Drūmā patiesība par latviešu iecienītajiem korejiešu burkāniem, kurus Korejā pat nepazīst
Daudzu iecienītajiem korejiešu burkānu salātiem nav nekāda sakara ar Koreju, vēl jo vairāk tādēļ, ka burkāni it nebūt nav Korejas nacionālās virtuves produkts. Latvieši burkānus korejiešu gaumē parasti uzskata par eksotisku Tālo Austrumu ēdienu, kaut gan tie ir cēlušies Vidusāzijā un tos nevar uzskatīt par korejiešu nacionālās virtuves lepnumu. Šie salāti radušies šausmīgu represiju un izmisuma apstākļos, kaut gan salātu recepti radījuši korejieši, bet ne labas dzīves spiesti.
Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās Staļins, meklējot „tautas ienaidniekus”, nosprieda, ka Tālajos Austrumos dzīvojošie korejieši ir kontrrevolucionāri un kaitnieki, kuri deportējami no savas vēsturiskās dzimtenes. Ko nozīmē būt ierakstītiem tautas ienaidnieku un nodevēju sarakstā, it labi zina arī baltieši, kuru deportāciju dažus gadus vēlāk arī uzsāka Staļina režīms. Tā kā mums ir ļoti labi saprotams, kādu nabadzību un badu, nonākot svešumā, izjuta korejieši.
Atšķirībā no latviešiem korejiešus izveda uz dienvidiem – PSRS Vidusāzijas republikām. Tur viņi piedzīvoja arī badu, jo korejiešiem bija atņemta tradicionālā „pārtikas bāze”. Galvenais korejiešu ēdiens bija gatavojams no zivīm, svaigas gaļas, Ķīnas kāpostiem, rutkiem, redīsiem un citiem tradicionālajiem viņu tēvzemes augu un dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuru, protams, Vidusāzijā nebija. Korejiešu virtuves lepnums ir fermentēti Ķīnas kāposti ar dažādām piedevām un garšvielām kopā ar zivīm vai gaļu (bez gaļas piedevas to pazīstamam kā kimči kāpostus).
Vidusāzijas republikās padomju laikā nebija pieejami Ķīnas un jeb Pekinas kāposti un tad nu izsūtītie korejieši atrada tiem aizstājējus – burkānus, kuri Vidusāzijā padevās visnotaļ raženi. Iesākumā burkāniem, kuri bija sagriezti strēmelēs (ne sarīvēti uz parastās rīves), pievienoja citus produktus, arī zivis un gaļu, to visu marinējot. Bet nāca kara gadi un vēl lielāka nabadzība. Tā nu atlika vien burkāni, kuriem piedot „dzimtenes garšu” korejieši centās ar dažādām pikantām garšvielām un ķiplokiem – visnotaļ pieticīgs izsūtīto korejiešu ēdiens. Ja mēs burkānus korejiešu gaumē uzskatām kā piedevu pie pamatēdiena, tad represētajiem korejiešiem tie bieži vien bija pamatēdiens.
1937. gads: PSRS korejiešu deportācija (dokumentālā filma, krievu valodā):
Korejā – ne dienvidos, ne ziemeļos – par „burkāniem korejiešu gaumē” nav dzirdējuši un tur šie salāti ir aizokeāna virtuves brīnums. Pēc Staļina nāves dzīve mazliet uzlabojās un Vidusāzijas korejieši sāka piemirst burkānus. Bet nāca pārmaiņas un bijušajā Padomju Savienības teritorijā korejiešu burkānu popularitāte atdzima Gorbačova „perestroikas” (pārbūves) laikā, kad tika atļauta kooperatīvu kustība. Tad arī uzņēmīgie Vidusāzijas korejieši atcerējās savu represēto vecāku ikdienu un atsāka gatavot specifiskos burkānu salātus ar korejiešu iecienītām garšvielām, kurus pārdeva savās izveidotajās kafejnīcās un kioskos. Apmēram pirms trīsdesmit gadiem Vidusāzijas pikantie burkānu salāti izplatījās pa visu plašo PSRS, tai skaitā tie parādījās arī Latvijā.
Latvijā nopērkami gan jau gatavi korejiešu burkānu salāti: cena tirgū – ap 4,50-5,00 eiro kilogramā, gan safasēti 200 gramu kārbiņās (1,25-1,60 eiro). Savukārt tiem, kuri paši vēlas pagatavot šos salātus, piedāvājumā ir plašs korejiešu burkānu rīvju klāsts (no 2 līdz 15 eiro), kā arī speciāls garšvielu maisījums (ap eiro iepakojumā). Tiem, kas grib izmēģināt, šo kulinārijas brīnumu, pieejamas arī vairākas receptes:
* Burkānus nekāda gadījumā nedrīkst rīvēt uz parastās rīves. Ja nav speciāla rīve, tad ir jāgriež plānas strēmelītes ar nazi. Kad burkāni ir sagriezti, tiem pievieno cukuru, sāli un etiķi. Tieši šīs sastāvdaļas dod salātiem pamatgaršu un pateicoties tām salāti ilgāk glabājās ledusskapī. Salātus atstāt ievilkties uz 10-15 minūtēm burkāni sāks izdalīt sulu. Tad kārta garšvielām - čili pipariem, koriandram, sezama sēkliņām, ķiplokiem, eļļai. Gatavos salātus uz nakti atstāj ievilkties ledusskapī.
