Latvijas noslēpumi: mūsu zemeņu šūpulis - Jūrmala
Zemeņu ģintī ir 18 sugas, Latvijā aug trīs no tām, meža zemenīti un spradzeni ieskaitot, un tikai 143. vasaru arī dārza jeb lielogu zemene, kas ir Čīles un Virdžīnijas zemenes krustojums.
Jā, tik precīzi tas ir pasakāms – 1877. gadā vasarā Jūrmalā, Asaros, no Francijas atvestos Victoria šķirnes lielogu zemeņu stādus savā vasarnīcas dārzā iestādījis kāds francūzis Kortezī.
Acīmredzot viņš nebija skops, jo jau drīz stādus dabūjis arī Asaru stacijas priekšnieks Gailis, kurš tos tālāk izplatījis citiem kaimiņiem. Vēlāk, kad zemeņkopībai pievērsās arvien vairāk jūrmalnieku, jo, kā izrādījās, Asaru saule un zeme tām dikten patīk, stādus ieveda no Vācijas. Tā zemeņu vagas Asaros, arī Mellužos un citos jūrmalciemos gājušas vairumā. 20. gadsimta sākumā jūrmalas zeltu pa Lielupi ar kuģīti kundēm veda gan uz Rīgu, gan… Pēterburgu! Jā, jā! Asaru stacijā piekrāva zemeņu vilcienus (Pēterburgas vilciena vagonu, ko piekabināja sastāvam: tikai nesen Asaru stacijā nojauca saimniecības ēku, tā saukto zemeņu būdu, kurā pirms iekraušanas vilcienā tika turētas zemeņu kastes).
Asaru un Mellužu zemeņaudzēšanas panākumi iedvesmoja arī citus – ne vien tālākā Jūrmalā, bet arī Tukuma un Daugavpils apkārtnē. Pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija aptuveni 1000 hektāru zemeņu stādījumu, padomju laikos zemeņu audzēšana strauji samazinājās – pārsvarā tās audzēja tikai mazdārziņos (1985. gadā kopējā zemeņu platība bija aptuveni 400 hektāru, no kuriem tikai 15% valsts un kolektīvajās saimniecībās).
