Kā dzīvo un strādā Latvijas pļavu glābējs - mobilais ganāmpulks

“Tas ir izveidots, lai apsaimniekotu, noganītu, uzturētu un atjaunotu dabiski vērtīgas pļavas, kuru Latvijā ir palicis ļoti maz,” skaidro Jānis Andrušaitis, mobilā ganāmpulka koordinators.

Galovejas govis un aitu pulks

Agrāk pļavas bija atļauts pilnībā nopļaut, kas laika gaitā palielināja to auglību, tāpēc ieviesās dažādas nezāles, kuras savvaļas augu dažādību nosmacēja. “Labākais apsaimniekošas veids tomēr ir nopļaut un novākt, kas tagad ir obligāta prasība, bet ko diemžēl ne visi dara, un vēl labāk ir pļavas noganīt,” saka Andrušaitis.

Ganāmpulka bāze atrodas Līgatnē, kur lopi uzturas ziemā. Ganāmpulkā ir aptuveni 105 Galovejas šķirnes liellopi un 250 aitu. Kad zālēdāji neatrodas Līgatnē, tie ganās 13 dažādās vietās, īpašumos, kas pieder valstij vai privātīpašniekiem. Visas ganības gan atrodas kādā aizsargājamā dabas teritorijā. Visi lopi sadalīti grupās ap desmit, ir arī dažas, kur skaits var sasniegt 19 dzīvniekus. Parasti vienā laukā ganāmpulks darbojas apmēram mēnesi.

“Galovejas šķirne ir cēlusies no Skotijas, raksturīgs ir melns kažoks ar baltu jostu pa vidu. Daži domā, ka tā ir kāda mākslīga uzklāta sega, citi tās sauc par pandu govīm. Ir arī vienkrāsainas un viena sarkanbaltsarkana govs. Šī šķirne ir izvēlēta, jo dzīves apstākļos ir ļoti pieticīga, gan barības ziņā, gan arī ziemā nav vajadzīga nojume. Bāzes vietā dzīvo mežā, lai varētu paslēpties no vēja,” stāsta Andrušaitis.

Talkā dodas botāniķu komanda

Pašlaik pieteikšanās ganāmpulkam nav atvērta, bet Andrušaitim jau ir darba pilnas rokas: “Joprojām cilvēki zvana, un ir interesanti piedāvājumi. Tad mēs arī skatāmies, kā varam palīdzēt saimniekam un pļavai.”

Jānim un lopiņiem uz ganībām līdzi brauc arī botāniķu komanda, kas apseko laukus, uzskaita sugas, mēra zāles augstumu, lai noteiktu ganību biomasas apjomu. Kad lopi savu darbu izdarījuši, tie dodas uz nākamajām ganībām, tikmēr ekspertu komanda novērtē, kāds ir pļavas stāvoklis un cik daudz zāles apēsts.

Ne tikai apēd

Ganāmpulks ne tikai palīdz tikt vaļā no liekās zāles pļavā, bet arī izplata dažādu vērtīgu augu sēklas, uzlabojot lauka kvalitāti. “Tas lopiņš neapēd visu, viņš ļauj arī kaut kam izziedēt, apēd un pārnēsā sēklas, tās izlaižot caur sevi. Tā ka, ja pļavā ir kāds vērtīgs augs, viņš to izsēj tālāk kādā citā vietā. Tā ir papildu vērtība ganāmpulkam, palīdzot atjaunoties tieši vērtīgajiem augiem,” uzsver Andrušaitis.

Svarīgi minēt, ka laukus nedrīkst pārganīt. Pļavu saimnieki bieži zvana un prasa, lai pļavu pārvērš gandrīz vai par mauriņu, bet tāds ne tuvu nav Grasslife mērķis.

Jāatzīst, ka mobilā ganāmpulka pakalpojumi nav gluži bez maksas. Tomēr projektu finansē Eiropas Savienība, līdz ar to lauksaimniekiem maksa ir daudz zemāka.

Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.