Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Zelta dzīsla vecajos telefonos: nolietoto elektropreču šķirošana un pārstrāde

Zaļās dzīves ABC
1. janvārī 05:54 2021. gada 1. janvārī 05:54
  Alekss Pjats | Kas Jauns Avīze
Latvijas tirgū ik gadu nonāk apmēram 25 000 tonnu elektroierīču, bet atbilstoši likumdošanai atpakaļ tiek savākti tikai 40,5%, kas nonāk šķirošanas rūpnīcā un pēc tam otrreizējā pārstrādē. Tas nozīmē, ka liela daļa veco ledusskapju, datoru, televizoru un dažāda sīkāka mantība, tostarp gludekļi vai fēni, nogulst bēniņos, šķūnīšos vai pažobelēs, sliktākajā gadījumā to izmet sadzīves atkritumos vai pat dabā.

"Eco Baltia vide" ir viens no lielākajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā, tieši elektronikas šķirošanai šim uzņēmumam ir trīs punkti – Bauskā, Daugavpilī un lielākais Rīgas pievārtē, Stopiņu novadā. Pierīgas šķirošanas cehs vien ik mēnesi izfiltrē aptuveni 200 līdz 250 tonnu dažādas elektronikas.

Viss, ko var pieslēgt elektrībai

Šķirošanas cehā Getliņu ielā 5 nonāk visdažādākā elektronika – no mūslaiku televizoriem, datoriem un telefoniem līdz pat vēl VEF ražotiem radioaparātiem. Šeit šīs lietas šķiro, atsevišķas ierīces jau uzreiz sadala pa sastāvdaļām, kuras pēc tam nonāk pārstrādē, lai pēc iespējas mazāk detaļu nonāktu atkritumu poligonā.

Angāra iekšpusē ir kaudzes ar leduskapjiem, televizoriem, uz darba galdiem stāv neskaitāmi uz aci vēl jauni un arī veci telefoni, kastēs samestas mikroshēmas, rūteri, baterijas, šķietami neatšķetināmi vadu mudžekļi, visdažādākās mazās ierīces.

"Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" skaidro, ka elektroierīces būtībā ir viss, ko var pieslēgt strāvai: “Mēs varētu tās iedalīt trīs lielās daļās – ledusskapji, televizori, tad mazā elektronika, kas ir datori, printeri, lokšķēres, telefoni un jebkas cits. Protams, pie mums nonāk arī plītis, veļas mašīnas un cita lielā tehnika. Papildus nāk baterijas, kas tāpat kā elektrotehnika arī pieskaitāmas pie videi kaitīgajiem atkritumiem.”

Nākamgad pārstrādei būs jāsavāc līdz pat 16 000 tonnu vecās elektrotehnikas, saka "Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis. (Foto: Rojs Maizītis)

No visiem šiem atkritumiem mazā tehnika veido ap 40%, ledusskapji un televizori vienlīdzīgi sadala atlikušos 60 procentus. Daudzos veikalos ir speciālas kastes ar aicinājumiem tajās atstāt izlietotās baterijas. Arī no tām liela daļa nonāk Eco Baltia vide šķirošanas cehā. Angāra ārpusē var redzēt milzīgas baltas kastes ar četrciparu skaitļiem – tas ir svars kilogramos; lai savāktu vairāk par 1000 kilogramiem izlietotu bateriju, vajag tikai piecas dienas.

Sadala līdz pamatsastāvdaļām

Rumbulā nonākusī elektronika jāsadala pēc iespējas sīkākās detaļās, lai varētu nodot pārstrādei. “Piemēram, lielā elektronika, kas ir veļas mašīnas, leduskapji, cepeškrāsnis. No tās mēs izņemam ārā visu, ko varam nodot pārstrādei, tādējādi nodrošinot pēc iespējas vairāk dažādu materiālu otrreizēju izmantošanu ražošanā. Savukārt korpusi uzreiz aizies uz tālāku pārstrādi kā metāls. Tāpat arī datoru korpusi. Mēs tos atskrūvējam, izņemam visas mikroshēmas, ventilācijas iekārtas un tā tālāk,” stāsta Ziemelis.

Modernos, plānos televizorus pārstrādāt ir daudz vieglāk nekā vecos. Jaunos ir vieglāk sadalīt pa daļām, kamēr vecie ar kineskopiem ir grūtāk noārdāmi un pašus kineskopus pārstrādāt var tikai uzņēmumi ar īpašām atļaujām.

Mikroshēmas, čipus, ventilatorus un citas elektronikas iekšas nodod tālāk citiem partneriem, piemēram, Polijā un Lietuvā, kur tās sadala vēl mazākās detaļās. Sarežģītākās pēc tam ved uz Vāciju, kur krājas šāda veida atkritumi no visas Eiropas – tur jau iegūst vērtīgos metālus, tostarp pat zeltu, kas izmantots pašā ražošanas sākumā.

Pēc šā garā procesa visas pārstrādei derīgās izejvielas nonāk atkārtotā tirgus apritē – tās iespējams izmantot jaunu priekšmetu, tostarp arī elektroierīču ražošanā. Pārstrādei nederīgās sastāvdaļas, kas ir aptuveni 5% no savāktajām iekārtām, nogādā poligonā.

Vecie televizori ir grūtāk noārdāmi, to kineskopus pārstrādāt var tikai daži noteikti uzņēmumi. (Foto: Rojs Maizītis)

Tas ir vērtīgi arī no ekonomiskā viedokļa, piemēram, 41 mobilais tālrunis satur tikpat daudz zelta, cik tonna šā cēlmetāla rūdas. Pēc ASV Vides aizsardzības aģentūras aprēķiniem, viena tonna mikroshēmu satur 40 līdz pat 800 reižu vairāk zelta un 30 līdz 40 reižu vairāk vara, nekā var iegūt no vienas tonnas rūdas. Līdztekus vērtīgiem metāliem telefoni un citas ierīces satur kadmiju, dzīvsudrabu un svinu, kas, nokļūstot izgāztuvē, ir drauds videi un veselībai.

Atbrauks un savāks bez maksas

Pašlaik aprēķināts, ka Latvijas tirgū pircējiem ik gadu pieejams 25 000 tonnu jaunu elektroierīču. Lai izpildītu Eiropas Savienības un Ministru kabineta noteiktās prasības, aptuveni 40,5 procenti no šā daudzuma jāsavāc un jāsašķiro. No nākamā gada jūlija šo normu paredzēts palielināt līdz 65 procentiem.

“Līdz ar to, ja gadā tirgū ienāk aptuveni 25 000 tonnu un atpakaļ ir jāsavāc desmit tūkstoši, tad nākamgad šis skaitlis varētu būt līdz pat 16 000 tonnu. Tā ka darbiņš ir diezgan liels,” smaidot rēķina Ziemelis.

Nolietoto elektrotehniku vienkārši izmest atkritumu konteinerā nevajag, šim nolūkam visā Latvijā pieejami 65 šķirošanas laukumi. Vairāki atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, "Eco Baltia vide" ieskaitot, piedāvā savākšanas pakalpojumu: “Mēs to piedāvājam Rīgā un Pierīgas novados, piemēram, Mārupē, Ādažos, Salaspilī un Babītē. Tas nozīmē, ja mājās ir nolietots dators, ledusskapis vai cita ierīce, jāpiesaka izvešana, mēs ar savu transportu atbraucam, savācam un atvedam uz šejieni, Getliņu ielu 5. Tas ir bez maksas,” aicina Ziemelis.

Pienākot pie vēl nesašķirota konteinera, tajā var redzēt baterijas, telefonus, vadus, spuldzes, arī lietas, kurām tur noteikti nevajag būt piemēram, kompaktdiskus. Veikalos izvietotajās bateriju un mazās elektronikas šķirošanas kastēs gadījušās pat izlietotas autiņbiksītes.

“Mēs labprāt palūgtu, pirms kaut ko mest ārā, to pareizi sagatavot. Piemēram, vadus maisiņos mest nevajadzētu. Tas ir tāpat kā ar citiem šķirotajiem atkritumiem – tu atnāc, atstāj visu, kas izmetams, specializētajā šķirošanas punktā, un attiecīgi plastmasas maisiņu vai ko citu arī aiznes uz pareizo konteineru,” teic Ziemelis.

Viena tonna mikroshēmu satur 40 līdz pat 800 reižu vairāk zelta nekā viena tonna rūdas. (Foto: Rojs Maizītis)

Vislabāk būtu patērēt mazāk

Kaut arī noteiktas prasības, cik daudz bīstamo atkritumu jāsavāc, un jau savākto apjoms ir iespaidīgs, pašu saražoto atkritumu kalns joprojām turpina augt. Ziemelis stāsta, ka tas cieši saistīts ar patērētāju ieradumiem: “Mūsdienās tehnoloģiskā attīstība ir strauja, līdz ar to biežāk maina televizorus, datorus, telefonus, un aprite elektroierīcei ir straujāka.”

Augoši ražošanas apjomi un tendence biežāk pirkt jaunas mantas arī ir pāris no lielākajām problēmām, ar kurām cenšas tikt galā daudzi pasaules vides eksperti un aktīvisti.
Arī Ziemelis piekrīt, ka no videi draudzīga skatupunkta augoša ražošana un pirkšana nav labākais scenārijs: “Protams, labāk būtu pēc iespējas mazāk pirkt jaunas lietas un tās pēc iespējas ilgāk izmantot. Bet, ja šī aprite arvien paātrinās, labākais, ko mēs varam izdarīt, ir palīdzēt šīs iekārtas pārstrādāt.” Viņš arī iedrošina, ka nākotnē ir lieli plāni un ar pieaugošo elektroierīču atkritumu daudzumu tiks galā.

Tikpat darbinieku, ražīgāks veikums

Pašlaik elektronikas šķirošanas cehā strādā pieci darbinieki, kuri pāršķiro milzīgo apjomu. Lai uzlabotu darba kvalitāti un sagatavotos jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas stāsies spēkā nākamā gada vasarā, tiek uzlabots strādnieku ekipējums, iepērkot jaunus darba galdus, izmanto arī citas metodes.

“Ir visdažādākie rīki, un katrs uzņēmējs vai ražotne var piemērot sev ērtākos. "Eco Baltia vide" efektivitātes paaugstināšanai un pārdomātai resursu izmantošanai izmanto LEAN metodes. Piemēram, 5S, kas palīdz sakārtot darba vietu, jau savlaicīgi novēršot neatbilstības un traucēkļus efektīvai darba ikdienai. Ar LEAN metodes palīdzību skatāmies, kā notiek kustība darba procesā, vērojam, kā cilvēki pārvietojas, un novēršam liekās kustības. Iespējas ir daudzas un dažādas,” par laika un darbinieku efektīvu izmantošanu saka Ziemelis.

Nemainot darbinieku skaitu, paveiktā apjoms pēdējo divu gadu laikā palielinājies par 30 procentiem. “Protams, kraušanai ir traktortehnika, bet šķirošana un apstrāde pamatā ir roku darbs,” piebilst Ziemelis.

"Eco Baltia vide" šķirošanas cehs Rumbulā, Stopiņu novadā, ik mēnesi izfiltrē aptuveni 200 līdz 250 tonnu dažādas elektrotehnikas. (Foto: Rojs Maizītis)

Bīstamie atkritumi Eiropā un pasaulē

* 2016. gadā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bija nodoti pārstrādei 76,8 miljoni tonnu bīstamo atkritumu. Vairāk nekā puse – Vācijā, Bulgārijā un Igaunijā.
* Nedaudz vairāk nekā trešdaļa no šiem atkritumiem jeb 35,4% pārstrādāti, 33,9% noglabāti zem vai virs zemes vai pat izgāzti ūdenstilpēs.
* Pārstrādājot nolietotās elektropreces, atgūst apmērām 83% no to materiāliem, galvenokārt plastmasu, metālu un stiklu.
* Pēc pagājušā gada datiem, Eiropas Savienībā ik mēnesi atkritumos izmet ap desmit miljoniem mobilo tālruņu.

* ANO pētījums liecina, ka no 44,7 miljoniem tonnu elektronikas atkritumu pasaulē savāc un pārstrādā tikai 20 procentus.
* Ik gadu jaunu elektroierīču izgatavošanai pasaulē patērē vairāk nekā 320 tonnas zelta un vairāk nekā 7500 tonnas sudraba.

* Šobrīd lietošanā esošās elektronikas sastāvā ir zelts 13,2 miljardu eiro vērtībā un sudrabs 4,13 miljardu eiro vērtībā.

Foto: Rojs Maizītis

Raksts tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Citi šobrīd lasa

Bailīgajiem uz citu pusi: 9 īpaši baisas pasaules vietas 1
Karaliene Elizabete II un citi tuvākie Vindzoras pilī atvadās no prinča Filipa 3
Līdz šim nevienai ar "AstraZeneca" vakcinētai personai nav beidzies otrās devas saņemšanas termiņš
Pievienot komentāru

Больно смотреть: Елизавету II не узнать на похоронах своего мужа

Принц Уильям и принц Гарри воссоединились на похоронах принца Филиппа. Как прошла встреча братьев?