs bija nolēmis ielikt arī burkānu zaptītes – rezultātā Puķītes kundzes savārītie krājumi iztukšoti.

Desmit veidi

Laila vāra ievārījumus ar visu, kas mājās pieejams, patīk eksperimentēt un izdomāt ko jaunu, vārījusi to, kas pašai garšo un, izrādās, arī citiem tīk.

Pamatā burkāniem liek klāt cidonijas, upenes, ērkšķogas, brūklenes, pīlādžogas, pavisam ir desmit veidi. Burkāni lieliski saderot ar daudz ko kopā, un garša ir salda, bet top arī sāļi našķi. Iespēju ļoti daudz, un idejas joprojām krājoties galvā.

"Esmu vienojusies ar dažiem uzņēmējiem, ka vasarā savu vārījumu piedāvāšu vietējiem. Nav tā, ka tūlīt izpirks, ka tā būtu pirmās nepieciešamības prece, bet burkānu ievārījums tomēr ir kas jauns, neredzēts, ar vietējo smeķi un ideju. Receptes man ir pierakstītas, bet tās neizpaužu. Tas paliek mans mazais noslēpums," pauž uzņēmīgā alsundzniece.

Pirmā degustē un vērtē ģimene

Receptes alsundzniece pati izdomā, eksperimentu trusīši, baudot rezultātu, ir ģimene. "Neteikšu, ka manējie vienmēr ir sajūsmā, jo vīram ne vienmēr garšo savārītais, taču noņemt provi viņš neatsaka. Piemēram, saprast, cik daudz cukura nepieciešams," Laila paslavē dzīvesbiedru.

Viņai pašai garšo burkāni ar čili, ar plūmēm un pīlādzi. Pagājušajā vasarā suitos rīkoti dārza svētki, ceptas dažādu veidu pankūkas, un likuši kā piedevu klāt burkānu zaptes. Garšo labi gan ar parastajām, gan kartupeļu pankūkām. Zinātājas pievienojušas pikantos vārījumus arī gaļas cepešiem, tāpat tā ir laba piedeva sieram.

Bijis arī eksperiments ar krāsainiem burkāniem – Laila izveidojusi galda dārzeņu plati no tiem vien, no dzelteniem līdz pat tumši violetiem un sarkaniem.

Arī pamatīgs fizisks darbs

Stāstot par savu, kā pati smejas, burkānu projektu, Laila uzsver, ka tas ir ļoti veselīgs dārzenis, pati labprāt ēd svaigu. Meitām, kad bijušas mazas, iesākumā negaršoja vārīti burkāni, ja tie bija sagriezti gabaliņos ēdienā, lasīja ārā, tāpēc mamma rīvēja un blenderēja. Tagad meitas ēd arī burkānu sautējumu, un viss esot kārtībā.

Arī saviem ievārījumiem saimniece burkānus gan rīvē, gan blenderē. Rīvēšana ir pamatīgs fizisks darbs, tāpēc arī nav lieli apjomi, un sagatavotais ievārījums vairāk ir kā suvenīrs – mazā 100 gramu burciņā. Tāds daudzums izvēlēts ar apdomu arī gadījumam, ja pirkums tomēr neiet pie dūšas, bet suvenīrs paliek suvenīrs. Tiem, kam garšo, toties ir trīs karotes salduma – apēd, līdz pankūkām pat netiekot.

"Degustācijās ir reizes, kad nesaku, no kā vārīts – ir jāuzmin, un burkāns ir pēdējais, kuru iedomājas nosaukt. Pirmā reakcija ir pārsteigums. Kā tas var būt – burkāns un ievārījums! Galvā rodas jautājums – vai to vispār var ēst? Izrādās, var, un nav nekāda vaina, bet patiešām neesmu dzirdējusi, ka Latvijā vēl kāds no burkāniem zaptes gatavotu," par savu jaunievedumu priecājas Laila.

Visas piedevas burkānu ievārījumam izaug pašu dārzā. "Pēc Jaungada gan uzrunāšu kādu vietējo ražotāju un burkānus pirkšu. Savējie beigušies, un tagad mēs tos nemaz nevarētu saglabāt nebojātus. Mūsu pagrabs nav tam piemērots, pārāk silts," atzīst Laila.

Kurš teica, ka viss būs viegli?

"Es tā ļoti jauno gadu uz priekšu neplānoju un, ja arī to daru, tad skaļi citiem nestāstu. Nekas īpašs te arī nav jāplāno, bet jāattīsta tālāk. Kad apniks šobrīd esošās garšas, meklēšu jaunas," teic Laila. "Cik ilgi gatavošu ievārījumus no burkāniem, pateikt nevaru. Būs, kamēr cilvēki pieprasīs."

Laila brīžam nesaprotot, kur visām savām nodarbēm rodot laiku. Darba daudz, un, protams, neviens nevar būt ideāls, bet lietām, kuras nav atliekamas, vajadzīgais laiks atrodas. Pandēmija piespiedusi ļaudis uzturēties vairāk mājās, taču reizē tas esot laiks jaunām iespējām, izaugsmei.

Tieši pavasarī, kad sākās dažādi ierobežojumi, Laila uzrakstīja savu jauno projektu: "Viss dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek. Vai mēs tur varam ko mainīt, es nezinu." Visiem jaunajā gadā Laila vēl: “Lai laba veselība, tad arī viss pārējais būs!"

Pati sēdēt un salikt rokas klēpī, un kaut ko gaidīt – nē, viņa tā negrib! "Ir jāiet, jādarbojas, un tad arī viss notiek. Es nemeklēju iemeslu, lai pateiktu, ka kaut ko nevar dabūt gatavu. Var! Tas, protams, nav viegli. Bet kurš teica, ka viss būs viegli? Vienkārši dzīvojam, pieņemam situācijas, izaicinājumus. Arī Covid-19 nebūs mūžīgs. Galvenais veselība un veselo saprātu uzturēt, būt ar humoru uz tu. Tad arī viss būs kārtībā. Nepadoties nekad nevienā situācijā!" optimisma pilna sarunu noslēdz enerģiskā suitene.