Smaržīgā brīnumsaknīte kalme jeb skalbe - kā tā uzlabo veselību
Kapātas kalmes svaigās lapas mūsu senči izmantoja telpu, īpaši pirts tīrīšanai, jo to svaigais aromāts uzlabo gaisu, turklāt netīk dažādiem mošķiem – gan ar aci redzamiem, gan tikai ar zemapziņu tveramiem. Šī paša iemesla dēļ sagrieztas kaltētas kalmes lika guļamajās cisās... Arī mājas apstākļos no kalmēm var pagatavot sukādes vai liķieri.
Mūsdienās kalmes izmato smaržu maisiņos, kas lieti noder telpas un skapja aromatizēšanai. Modernajos latviešu pirts rituālos kaltētu maltu kalmju sakneņu skrubis ir viens no populārākajiem, tiesa – arī dārgākajiem labsajūtas vairošanas instrumentiem. Sakneņu kaltēšana un smalcināšana ir piņķerīgs, darbietilpīgs un arī pietiekami grūts darbs, kas pa spēkam tikai pacietīgākajiem. Turklāt izejmateriāla gādāšana arī prasa zināšanas un spēku, jo izrakt kalmju ceru nebūt nav tik viegli!
Kalmes līdz Latvijai nonākušas tikai 13. gadsimtā; tās līdz ar mongoļu- tatāru ordām atceļojušas no Indijas un Ķīnas. Čingishana ļaudis ticējuši, ka kalmes spēj attīrīt jebkuru ūdeni, tāpēc sirojumos pa Krievzemi vadājuši līdzi kalmju sakneņus, ko iemetuši katrā ūdenskrātuvē, kur dzirdījuši savus zirgus. Kalmes labi ieauga un pa upēm izplatījās līdz pat Baltijas jūrai. Starp citu, kalmju klātbūtne tik tiešām liecina par ūdenstilpnes tīrību, un ne velti tās brīvā dabā sastopamas arvien retāk...
Pārējā Eiropa ar kalmēm iepazinās vēlāk, kad no Turcijas ieveda sacukurotus kalmju sakneņu gabaliņus. Noslēpumaino garšauga stādu tikai 1574. gadā Vīnes Botāniskā dārza direktors Karls Kluzijs ar lielām grūtībām ieguvis Konstantinopolē. Kalmes labi auga, un Kluzijs ar lepnumu un nepacietību gaidīja tās uzziedam. Liela bija vilšanās, kad pēc trim gadiem viņš iecerētā krāšņā zieda vietā ieraudzīja netīri dzeltenu stumbenīti. Varbūt tāpēc mācītie vīri kalmēm devuši latīnisko nosaukumu Acorus calamus, kas nozīmē – neglītā nūja.
Kā kalmes uzlabo veselību?
Kalmju sakneņu rūgtvielas pastiprina garšas receptoru kairinājumu un sekmē kuņģa sulas izdalīšanos. Kalmes spēj rosināt ēstgribu un veicināt žults izdalīšanos, lieto kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšanai. Kalmes spēj remdēt sāpes un tonizēt centrālo nervu sistēmu. Svaigus kalmju sakneņus tautas medicīnā izmanto, lai atradinātos no smēķēšanas, kā arī redzes un atmiņas uzlabošanai. Kalmes lieto peldēm, mutes dobuma skalošanai, galvas mazgāšanai un matu sakņu stiprināšanai, pret gāzēm un menstruālā cikla traucējumu novēršanai. Krievu tautas medicīnā kalmju sakņu pulveri dzer pret žagām. Dažādu sieviešu kaišu ārstēšanai kalmju sakneņu novārījumu lieto sēdvannām. Sagrieztas, pa grīdu izmētātas kalmes ar savu smaržu un fitoncīdiem nogalina ne vien blusas un citus kukaiņus, bet arī dezinficē gaisu.
Kalmju sukādes? Jā!
Senie ebreji, persieši, grieķi un romieši kalmes izmantoja kā garšvielu. Indijā kalmes lieto kā iecienītu piedevu zivīm un gaļai. Turcijā tās dēvē par smaržīgo nūjiņu un gatavo no sakneņiem sukādes, kas šajā zemē ir iecienīts konfekšu pildījums. Polijā sasmalcinātas kalmju lapas pievieno mīklai un cep gardas maizītes. Šveices un Dancigas degvīns ir uzlabots ar kalmēm, tāpat slavenie liķieri – benediktīnietis un šartrēze. Arī mājas apstākļos var pagatavot liķieri, kalmju spirta izvilkumu izfiltrējot un pievienojot cukuru. Žāvētus un maltus kalmju sakneņus var pievienot ēdienam kanēļa, muskatrieksta, ingvera un lauru lapu vietā. Kalmes var pievienot ābolu kompotiem un ievārījumiem.
Kā pagatavot kalmju sukādes? Notīra un sagriež kalmju sakneņus, liek biezā cukura sīrupā un vāra 5–10 minūtes. Pēc tam liek žāvēties un pilda burkās.
Izmēģini arī šo! Pievieno drusciņu kalmes apakšējās lapas vai sakni, konservējot ogas ziemai, arī saldajiem ēdieniem. Iegūsi neparastu garšas niansi. Vari tās savārīt sīrupā, kas labi derēs ziemā pret klepu vai tējas saldināšanai
Tēja gremošanas problēmu samazināšanai
Gatavo aukstā veidā. Ņem 1 tējk. kalmju sakņu uz glāzi ūdens. Aplej un atstāj uz nakti. No rīta to mazliet uzsilda un nokāš. Pirms lietošanas uzlējumu sasilda traukā ar siltu ūdeni. Lieto pirms katras ēdienreizes pa 2 malciņiem. Dari to regulāri un ilgstoši, kamēr sajūti pozitīvu efektu, un turpini.
Kalmes nedaudz pazemina asinsspiedienu un veicina svīšanu. Tautas medicīnā kalmes izmanto arī nieru, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai un pret reimatismu. Kalmju pulveri var pievienot kā garšvielu ēdieniem, svaigā veidā to lieto dzērienu aromatizēšanai.
Kalmju spirta/degvīna uzlējumu lieto pret zobu sāpēm, tūskas samazināšanai u. c. Lai stiprinātu matu saknes, 2–3 reizes nedēļā ar kalmju sakņu novārījumu skalo matus vai iemasē to galvas ādā. Košļājot saknes gabaliņu, var atbrīvoties no mutes dobuma un smaganu iekaisuma, kā arī no kandidozes – rauga sēnītes mutē. Tā labi samazina arī smaganu asiņošanu un sargā no vīrusu infekcijām.
Vanna organisma spēcināšanai
200 g sasmalcinātu kalmju sakņu vai lakstu uz nakti aplej ar aukstu ūdeni. No rīta tos uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai, tad liec, lai nostāvas stundu. Izkās un pievieno vannas ūdenim. Vanna mazina neirotiskus traucējumus, vairo potenci,
Iestādi! Ezotēriskajā literatūrā kalmēm piedēvē maģisku iedarbību, tās dziedina, nes veiksmi, naudu un aizsargā. Dārzā iestādīta kalme dod spēku un enerģiju dārzam un pašam.
Kad un kā ievākt kalmju sakneņus?
Kalmju sakneņus ievāc no vasaras beigām līdz vēlam rudenim, retāk – aprīlī. Tos izrok ar lāpstu vai dakšām. Pēc ievākšanas sakneņus rūpīgi mazgā tekošā ūdenī, bet sīkos sakneņus atstāj audzes saglabāšanai. Tajā pat audzē sakneņus var vākt pēc 5–8 gadiem.
No ievāktiem sakneņiem atdala saknes un lapas, sagriež 5–30 cm garos gabalos, resnākos pārgriež arī gareniski, atdala bojātās daļas. Tad vairākas dienas, izklātus 2–5 cm biezā slānī, vītina nojumēs vai šķūņos. Lai iegūtu mizotu drogu, sakneņiem pēc vītināšanas atdala ārējo korķa kārtu un tad liek žāvēties siltā vietā vai kaltēs līdz 40 grādu temperatūrā. Var arī sakneņus likt žāvēties nemizotus. Nemizotā droga ir aromātiskāka un satur vairāk ēterisko eļļu.
