Ģimenes māju uzbūvē no atkritumiem

Tā uzbūvēta Hannoverē, Kronsbergas rajonā, netālu no slavenā izstāžu kompleksa. Šajā aptuveni 150 kvadrātmetru plašajā namā izmantoti materiāli, kas parasti nonāk izgāztuvē. Izņēmums ir armatūra, inženierkomunikācijas un sadzīves tehnika, raksta "Deutsche Welle".

Vācijā tā ir pirmā un pagaidām vienīgā šāda ēka, ar kuru būvfirma "Gundlach" un arhitektūras birojs "cityförster" cenšas iedvesmot dabas glābšanai no piesārņojuma. Patlaban Vācijā vairāk nekā pusi visu atkritumu rada būvniecība un tās kontā ir līdz 40% izmešu.

Kas tad ir darīts? Piemēram, griestu koka paneļi ir demontēti no vecas saunas. Vannasistabas sienu apdarei flīžu vietā izmantoti alus pudeļu korķi. Tērauda balsti no kādas nojaucamas mājas tagad kalpo kāpņu atbalstam.

No kādas brūkošas zemnieku mājas otru dzīvi jaunā interjerā ieguvušas masīvkoka durvis, logu rāmji un mēbeles, izmantotas arī kāpnes un logu rāmji no ēkas, kur agrāk atradās atpūtas centrs.

Daļa sienu apdarinātas ar veciem ķieģeļiem, bet pamatā izmantots koks, turklāt vajadzības gadījumā šīs konstrukcijas ir viegli nojaucamas.

Tiesa, izmantot veco ne vienmēr ir tik vienkārši. Piemēram, atpūtas centra logiem ir tikai desmit gadu, taču tie vairs neatbilst tagadējiem siltumizolācijas standartiem. Būvniekiem, nemainot rāmjus, nācās dubultos stiklus nomainīt pret trim rūtīm, lai mazinātu siltuma zudumus un aizsargātu telpas no mitruma. Tādējādi vecie logi izmaksāja dārgāk nekā jauni.

Pērn novembrī Vācijā stājās spēkā jauns likums par enerģijas taupību, kas nosaka aktīvi mazināt šos tēriņus ēkās. "Deutsche Welle" gan norāda, ka šai prasībai ir ēnas puse – lai mazinātu siltuma zudumus, ēkas aizvien biežāk iepako putuplastā, akmensvatē un citos materiālos, kas pielīmējas tik stingri, ka nākotnē vairs nebūs atdalāmi, bet mājas sliktāk elpo. Zaļās celtniecības piekritēji aicina arī energoefektivitātes jautājumā rīkoties tālredzīgi un ar prātu.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.