Latvijā mazāk miglo augļu dārzus, bet dārzeņu laukus arvien vairāk

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ābelēm pesticīdu daudzums vienam hektāram samazinājies par 36% – no 1,28 kilogramiem 2014. gadā līdz 0,82 pērn, ķiršiem par 76% – no 1,28 līdz 0,31 kilogramam, plūmēm par 63% –  no 0,83 līdz 0,30 kilogramiem, bumbierēm par 14% – no 2,18 līdz 1,87 kilogramiem, avenēm par 63% – no 0,44 līdz 0,16 kilogramiem, zemenēm pat par 86% – no 0,44 līdz 0,06 kilogramiem.

Sausums nāk par sliktu sēnītēm

Dati arī liecina, ka pērn migloti 23% plūmju, 25% aveņu, 30% ābeļu, 31% ķiršu, 36% zemeņu un 56% bumbieru platību. “Atkarībā no laika apstākļiem pesticīdu izmantošana gadu no gada atšķiras. Sausos apstākļos vairāk attīstās dažādi kaitēkļi, kuru ierobežošanai izmanto insekticīdus, bet mitros – gan slimības, gan nezāļu populācija, kuru ierobežošanai attiecīgi izmanto fungicīdus un herbicīdus,” norāda Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers.

Pagājušais gads bija sausāks, īpaši pavasaris un vasaras pirmā puse, tāpēc slimības attīstījās mazāk un to ierobežošanai fungicīdi lietoti maz, bet atsevišķos laukos nebija nepieciešami vispār.

Visvairāk indes uz biešu laukiem

Savukārt atklātā lauka dārzeņu platībās izmantoto pesticīdu daudzums pieaudzis burkāniem, galda bietēm un sīpoliem, bet samazinājies kāpostiem.

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn vienā hektārā burkānu pesticīdu daudzums palielinājies par 60% – no 2,09 līdz 3,34 kilogramiem, sīpoliem par 15% – no 3,03 līdz 3,49 kilogramiem, galda bietēm pat divarpus reižu, no 0,7 līdz 1,78 kilogramiem.

Kāpostu stādījumos pesticīdu daudzums samazinājies par 15%, no 1,01 līdz 0,86 kilogramiem, kartupeļiem par 2,4% – no 2,05 līdz diviem kilogramiem.

Pērn migloti 87% kāpostu, 89% sīpolu, 90% burkānu un galda biešu, galvenokārt ar herbicīdiem nezāļu apkarošanai. Pesticīdi lietoti 67% kartupeļu lauku.

Ietekmē laika apstākļi

Herbicīdu lietošanas pieaugumu var skaidrot ar sezonālo apstākļu atšķirībām dažādos gados. “2019. gada sezonā sausie laika apstākļi radīja nepieciešamību lietot herbicīdus pēc kultūraugu sadīgšanas, piemēram, prosulfokarba un metamitrona preparātus, kuru patēriņš uz vienu hektāru bija salīdzinoši lielāks,” skaidro Ezers.

Pērn fungicīdi pret sēnīšu slimībām visvairāk lietoti ābelēm – 78% no visām – un kartupeļiem – 84 procentiem. Herbicīdi nezāļu indēšanai visvairāk lietoti galda bietēm – 94% no visiem sējumiem. Insekticīdi jeb kukaiņu indes lietotas mazāk – 21% bumbieru un 11% kāpostu stādījumu.