Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Allans no Ķengaraga ir atkarīgs tikai no Saules gaismas 2

Zaļās dzīves ABC
16. novembrī 05:54 2020. gada 16. novembrī 05:54
  Alekss Pjats | Kas Jauns Avīze
Dažādi alternatīvās enerģijas ieguves veidi kļūst aizvien populārāki. Agrāk tas bija pa kabatai tikai retajam, bet tagad, piemēram, saules baterijas jau kļuvušas pieejamākas. Allans Aukštikalnis no Ķengaraga jau gandrīz gadu dzīvo zem jumta ar saules paneļiem un ir pārliecināts, ka izvēle ir pareiza.

Pirmā gada eksperiments

Allans saules baterijas uzstādīja šā gada ziemā, tajā brīdī tas gan nebija pārāk izdevīgi, bet ne tāpēc, ka ziemā agri iestājas tumsa. Ja spīd saule, baterijas enerģiju tik un tā uzkrāj, taču iepriekšējā ziema bija apmākusies un lietaina.

“Iestājoties pavasarim, jau martā arvien vairāk un vairāk auga saražotais elektrības daudzums. Kulminācijas moments bija maijs un jūnijs. Pēc tam atkal sākās apmācies laiks, un elektrības daudzums mazinājās, bet kopumā vasaras periodā tā ir visai efektīva lieta,” savā pieredzē dalās saimnieks.

Allans nenoliedz, ka šādu iekārtu uzstādīt bija dārgi, bet tas darīts ar skatu uz nākotni: “Tā ir investīcija ar cerību, ka nākotnē atpirksies, termiņš varētu būt vismaz 10 gadi, bet tas arī ļoti atkarīgs no laika apstākļiem.”

Elektrības pietiek un pāri paliek

Pašlaik uz Aukštikalna jumta uzstādīto paneļu efektivitāte ir līdz 4,1 kilovatam stundā. To iespējams palielināt līdz pieciem kilovatiem, uzstādot papildu paneļus, bet vairāk gan ne – tas vienkārši privātpersonām nav atļauts. Salīdzinājumam – A klases ledusskapis dienā patērē pusotru kilovatu.

“Mani interesē viss jaunais un arī gribas būt nedaudz zaļākam,” Allans Aukštikalnis raugās nākotnē. (Foto: Juris Rozenbergs)

Līdz šim Allans saules enerģijā ieguldījis aptuveni 7000 eiro, ieskaitot PVN. “Maksimumstundās, kas ir ap pusdienas laiku, momentālais saražotais daudzums arī ir visi šie 4,1 kilovati,” teic Allans.

Baterijas elektrību ražo nepārtraukti, un visa neizmantotā tiek sūtīta uz "Sadales tīklu", kas šo enerģiju uzglabā. Allans vajadzības gadījumā uzkrāto elektrību var pieprasīt atpakaļ, taču par "Sadales tīkla" kabeļu izmantošanu un pārvadi ir jāpiemaksā.

Ar šīm saules baterijām pietiek visām elektroierīcēm mājā. Invertors – aparāts, kas uzkrāto saules enerģiju pārvērš izmantojamā elektrībā. (Foto: Juris Rozenbergs)

Ņemot vērā ieguldījumus, vai ir tā vērts? Allans ir pārliecināts: “Izdevīgāk, protams, ir. Cik precīzi ir ietaupīts, nepateikšu, jo elektrības cena svārstās, un par nākamā gada OIK arī nav skaidrības. Bet šogad no aprīļa elektrība, ko saražo pati mājsaimniecība, ar OIK vairs nav aplikta.” Allans aprēķinājis, ka elektrības maksa mēnesī viņam kritusies no 50 līdz 15 eiro un pietiek visām ierīcēm mājās.

Ieguldījums nākotnē

Aukštikalnis gan atzīst, ka saules paneļus uzstādīt privātmājai bijis visai garš un sarežģīts process. Vajag atrast uzņēmumu, kas tādus pārdod, tad piemeklēt sev vēlamāko variantu, saskaņot ar būvvaldi, "Latvenergo", "Sadales tīklu". Allans paneļu uzstādīšanu uzticēja uzņēmumam "AJ Power".

“Saskaņošana aizņēma visvairāk laika, lielākā daļa ar būvvaldi. Viņiem ir daudzas prasības, ar kurām jātiek galā. Es pats to nedarīju, bet uzņēmums, kurš šo visu kārtoja, teica, ka bija dažādas aizķeršanās,” stāsta Allans.

Visi minētie 7000 eiro saimniekam bija jāņem no sava maka. Pašlaik, neskatoties uz to, ka valdības līmenī daudz runā par alternatīvās enerģijas attīstību, nekādu valsts atbalstu privātie namsaimnieki sagaidīt nevar. “Citās valstīs tāds ir, bet Latvijā diemžēl vēl nav. Ir kaut kāda palīdzība pieejama no bankām, es skatījos, ka "Swedbank" saviem klientiem piedāvā saules paneļu kreditēšanu. Pagaidām tas viss tiek darīts tikai ar tīru entuziasmu,” atzīst Allans.

Invertors – aparāts, kas uzkrāto saules enerģiju pārvērš izmantojamā elektrībā. (Foto: Juris Rozenbergs)

Tomēr viņš uzskata, ka šis ieguldījums ir tā vērts: “Mani interesē viss jaunais, tas tomēr ir solis uz priekšu, gribas redzēt, kā attīstīsies. Īpaši ņemot vērā, ka šobrīd nākotne balstās uz elektrību, kaut vai elektrauto, man arī gribas būt nedaudz zaļākam, un, ja ir šādi paneļi, es mašīnu ar tiem varēšu uzlādēt.”

Kopējā situācija Latvijā

Pagaidām Allanam Aukštikalnim līdzīgu entuziastu Latvijā nav daudz – esam vēl starta punktā.

Saules enerģijas asociācijas pārstāvis Aigars Kalniņš "Kas Jauns Avīzei" stāsta: “Šobrīd "Sadales tīklam" pieslēgti alternatīvās elektroenerģijas ražotāji sadalās divās grupās. Pirmā ir 940 mikroģeneratori ar kopējo jaudu 5,7 megavati – tās ir saules elektrostacijas, kuru lielākā daļa pieder privātpersonām. Otra grupa ir 471 elektrostacija ar kopējo jaudu 300 megavatu, no kurām 3,5 megavatus saražo saules spēkstacijas. To īpašnieki ir juridiskas personas. Pārējie ir citi alternatīvās enerģijas iegūšanas veidi – biogāzes, biomasas, dabasgāzes koģenerācijas, hidro, vēja stacijas.”

Pastaigu taku uz Rojas pludmali apgaismo ar saules baterijām. (Foto: Māris Puķītis)

Populārākie saules enerģijas izmantošanas veidi ir fotovoltaikas paneļi un saules elektrostacijas elektrības ražošanai un saules kolektori, kuri silda ūdeni.

Viena no saules paneļu priekšrocībām ir iespēja neizmantoto enerģiju noglabāt. To var darīt saimnieks pats savos akumulatoros, taču tie izmaksā tikpat dārgi kā pašu paneļu uzstādīšana. Otra iespēja ir rīkoties tāpat kā Allans Aukštikalnis – saražoto dot noglabāt "Sadales tīklam".

Kalniņš papildina: “Uzsākot elektrības ražošanu, mājsaimniecības var kļūt par NETO norēķinu sistēmas dalībniekiem – nodot saražoto, bet uzreiz neizmantoto elektrību elektrotīklā un brīžos, kad ar paša ražoto elektrības daudzumu nepietiek, izmantot iepriekš saražoto un tīklā nodoto.”

Salaspiliešu ūdeni silda saule

Pērn septembrī apkures uzņēmums Salaspils siltums atklāja Baltijā lielāko saules kolektoru lauku – jau gadu salaspiliešu mājās pieejamais ūdens ir saules sildīts.

Latvijā tā ir pirmā lielizmēra saules siltumenerģijas stacija – 21 672 kvadrātmetru aktīvais laukums ar 1720 saules kolektoriem. Ieguldīti 7,259 miljoni eiro, no kuriem 2,732 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums.

Pirmā gada mērķis bija nodrošināt, ka piektā daļa no visas saražotās siltumenerģijas Salaspilī tiek iegūta ar saules palīdzību. Pēc uzņēmumā paustā, šis uzdevums sasniegts: “Priecājamies par rezultātiem, kas pierādīja, ka saules Latvijā ir pietiekami. Šovasar salaspiliešiem karstais ūdens tika nodrošināts no saules enerģijas. Uzņēmuma mērķis bija saražot siltumu, neizmantojot kurināmo. Salaspils siltuma viesi bija pārsteigti, ka siltumenerģijas ražošanas uzņēmumā vasarā nekur nav manāmi dūmi, bet ražošana notiek.”

Foto: Salaspils siltums/Vitauts Budreika

Siltumu no saules kolektori var sākt iegūt jau no februāra, kopā nodrošinot ikmēneša karstā ūdens patēriņu 144 daudzdzīvokļu namiem. Loģiski, ka visvairāk siltuma saražots tieši vasarā, precīzāk – jūnijā. Ziemā tomēr jāpiekurina ar citiem atjaunojamiem energoresursiem. Salaspils siltums izmanto meža šķeldu jeb pārpalikumus no koku ciršanas – zarus, galotnes, skujas, sīkkokus un citus atgriezumus.

Pēdējos astoņus gadus uzņēmums mērķtiecīgi virzās uz klimatneitralitāti, un šogad vismaz 90% no siltuma iegūts no atjaunojamiem energoresursiem. “Plānojam papildināt saules kolektoru sistēmu ar saules baterijām elektroenerģijas ražošanai, lai nosegtu kolektoru sūkņu patēriņu. Sekojam līdzi jaunākajām tehnoloģijām siltumapgādes jomā, liekot uzsvaru uz bezemisiju tehnoloģijām,” norāda Salaspils siltumā.
Foto: Juris Rozenbergs
Foto:

Pasaules tendences

Saule un vējš saražo 10% enerģijas
Saules un vēja enerģijas ražošanas apjoms kopš 2015. gada visā pasaulē ir divkāršojies, sasniedzot 10% daļu no visas enerģētikas nozares un jau konkurējot ar kodolspēkstacijām. Turklāt saules un vēja elektrostacijas pamazām izkonkurē ogļu spēkstacijas. Šā gada pirmajā pusē ogļu enerģijas daļa samazinājusies par 8,3%, daļēji pandēmijas dēļ, tomēr par trešo daļu uz atjaunojamās enerģijas rēķina.

Vēja un saules enerģētikā līderi ir Lielbritānija un Eiropas Savienība. Vācijas enerģijas ieguvē šo būtībā neizsmeļamo resursu daļa sasniedz jau 42%, Eiropas Savienībā vidēji – 21%, Lielbritānijā – 33 procentus. Turpretim ASV – tikai 12% un Ķīnā – ap 10%, pēdējās kontā ir vairāk nekā puse no visas pasaules ogļu spēkstaciju jaudas. 2018. gadā britu kompānija "ScottishPower" pilnībā pārgāja uz vēja spēkstacijām. 2017. gada 21. aprīlī Lielbritānija 24 stundu ilgā eksperimentā neizmantoja elektrību no ogļu spēkstacijām.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Citi šobrīd lasa

Viena tikšanās, septiņi saslimušie - Covid-19 ķer populārus Latvijas mūziķus
"Tas vakars bija skarbs" - "Moderna" ražotās vakcīnas saņēmējs pastāsta par blakusefektiem 5
Britnija Spīrsa un viņas draugs šokējuši fanus
Skatīt visus komentārus

Видео: 51-летняя Дженнифер Лопез показала себя без макияжа

Джордж Клуни гордится тем, какому жестокому розыгрышу научил детей