Kas jāņem vērā, izvēloties gaismas avotus un LED spuldzes
Gaismai cilvēka dzīvē ir liela nozīme tieši organisma diennakts cikla nodrošināšanā. Proti, pirms gadu simtiem cilvēki cēlās līdz ar saullēktu un pie miera devās ar saules rietu, taču mūsdienu dzīves ritmā tas lielākoties nav iespējams. Tādēļ talkā nāk tehnoloģijas – mākslīgais apgaismojums, kas nodrošina mums tik ļoti nepieciešamo gaismu gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Īpaši nozīmīgs apgaismojums ir ražošanā, kur cilvēki joprojām pilda funkcijas, kas nav automatizētas, un šeit ir svarīgi, lai izvēlētie gaismekļi ir kvalitatīvi un vienlaikus energoefektīvi. Par aktualitātēm nozarē konsultē Ingmārs Felcis, SIA Baltic Research Center laboratorijas vadītājs
LED tā nav parasta spuldze griestu lampā
LED jeb gaismu emitējoša diode izstaro gaismu, kad tai pievada elektriskus impulsus. Šo parādību sauc par elektroluminiscenci. Jāņem vērā, ka LED darbībai nepieciešams līdzspriegums, nevis maiņspriegums, kā tas ir, piemēram, kvēlspuldzēm. Tādēļ LED gaismekli nevar uzskatīt par parastu spuldzi, bet gan par elektroiekārtu sistēmu, kuras darbību nodrošina vairākas komponentes.
Svarīgākā LED komponente ir barošanas bloks, kas pievadīto maiņstrāvu pārveido diodes darbībai nepieciešamajā līdzstrāvā. Lielākoties šī komponente arī ietekmē LED gaismekļa darba mūžu un darbības kvalitāti. Tālab arī kvalitatīvāka gaismekļa izmaksas pamatā ir augstākas, nekā zemas kvalitātes LED sistēmai.
Kvalitātes kritēriji – energoefektivitāte un spuldzes darba mūžs
Primārie LED apgaismes sistēmas kvalitātes kritēriji ir tās energoefektivitāte un darba mūžs. LED gaismekļa efektivitāti izsaka attiecība starp atdotās gaismas plūsmas daudzumu lūmenos pret nepieciešamo jaudu vatos (W) jeb lm/W. Augstas kvalitātes gaismekļa efektivitāte ir, sākot no 130 lm/W. Svarīgi pārliecināties, ka gaismekļa dokumentācijā ir norādīta pilnas konfigurācijas efektivitāte, proti, LED gaismekļa kopējā efektivitāte, nevis tikai LED vai LED moduļu efektivitāte.
Dažādi ražotāji izmanto viltību un norāda tikai LED efektivitāti, lai konkrētajam gaismeklim būtu augstāki rādītāji, bet realitātē tie ir krietni zemāki. Lai izvairītos no šādas situācijas, patērētājs var pieprasīt papildu dokumentāciju ar testu pārskatu.
LED gaismekļu darba mūžu norāda, izmantojot apzīmējumus LXBY vai LXCY, kur L procentuāli apzīmē gaismekļa izstarotās gaismas plūsmas samazinājumu pēc ražotāja minētā darba mūža. Biežāk ir sastopamas vērtības L70, L80 un L90. Tālāk tas tiek kombinēts ar B10 vai B50, kas procentuāli apraksta diožu skaitu, kuras pēc ražotāja norādītā kalpošanas laika beigām izdegs vai izstaros mazāku gaismas daudzumu, nekā minēts pie L vērtības. Ja norādīta C vērtība, tad tā procentuāli raksturo diožu skaitu, kas pilnībā pārstās darboties pēc noteiktā darba mūža.
Kas ietekmē gaismas kvalitāti
Pēc uzbūves gaismas diode ir zilās gaismas avots, uz kura ir izkārtoti dzeltenu toņu slāņi. Slāņu sastāvs un biezums ļauj iegūt nepieciešamo gaismas krāsu, sākot no zilgani baltas līdz dzeltenīgi baltai. Šo gaismas krāsas temperatūru mēra Kelvina grādos (K). Spuldzēm ar kvēldiegu to bija vienkārši izmērīt, jo reālā temperatūra atbilda gaismas krāsas temperatūrai.
Dažādiem ražotājiem šī aprēķinātā temperatūra var atšķirties, taču, jo vairāk Kelvina grādu, jo gaisma kļūst zilāka. LED gaismeklis ar 2700 K grādiem izstaro silti baltu jeb dzeltenīgu gaismu, savukārt pie 5000 K grādiem gaisma ir zilgani balta. Interesanti – augstākā jeb karstākā temperatūra ir zilā krāsā, nevis sarkanā, kā ierasts to apzīmēt, un karstākās zvaigznes kosmosā ir zilas, nevis dzeltenas vai sarkanas.
Zinātniski ir konstatēts, ka krēslas un tumsas apstākļos cilvēka acs uztver gaismu ar šūnām, kas izvietotas tālāk no acs centra un ir jutīgākas tieši pret zilo gaismu. Kvēldiega spuldzēm un augstspiediena nātrija lampām izstarotās gaismas spektrs ir koncentrēts tuvāk dzeltenajai un sarkanajai gaismai, ko cilvēka acs uztver vāji. Līdz ar to tumšos apstākļos zilās gaismas saturs LED gaismekļos ļauj redzēt vairāk un labāk, kā arī zilā gaisma cilvēka organismā neļauj izdalīties melatonīnam, ko mēdz dēvēt par miega hormonu. Savukārt LED gaismeklim ar dzeltenu gaismas krāsu, piemēram, 3000 K, zilās gaismas saturs ir samazināts, kas nekavē melatonīna izstrādi organismā.
Papildus gaismas krāsas temperatūras vērtībai ražotājam būtu jānorāda, cik liela gaismas krāsas temperatūras nobīde ir iespējama pie vienādām Kelvinu vērtībām. Šo nobīdi sauc par krāsu temperatūras standartnovirzi, ko mēra ar MacAdam elipsēm. Šie gaismas mērījumi reglamentē pieļaujamās gaismas krāsu temperatūras muzejos, skolās, ofisos, slimnīcās u.tml.
Mākslīgajam apgaismojumam jābūt pietuvinātam Saules radītajai gaismai
Mākslīgā apgaismojuma kvalitāte ir tieši saistīta ar tā atbilstību ideālajai gaismai – Saules radītajai gaismai, tās krāsu spektram un izšķirtspējai. Par izšķirtspēju var dēvēt gaismekļa krāsu atveides indeksu jeb CRI (Color Rendering Index), kam izsaka lielumu robežās no 1 līdz 100, kur 100 atbilst dabiskai saules gaismai. Atkarībā no izvēlētā LED gaismekļa kvalitātes šī vērtība svārstās no 60 līdz 95.
Jāņem vērā, ka gaismekļi ar paaugstinātu CRI vērtību izstaro samazinātu gaismas daudzumu, līdz ar to ir mazāk energoefektīvi (lm/W). Tāpat arī standartos ir noteikts, ka iekštelpu apgaismojuma CRI vērtībai jābūt ne zemākai par 80, savukārt ielas un teritoriju apgaismojumam pieļaujamas arī zemākas vērtības.
Ja LED gaismeklim ir augsts CRI, jebkurš objekts attiecīgā LED gaismekļa izstarotajā gaismā tiks atainots tādās pašās krāsās, kā mēs to redzētu dabiskajā dienas gaismā. Veikalos šo praksi jau izmanto, izvēloties gaismekļus ar augstāku CRI un attiecīgi produktus izceļot ar starmeti, kas pavērsts pret tiem, lai piedāvātās preces piesaistītu skatienu. To var panākt arī ar gaismekli, kuram ir izteiktāka sarkanā, dzeltenā vai zaļā krāsa, kas papildus izceļ produkta specifisko krāsu, piemēram, tā gaļu padarot sarkanāku, augļus dzeltenākus, dārzeņus zaļākus u.tml.
