Skaistais Ādama koks - paulonija
Leģenda vēsta, ka paulonijas augušas Ēdenes dārzā un to biezo vainagu ēnā atpūties mūsu pirmtēvs Ādams, tāpēc arī kokam dots viņa vārds.
Pirmais šo koku aprakstīja nīderlandiešu botāniķis Filips Zībolds, kurš nodēvēja to par godu krievu imperatora Pāvila I meitai Annai, kura palīdzēja finansēt ekspedīciju uz Dienvidaustrumāziju. Daudzos botāniskajos dārzos arī mūsdienās šo koku var sastapt ar nosaukumu imperatora paulonija.
Paulonija (Paulównia) vai Ādama koks (atkarībā no šķirnes saukts arī par princešu koku) ir viens no visātrāk augošajiem. Lapu koks, kas izaug pat 12–15 metrus, ir ļoti dekoratīvs: ar taisnu stumbru, plašu vainagu un 15–40 cm lielām sirdsveida lapām.
Koka ikgadējais pieaugums ir 2–2,5 metri; jau pēc 3–5 gadiem tas sasniedz savu pilnbriedu. Eiropas kokaudzētāju pieredze rāda, ka astoņos gados tas sasniedz 8–10 metru augstumu un 30–40 cm diametru. Nozāģējot to, no celma aug atvases un nākamais koks – tā paulonija ataug sešas reizes, tāpēc to izmanto alternatīvajā enerģētikā. Rūpnieciski audzējot, ik pēc 5–6 gadiem koku nozāģē līdz saknei, un jau nākamajā gadā tā vietā izaug jauns dzinums. Ekologi uzskata, ka šis koks var kļūt par planētas glābēju koku izciršanas jautājumā.
Ietin lillīgā dūmakā
Dabā šie koki aug Tālajos Austrumos, Ķīnā, Korejā, Taivānā, Vjetnamā. Pavasarī, pirms lapu plaukšanas, tas zied lavandas vai maigi lillā krāsas zvanveida ziediem, kas sakārtoti ķekaros. Ziedēšana ir ilga, un šajā laikā koks izskatās ļoti krāšņi, kā ietīts lillīgā dūmakā. Daudzie ziedpumpuri veras vaļā pakāpeniski, un 1,5–2 mēnešus koka vainags ir pilnībā nosēts ziediem – pasakaini skaists. Tā kā koks zied tik ilgi, pauloniju dārzus ir iecienījuši biškopji.
Paulonija ir samērā salizturīga, pieauguši koki, kuriem dzinumi ir pārkoksnējušies, iztur neilgu salu līdz pat mīnus 28 grādiem. Valstīs ar aukstu klimatu šos kokus audzē kā daudzgadīgus augus, kuru dzinumi nosalst līdz saknei, bet nākamajā gadā atkal izdzen garus eksotiskus dzinumus ar efektīgām milzīgām lapām.
Paulonijas stādus var stādīt tikai pavasarī. Stādi ir vārīgi, līdzinās gurķu dēstiem, tāpēc sākumā ar tiem jāapietas uzmanīgi. Kokam patīk sārmaina augsne, bet nepatīk augsti gruntsūdeņi, kaut arī zemei jābūt mitrai, jo saknes labi uzsūc ūdeni. Laistīšana nepieciešama pārsvarā 1–2 gadus veciem stādiem, pēc tam sakņu sistēma izplešas un pati nodrošina sevi ar mitrumu. Paulonija ir arī izturīga pret kaitēkļiem. Pēc noziedēšanas paulonija rada patvērumu ēnmīļiem, tāpēc zem tās var stādīt īrisus un hostas.
Attīra pilsētas gaisu
Ādama koka lapas izmanto lopbarībai, bet no sēklām iegūst augstvērtīgu eļļu, ar ko ieeļļo retas papīra šķirnes, to arī pievieno slavenajai japāņu augstas izturības bezkrāsas lakai. Savukārt no paulonijas koksnes, kas ir viegla un mīksta, Ķīnā un Japānā taisa mūzikas instrumentus, mēbeles, interjera priekšmetus, kā arī slēpes un snovbordus.
Paulonijas lielās lapas pastiprināti izstrādā skābekli, tāpēc Ādama koki, kas sastādīti apkārt ēkai, dārzā vai parkā, rada drošu skaņas un putekļu barjeru, kā arī piepilda gaisu ar svaigumu.
Iestādot šo koku dārzā, ieguvums būs divkāršs – skaists un pieticīgs, ilgi ziedošs koks kā dārza rota, turklāt tā attīra pilsētas gaisu no piesārņojuma (smoga, dūmiem, automobiļu izplūdes gāzēm) un piesātina to ar skābekli.
Kokam ir ilgs mūžs, tas dzīvo 70–100 gadus.
