Cik gara drīkst izaugt zāle pilsētā?
Dzīvojamo māju saimniekiem viens no vasaras pienākumiem ir zālāju pļaušana – gan pie mājas, gan pagalmos. Žurnāls „Likums un Taisnība” skaidro, cik gara zāle drīkst būt pagalmos un ielu malās, jo uzskati par to dalās – vieni pārliecināti, ka zālājs jānolīdzina līdz ar zemi, bet citi atkal teic, ka zāle jāpļauj tikai pāris reižu gadā.
Šajā gadījumā nav runa par parkiem, sporta laukumiem un citām īpaši kopjamām teritorijām, bet gan par elementāru kārtību pilsētas piemājas teritorijā. Iedzīvotāji ik pa laikam sūdzas, ka vienā vietā zāle vispār netiek pļauta, bet citā vietā zālājs tiek nolīdzināts līdz ar zemi tā, ka putekļi iet pa gaisu.
Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns „Likumam un Taisnībai” teica: „Zālienu ar pļaujmašīnu nevajag nošķūrēt līdz ar zemi. Zāles garums ap pieciem centimetriem ir labs. Tas nāk par labu gan ežiem, gan kukaiņiem”.
Atbrīvoties no padomju skaistuma standartiem
Arī Zemnieku saeima, lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, aicinājusi ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā – pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Tāpat ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem (putni gan neligzdo pilsētas zālienos). Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver:
„Sakopts ne vienmēr ir gludi nopļauts, aicinām saglabāt augu daudzveidību un priecāties par ziedošajiem augiem. Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir „padomju laiku” mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām Rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, iet bojā putnu ligzdas un galvenais – būtiski samazinās augu daudzveidība – augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas. Nepārspīlēsim – grāvmalas pļausim tikai pēc Jāņiem, lai tiek pa kādai Jāņu zālei līgotājiem un par pļaušanu ietaupītos līdzekļus izmantosim citiem ceļu kopšanas darbiem. Iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par „pareizo” zāles garumu apdzīvotās vietās”.
Zāles garumu regulē pašvaldības noteikumi
Zāles garumu pilsētas teritorijā regulē katras pašvaldības saistošie noteikumi. Pārsvarā zāles garums tiek pieļauts no pieciem līdz 30 centimetriem. Dažās pilsētās katram mikrorajonam arī noteikts savs pieļaujamais zāles garums – jo tuvāk centram un galvenajām ielām, jo zāles garumam jābūt būt īsākam.
Saskaņā ar Rēzeknes pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajiem noteikumiem zāles vidējais garums īpaši koptos zālājos (centrā – red.) nedrīkst pārsniegt piecus centimetrus, pie ielām piegulošajos zālājos zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 10 centimetrus, pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās zāles vidējais garums nedrīkst pārsniegt 30 centimetrus,” „Likumam un Taisnībai” skaidroja Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs.
Rēzeknes šo noteikumi kontroli veic domes Administratīvā inspekcija un Būvvalde. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija”. Par šo noteikumu paredzēto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 20 līdz 280 naudas soda vienībām (viena soda naudas vienība – pieci eiro).
„Administratīvā inspekcija jūnijā par zāles nepļaušanu konstatēja 49 pārkāpumus, no tiem 26 gadījumos izteikti mutiski aizrādījumi un 23 gadījumos uzsākti administratīvie procesi. Jūlijā jau konstatēti 29 pārkāpumi par nepļauto zāli, 20 gadījumos uzsākta administratīvā procesa lietvedība un deviņos gadījumos izteikti mutiski aizrādījumi. Soda piemērošanai pēc noteiktā termiņā nesakoptu teritoriju (zāles nepļaušanu) Administratīvai komisijai nosūtīta tikai viena lieta, pārējos gadījumos zāle pēc paziņojuma par pārkāpuma konstatēšanu Administratīvās inspekcijas norādītā termiņā ir nopļauta,” teica Pozņakovs.
Jelgavas pilsētas domes komunikācijas galvenā speciāliste Līga Klismeta „Likumam un Taisnībai” pauda: „Zāles pļaušanu nosaka pašvaldības saistošie noteikumi „Jelgavas pilsētas administratīvās teritorijas labiekārtošana un inženierbūvju uzturēšana”. Īpašuma un tam piegulošajā teritorijā zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus. Kontroli par šo noteikumu izpildi veic pašvaldības policija. Pašvaldības policijas mērķis nav uzreiz sodīt, bet gan sarunu ceļā atrisināt situāciju. Policija informē par saimnieka pienākumiem un iespējamām sankcijām, reizē dodot iespēju sakopt sev piederošos īpašumus. Par saistošo noteikumu prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām līdz 100 naudas soda vienībām (500 eiro), juridiskām personām līdz 300 naudas soda vienībām (1500 eiro)”.
Savukārt Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos noteikts, ka „nekustamā īpašuma teritorijā zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus”.
