Stādi tulpes, vāc kāpostus un sakop inventāru: dārza darbi, kas jāpaveic oktobrī
Konsultē Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā.
Košumdārzs
● Stādi tulpes, katru sīpolu liec zemē aptuveni 4 sīpolu dziļumā. Pārējām sīpolpuķēm jau jābūt sastādītām.
● Ir laiks apgriezt ziemcietes! Neapgriez tās līdz ar augsni, bet atstāj sprīdi garus stublājus, lai ir, kur sniegam un mulčai aizķerties. Tie pasargās ziemciešu sakņu kamolus no sala.
● Salaisti ziemciešu un košumkrūmu dobes pirms mulčēšanas. Sausums ir īpaši bīstams skujeņiem, rododendriem un hortenzijām, bet arī citu augu sakņu kamolam pirms ziemošanas jābūt mitram.
● Mulčē, augiem sakņu kaklu atstājot nenosegtu. Lielisks mulčēšanas materiāls ir koku lapas, tikai atceries, ka ozolu lapas labāk izmantot ilggadīgo augu stādījumos.
Sakņu dārzs
● Vāc vēlos kāpostus, nogriežot tos kopā ar seglapām, noņem rudens puravus, ziemas dzeltenie puravi vēl var palikt dobē. Līdz salnām novāc selerijas, jo tās baidās no aukstuma. Lēnām vāc arī tos dārzeņus, kas ir izturīgi pret salnām, – sakņu un lapu pētersīļus un lapu kāpostus.
● Garšaugus vairs stipri neapgriez, no dobes pārstādi tos podos vai konteineros un sāc pieradināt pie pārvietošanas uz telpām – ik dienu palielini laiku, ko garšaugs atrodas iekštelpās. Ja ienesīsi telpā bez pieradināšanas, augs var nomest lapas.
● Novāc arī augu atliekas; liec tās karstajā kompostā vai sadedzini, lai iespējamie slimību ierosinātāji nepaliek augsnē.
● Augsni bagātini ar satrūdējušu organisko mēslojumu – liec to uz augsnes virskārtas un mulčē ar koku lapām.
● Vēl joprojām vari sēt arī zaļmēslojumu. Zaļā masa, ko iestrādāt augsnē, neizaugs, bet galveno funkciju – augsnes nosegšanu – tā izpildīs. Sēj baltās sinepes, rudzus, eļļas rutkus un auzas.
● Mēneša beigās sēj jau nākamā gada ražu – burkānus, selerijas. To vagas pirms ziemas mulčē, pavasarī mulčas kārtu vajadzēs noņemt.
● Lai nebūtu slimību ierosinātāju, jau tagad sakop siltumnīcu. Izvāc no tās augu atliekas un apstrādā ar zilo graudiņu šķīdumu. Nomazgā arī siltumnīcas konstrukcijas gan no iekšpuses, gan ārpuses.
● Lai dezinficētu un atjaunotu augsni arī siltumnīcā, sēj zaļmēslojumu: rudzus, ziemas vīķus, baltās sinepes. Kad zaļmēslojums iesēts, uzmani, lai siltumnīcā neiekļūst gliemeži, īpaši, Spānijas kailgliemeži, kas tur barosies, sildīsies un vairosies visu ziemu.
Augļu dārzs
● Klāt lielais krūmogulāju, ābeļu un bumbieru stādīšanas laiks. Eksotiskāki augļkoki, ķirši un plūmes jāstāda pavasarī, bet nereti tieši šiem kociņiem rudenī ir plašs piedāvājums. Tāpēc, ja nopirkts kāds pavasarī stādāms augļkoks, tas pa ziemu ir jāpierok; lāpstas dziļumā izroc bedrīti un ieliec stādus 45 grādu leņķī. Saknes apber ar zemi, bet zarus, kas palikuši virspusē, tuvojoties salam, pārsedz ar egļu vai priežu zariem. Pie stādiem pieliec saindētu ēsmu grauzējiem, lai tie pa ziemu neapgrauž un neizposta kociņus.
● Salasi visus bojātos augļus, noņem arī ābolu un bumbieru mūmijas, kas karājas zaros. Neaizmirsti izgriezt visus ielūzušos un slimos zarus, izgriez arī vīnogulājus, jo pavasarī griezt nedrīkst sulošanās dēļ.
● Savāktās augļkoku lapas apsmidzini ar karbonāta šķīdumu (5 %), atšķaidītu vircu vai biokompostētāju, lai ātrāk sadalās. Atceries – šīs lapas mulčēšanai neder.
● Apdobēs iestrādā organisko mēslojumu un tikai pēc tam mulčē.
● Sakop un nomazgā dārza inventāru, metāla priekšmetus iesmērē ar kādu taukainu smēri vai eļļu, lai nerūsē. Izņem baterijas no dārza tehnikas un noliec tās glabāties siltā un sausā vietā. Notīri arī tehnikas kustīgās daļas un iesmērē ar kādu biezu smēri, piemēram, solidolu. Pievieno īpašu šķīdumu tehnikas benzīna tvertnēs, lai neveidojas nogulsnes.
Pilsētnieka dārzs
● Istabas puķes laisti 1–2 reizes mēnesī un pārtrauc tām dot mēslojumu.
● Ienes telpās daudzgadīgās podu puķes, ja tās krāšņi zied, atļauj tām vēl nedaudz paziedēt. Kad puķe sāk pārziedēt, apgriez ziedkopas un lapojumu, lai augs dodas miera periodā. Laisti minimāli – augsnei podā jābūt tikai viegli mitrai.
