Dzenis kaļ, un galva nesāp
Dzenis ir viens no putniem, kas Latvijā paliek pārziemot, izplatītākā no deviņām mūsu dzeņveidīgo sugām ir dižraibais dzenis. Daudziem rodas jautājums – kāpēc dzenim no kalšanas nesāp galva. Dzenis spēj kalt divdesmit reižu sekundē un veic diennaktī vairāk nekā 12 000 sitienus.
To sargā galvaskausa unikālā mozaīkas veida uzbūve, kurā kauli mijas ar elastīgiem mīkstajiem audiem. Knābis kustas pa bultveida trajektoriju, kas samazina slodzi. Vibrāciju samazina arī elastīgo audu ielāsmojums gan galvaskausā, gan knābī. Knābja augšējā daļa ir par 1,2 milimetriem īsāka nekā apakšējā, tādējādi vibrācija iet uz leju, sargājot no traumas.
Un tas nav viss – dzeņa mēle ir 5-6 reizes garāka par knābi un apvij galvaskausu. Tā sakņojas labajā nāsī zem ādas, apliecas apkārt visai galvai un tikai tad ienāk knābī. Garais zemmēles kauls pilnībā neitralizē vibrāciju, un dzeņa smadzenes ir tā “iepakotas”, ka nesaskaras ar galvaskausu.
Lipīgās mēles galā ir ļoti mazi “āķīši”, kas uzķer kāpurus. Bet ko dzenis ēd ziemā, ja kāpuru nav? Iestiprina starp zaru staklēm čiekurus un izkaļ sēklas, tāpat apciemo putnu barotavas, lai “kaltu” speķi. Un, kad pienāks pavasaris, tēviņi kals skanīgos zaros, aicinot mātītes.
Kas ir Meža Zinis
Atver acis! Dodies ārā! Dodies dabā un mežā! Skaties, kas tur notiek. Meklē interesanto un neparasto, liecības, kā dzīvo mežu redzamie un neredzamie iemītnieki un kādas ir viņu darbības sekas.
Fotografē, filmē, apraksti redzēto un sūti mums – jauns@jauns.lv Ja būs nepieciešams, Jauns.lv piesaistītie speciālisti komentēs jūsu dabas foto un video atradumus. Kopā veidosim Jauno Meža Enciklopēdiju.
