Kā pareizi kaļķot augļkokus?
Augļkoki jākaļķo, lai pasargātu stumbru mizas no plaisāšanas, kā dēļ koks sāk slimot. Konsultē Dārzkopības institūta Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece Ilze Grāvīte.
Kaļķis aizsargā koka stumbru no straujas uzkaršanas, jo ziemā saulainajās dienās temperatūras svārstības mēdz būt ļoti krasas. Dienā saules staros koks uzsilst, stumbrs un miza izplešas, bet, tiklīdz saules nav, strauji atdziest. Miza atdziest ātrāk un saraujas, bet koka stumbrs nevar tik ātri pielāgoties temperatūras svārstībām un saraujas daudz lēnāk, tāpēc miza saplaisā.
Koku kaļķošanu veic pirms sala sākšanās; koka stumbram būs ļoti nepatīkami un auksti, ja to mitrināsi, kad ārā ir sals. Vislabāk šo darbu darīt sausā laikā, lai kaļķojums uz stumbriem labi turētos. Pirms kaļķošanas ar birstīti no koka stumbra notīri sūnas, pēc tam ar platu, mīkstu otu vairākās kārtās uzklāj kaļķojamo materiālu.
Bieži vien ar vienu kaļķošanas reizi nepietiek, jo, ja būs lietiem bagātīgs ziemas sākums un liels gaisa mitrums, kaļķojums ātri noskalosies. Ja nokrišņu nav daudz un pie kaļķojamā materiāla pieliek saistvielu – līmi vai zaļās ziepes – vai kaļķo ar speciāliem kaļķošanas produktiem, tas var noturēties līdz pat pavasarim.
