foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
Ko drīkst un ko nedrīkst darīt, apglabājot savu pūkaino mīluli
Ja mīluļa saimnieks vēlas aizgājējam uz kapa likt pieminekli, tas atļauts tikai oficiālajās dzīvnieku kapsētās.
Mūsu mīluļi
2020. gada 28. augusts, 05:07

Ko drīkst un ko nedrīkst darīt, apglabājot savu pūkaino mīluli

Kārlis Seržants

"Likums un Taisnība"

"Man bija ļoti mīļš suns, un, kad viņš devās uz labākiem medību laukiem, apglabāju viņu pašā dārza malā. Uzliku arī nelielu pieminekli, bet kaimiņi man saka, ka tas esot aizliegts. Kas gan varētu man to aizliegt manā īpašumā, ja es par kapiņu rūpējos, no ceļa to neviens neredz un tas nevienu netraucē?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Sandra.

Uzreiz jānorāda, ka liellopu un citu produktīvo mājdzīvnieku ķermeņu utilizēšanai ir citi noteikumi, un turpmāk būs runa tikai par lolojumdzīvniekiem – tie ir suņi, kaķi, citi mājās turamie dzīvnieki. Visas darbības, kādas ir veicamas šajā gadījumā, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Kā reģistrēt dzīvnieka nāvi

Ja dzīvnieks ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājdzīvnieku reģistrā (proti, čipots), tad tā nāves gadījumā ir jāsniedz informācija, un to var izdarīt elektroniski, izpildot e-pakalpojumu Reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka nāves vai eitanāzijas reģistrācija.

Klātienē to var izdarīt veterinārārstu praksēs, kurās šāds pakalpojums tiek sniegts, valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros, Zemkopības ministrijas klientu apkalpošanas centros un Lauksaimniecības datu centrā.

Ja to dara klātienē, līdzi jābūt dzīvnieka pasei vai vakcinācijas apliecībai, ziņojuma veidlapai par notikušo ar mājdzīvnieku un īpašnieka personu apliecinošam dokumentam.

Protams, gadījumā ja dzīvnieks reģistrēts nav, kā tas ir ar lielāko daļu nesugas un laukos dzīvojošiem mājas mīluļiem, šis viss īpašniekam atkrīt.

Kur un kā apbedīt

Lolojumdzīvniekus ir atļauts apglabāt teritorijā, kurā tie ir dzīvojuši, šādos gadījumos:

  • ja dzīvnieka saimnieks ir apglabāšanas zemes īpašnieks, apglabāšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, kā arī tā nav lauksaimniecībā izmantojama zeme vai daudzdzīvokļu mājām pieguloša teritorija;
  • apglabāšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdensobjektiem, aplūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
  • apglabātās mirstīgās atliekas nerada smaku, ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu.

Noteikumos teikts, ka dzīvnieka līķis apglabājams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki, to apglabā bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu, un aprakšanas vietā ir aizliegts uzstādīt pieminekli.

Citos (ne iepriekš minētos gadījumos) lolojumdzīvnieku mirstīgās atliekas drīkst aprakt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētās dzīvnieku kapsētās vai arī kremēt.

Latvijā šobrīd ir četras lolojumdzīvnieku kapsētas – Citi medību lauki Babītē, Kurzemes gaļsaimniekam piederošā Priekules novada Virgas pagastā, Cēsu novada pašvaldības apsaimniekotā un pērn Gulbenē Ķepaiņu draugu kluba atklātā. Dzīvniekus kremē četri uzņēmumi – Cremo Jelgavā, Flammax un Sanarius Rīgā un A Ventspilī.