Ko darīt, sastopot ezi?

Daudziem ezis šķiet mīļš, labsirdīgs dzīvnieciņš, kurš, mīlīgi purpinot, tekalē savā tūļīgajā gaitā. Tāpēc nav brīnums, ka bieži vien rodas vēlme ezīti paaicināt ciemos, pabarot ar pienu vai aiznest uz māju parādīt bērniem…

Taču veterinārārste Signe Gorbāne atgādina, ka ezis ir savvaļas dzīvnieks, kurš pats ir spējīgs sevi nodrošināt ar pārtiku. Tāpēc vispareizākais, sastopot ezīti, būtu nedarīt neko. “Tieši tik banāli,” uzsver veterinārārste. Ezis ir visēdājs, patiesībā – pat plēsējs, kurš ēd vaboles, abiniekus, čūskas, gliemežus un kukaiņus, nesmādē arī ogas un augļus, tāpēc to itin bieži var sastapt ābeļdārzā. Ežiem gan ļoti garšo piens, tomēr tas var izraisīt mokošas gremošanas trakta problēmas – caureju un zarnu uzpūšanos. Tādos gadījumos daudz labāka alternatīva būtu piedāvāt padzerties ūdeni, taču diez vai ezis būs gadījies tavā ceļā, jo nezina, kā remdēt slāpes…

Tāpēc, sastopot adataino draugu, neņem to rokās, neļaut ostīt sunim, nebaksti, lai pārliecinātos par adatu asumu! Tas viss dzīvniekam rada stresu un bailes. Tāpat bieži vien cilvēki, labu gribot, nes ezi uz mājām, cerot viņu padarīt par mājdzīvnieku.

Atceries, ka ezis ir nakts dzīvnieks, kurš pa dienu guļ, bet naktī rosās, tāpēc nekāds rotaļu biedrs no tā nesanāks. Šā paša iemesla dēļ nebūtu ieteicams to tumsā fotografēt ar zibspuldzi, lai neapžilbinātu nakts dzīvnieka jutīgās acis.

Vienīgais, ko droši drīkst darīt, ir palīdzēt ezim šķērsot ceļu. Pastāvi līdzās, kamēr tas pāriet ceļu izvēlētajā virzienā, vai paņem to rokās un pārnes, ja satiksme ir intensīva un apdraud dzīvnieku. Visos pārējos gadījumos – ļauj dzīvniekam iet savu gaitu!