Skrējiens tīras Latvijas vārdā
Atzīmējot Baltijas ceļa 31. gadadienu, Tālis Banga rīkojās neierasti – svētdienas rītā viņš pie Brīvības pieminekļa startēja 80 kilometru garā skrējienā līdz Melturiem Amatas novadā, pa ceļam vācot atkritumus. Ar šādu darbu pieteikta kustība "Trashmob", kuras mērķis ir aicināt apvienot aktīvu dzīvesveidu ar atkritumu savākšanu.
1989. gadā tolaik piecus gadus vecais Tālis stāvēja Baltijas ceļa posmā pie Amatas. Tagad brīvība iegūta, un viņš vēlas pievērst uzmanību piesārņojumam: “Toreiz es stāvēju par brīvu Latviju, bet šodienas darbs bija tīras Latvijas vārdā.” Apmēram desmit stundu ilgajā ceļā salasītos atkritumus Tālis lika pavadošajā automašīnā, kura finišu sasniedza pilna. Viņš lēš, ka kopā savākts ap 1500 vienību, visu sašķiros, ko var, pārstrādās.
Ja varējām tad, varam arī tagad
Tālis ikdienā vada koksnes iepirkumus, bet ārpus darba piedalās dažādās izturības sacensībās – ultramaratonos, triatlonos, riteņbraukšanā. Gatavojoties 700 kilometru garam ultramaratonam Kanādā, viņam radās ideja par Trashmob: “Tik daudz laika pavadot dabā un skrienot pa mežu, redzu daudz atkritumu, reizēm pat esmu pārsteigts, kā tie tur nonākuši.”
Tā radusies vēlme drazas savākt, bet intensīvi treniņi to īsti neatļauj darīt. Pabeigt treniņu un tad doties atpakaļ arī neizklausījās pēc laba varianta. Tālis saprata, ka vajadzīga soma, lai atkritumus savāktu pa ceļam; meklējot internetā, labu risinājumus atrast neizdevās, tāpēc viņš izveidoja pats savu prototipu, pietiekami ērtu, lai netraucētu skriet. Septembrī plānots somu piedāvāt pārdošanā.
“Bet tas, protams, nav tikai es un mana soma. Ar šādiem darbiem gribu iedvesmot Latvijas iedzīvotājus, parādot, ka mēs, dodoties ikdienas aktivitātēs, varam arī pieliekties un pacelt tos atkritumus, kurus redzam. Jo statistika par dabā nonākušajiem atkritumiem neuzlabojas,” stāsta Tālis.
“Es domāju, ka latvieši ir ļoti aktīva un atbildīga tauta. Ja pirms 31 gada varējām sadoties rokās, stāties pretī lielvarai un prasīt brīvību, tad, ikdienā paceļot kaut vienu plastmasas pudeli, mēs ļoti strauji padarītu Latviju vēl tīrāku.”
Atkritumu salas
Konkrētās akcijas ideja bija pievērst uzmanību tieši tiem atkritumiem, kuri sakrājas ceļmalās. No skrējienā redzētā tendence ir pavisam skaidra – visvairāk drazu salasīts Pierīgā. Tad sekoja salīdzinoši tīrāki posmi, līdz paskriets garām degvielas uzpildes stacijām vai ēstuvēm – šīs vietas bijušas kā atkritumu saliņas.
Ceļmalās atrastais klāsts ir diezgan vienveidīgs – kafijas vienreizējās krūzes, cigarešu paciņas, plastmasas pudeles, alus bundžas, gadījies arī pa riepas gabalam vai auto detaļai.
Skrējiens ir pieteikums Tāļa dibinātajai kustībai Trashmob, kuras mērķis ir aicināt nepaiet garām atkritumiem, bet tos savākt, taču tā nav visa būtība.
“Tālāk skatoties, ļoti aktualizējusies nopietna piesārņojuma problēma mežos un tagad arī jūras krastos. Izrādās, pēdējos desmit gados piekrastes kļuvušas par vispiesārņotāko vietu. Savā ziņā tas varētu būt pēdējo mēnešu notikumu dēļ, jo tā bija viena no retajām vietām, kurp cilvēki varēja doties, bet līdz ar to viņi atstāj tur ļoti daudz atkritumu,” spriež Tālis, kurš vēlas uzlabot atpūtas vietu infrastruktūru, lai būtu iespēja savāktos atkritumus civilizēti izmest.
“Cilvēki grib darīt labas lietas, bet reizēm viņus vajag nedaudz iekustināt,” uzskata Banga. Svarīgi arī runāt ar ražotājiem un pievērst viņu uzmanību šai problēmai.
Skrējiens ar lielāko jēgu
Nākamgad Tālis plāno braukt uz Kanādu, lai piedalītos ultramaratonā Yukon Arctic Ultra – 13 dienās būs jānoskrien 700 kilometru, turklāt gaisa temperatūra var nokrist līdz pat 50 grādu zem nulles. Tas ir pasaulē sarežģītākais skrējiens, un Tālis ir vienīgais latvietis, kurš tam pieņemts. Neraugoties uz prestižo sacensību, viņš atzīst, ka pagaidām tieši skrējiens līdz Melturiem bijis visjēgpilnākais.
“Tu neskrien vien tāpēc, lai apmierinātu savu ego vai palielītos draugiem, cik daudz vari, bet ar reālu mērķi. Garām brauca daudz mašīnu, un varbūt reizēm bija bīstami, bet es domāju, ka daudzi autovadītāji arī aizdomājās, ka tagad čalim jāskrien un jāvāc tā krūzīte, ko tas šoferis vakar izmetis ārā,” smaida Banga.
Viņš atzīst, ka pārmaiņas neatnāks vienas dienas laikā, tomēr ir ļoti svarīgi, lai piesārņojuma problēmai pievēršam uzmanību un īstenojam kaut nelielas izmaiņas savā ikdienas dzīvē, kaut vai plastmasas maisiņu, ja bez tā nevarēja iztikt, izmantojot ne tikai otro, bet arī trešo un ceturto reizi. Ar dalību talkā vienu reizi gadā nepietiks.
Mēslošana izmaksā miljonus
Latvijas autoceļu uzturētājs pēdējo piecu gadu laikā atkritumu savākšanai no valsts ceļiem iztērējis 2,8 miljonus eiro. Piegružoto ceļmalu sakopšanai uzņēmums ik gadu izlieto vairāk nekā 580 000 eiro, ko varētu tērēt ceļu uzturēšanai. Ceļmalās tiek izmesti plastmasas maisiņi, papīri, dzērienu un ēdienu iepakojumi, pat azbesta šīferis, citi būvgruži, vecas mēbeles, ledusskapji, televizori. Nereti pie atkritumu tvertnēm autobusu pieturvietās ir atstāti mājsaimniecību atkritumi.
Publikācija ir sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
