Zaļojošas dāvanas Rīgai

Augustā Ēbelmuižas parkam 15 dižstādus uzdāvināja uzņēmums “Venden”, savukārt septembrī Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas darbinieki un audzēknes te iestādīja 90 ceriņkrūmus.

Rudenī Māras dīķi papildināja Lielās talkas organizatoru stādītais Laimes koks pīlādzis, kā arī SIA “Latakko” dāvinātie pieci Japānas sakuru stādi. Grīziņkalna parkam “Apsardzes Alianse” oktobrī uzdāvināja Benksa priedi, savukārt “Skonto Apsardze” uzdāvināja Kanādas hemlokegli Ziedoņdārzam.

Sarkandaugavas attīstības biedrība Alekša skvēram dāvinājusi Sarkanās kļavas dižstādu. Valsts svētku nedēļā Neatkarības ozolu alejā Rīgas dārznieki kopā ar Blīdenes kokaudzētavas vadītājiem iestādīja divus ozolu dižstādus un Kronvalda parkā -  Japānas bērzu “Fargo”.

Dāvina sakuras, sīpolpuķes, rododendrus

Daudzi skaisti augu dāvinājumi lieliski iekļāvušies parkos. Vērienīgākais dāvinājums, ko pēdējā laikā saņēmuši Rīgas parki, ir Japānas vēstniecības 2012. gadā dāvātās 114 sakuras. Noteikti jāpiemin arī Latvijas daiļdārznieku dāvinājums rudenī pirms Latvijas simtgades: pavasara sīpolpuķu dobes pie Brīvības pieminekļa Latvijas karoga krāsās.

AS “Latvijas Balzams” 2018. gadā dāvāja 10 dažādus dendroloģiski vērtīgu koku sugu dižstādus, kas tika iestādīti pilsētas Kanālmalas apstādījumos divu kilometru garā posmā. Pērn Latvijas Dendrologu biedrība liepu bija iecēlusi gada koka godā un Ukrainas vēstniecība uzdāvināja trīs Krimas liepu dižstādus, kas tika iestādīti vienkopus apdobē Kronvalda parkā netālu no pieminekļa Tarasam Sevčenko.

Teātra festivāla “Zelta maska” ietvaros par tradīciju ir kļuvusi koku stādu dāvināšana pilsētai Kanālmalas apstādījumos, un tos stāda starptautiski atpazīstami skatuves mākslinieki.

Pērnā gada oktobrī Mežaparkā katra Latvijas pašvaldība dāvināja rododendru stādu, tos svinīgos apstākļos iestādīja Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales dobēs.

Visi dāvinātie augi rūpīgi jākopj

Koku dāvināšana pilsētai ir skaisti un pacilājoši pasākumi, bet vienmēr otrajā plānā aiz ciemiņiem stāv daļas “Rīgas dārzi un parki” darba rūķi: pirms svinīgās stādīšanas mūsējie jau ir izrakuši lielās bedres, sagatavojuši augsni, atveduši stādus. Turpat netālu stāv laistāmās mašīnas un stabi ar atsaitēm. Kad svinīgās runas izskanējušas, viņi ierāda viesiem, kā pareizi turēt lāpstu un cik dziļi ievietot bedrē dižstādu, kā uzbērt zemi un piebradāt to stingrāk pie saknēm. Kad koki un krūmi svinīgi iestādīti, mūsu uzdevums ir tos regulāri apkopt, laistīt, mēslot, pasargāt no vandāļiem vai bebriem.  Stādīšana ir tāds neliels zibsnis parka koka mūžā. Bez prasmīgu dārznieku ikdienas rūpēm mūsu parki diez vai tiktu atzīti par teicami uzturētiem: 2019. gada rudenī uzņēmums “Rīgas meži” par Rīgas bulvāru loka apstādījumiem kategorijā “Ilgstspējīga ārtelpa” saņēma starptautiskas žūrijas piešķirto Dižbalvu.

Ieskats vēstures lappusē

Ikviens parks ir tapis kā mākslas darbs, kuru plānojis kāds no Rīgas galvenajiem dārzniekiem: Georgs Kufalts, Andrejs Zeidaks vai Kārlis Barons. Daļa Rīgas parku ir veidoti pirms gadiem simts un senāk: vecākais ir tagadējais Viestura dārzs, kur Pēteris I pirmo gobu iestādīja 1721. gada pavasarī. Anna Vērmane uzdāvināja pilsētai zemesgabalu parka ierīkošanai 1816. gadā. 1860. gados, kad bija skaidrs, ka bastioni ap Vecrīgu neko vairs nevar nosargāt, aizsargbūves nojauca un pēc G. Kufalta projektiem ierīkoja Kanālmalas apstādījumus. Tad pamazām aizvien tālāk no centra tika veidoti parki: Dzegužkalns, Grīziņkalns, Arkādija, Esplanāde, Ziedoņdārzs un citi. Uzvaras parku sāka veidot 1963. gadā. Visi koki, krūmi un puķu stādījumi parkos ir stādīti pēc ainavu arhitektu projektiem un harmoniskā parkā lauces mijas ar ēnainākām vietām. Ja labi ieskatīsieties, tad redzēsiet, ka daudzviet netālu no veca un dobumaina koka ir iestādīts tādas pašas sugas jauniņais, kas ieņems vietu, kad vecītis drošības pēc būs jānozāģē. Tā, neizjaucot plānojumu, pakāpeniski vecos stādījumus nomaina jaunie. Tikai tur, kur parks izveidots vietā, kur agrāk bija kapi, koki aug vienmērīgā blīvumā un, piemēram, Lielajos kapos, Klusajā un Miera dārzā varam pārliecināties, cik šie parki ir ēnaini. 

Plaši zālieni parkā ir tikpat svarīgi kā koku stādījumi, tāpēc saulainās lauces nedrīkst stihiski aizstādīt ar kokiem. Paies daži gadi, koks paaugsies un visi ieraudzīs, ka vairs nevar redzēt kādu greznu kanāla līkumu ar strūklaku skatu līnijas galā vai citu glītu vietu.

Rīga ir desmitā zaļākā pilsēta pasaulē pēc zaļās zonas platības uz vienu iedzīvotāju. Iesakām ar lielāku dedzību stādīt kokus un krūmus iekšpagalmos, netālu no dzīvojamajām ēkām un birojiem, ielu un ceļu malās un atcerēties, ka stādījumi ir rūpīgi jāplāno, pēc iestādīšanas visu sezonu jālaista, jāmēslo un jākopj gadiem.

Publikācija sagatavota sadarbībā ar SIA “Rīgas meži”