Garšīgi
2020. gada 18. jūnijs, 06:05

Rabarberu laika našķi un melleņu maize. Gatavo Anna Panna

Ilze Trofimova

Žurnāls "OK!"

Ko vasaras sākumā celt galdā ciemiņiem? Anna Panna, īstajā vārdā Anna Birmane, piedāvā trīs vienkārši pagatavojamu – bet, ak – cik gardu – našķu receptes: rabarberu limonādi, rabarberu galleti un melleņu maizi.

Anna ir izdevusi divas pavārgrāmatas un piedalījusies dažādos ar pavārmākslu saistītos televīzijas raidījumos. Viņas lauciņš, nenoliedzami, ir kūkas un dažādi deserti, taču nu, pašizolācijas laikā, nākas gatavot trīs reizes dienā, un tas ne vienmēr sagādā prieku.

Rosīties virtuvē Annai patika jau bērnībā, bet padziļināta interese par ēdiena pagatavošanas niansēm radās vidusskolā. Viņa jau tolaik saprata, ka industriālajā ražošanā nav iespējams pagatavot tikpat garšīgu un kvalitatīvu ēdienu, kā gatavojot to nelielos daudzumos no kvalitatīviem produktiem, tāpēc sāka gatavot arvien biežāk, lai jau zināmos ēdienos atklātu jaunas garšas.

“Man nav kulināres izglītības, vienīgi ķēriens, vēlme gatavot un gadu gaitā iekrāta pieredze,” stāsta Anna. Kad aptuveni pirms septiņiem gadiem viņa nolēma nopietni pievērsties kulinārijai, Latvijā strauji attīstījās ēdiena kults, saulītē tika celti pavāri un televīzijas piedāvāja dažādus kulinārijas raidījumus. Bija jāatrod savs knifiņš, ar ko uz kopējā ēst gatavotāju fona izcelties.

“Negribēju būt tāda kā visi. Vēlējos atšķirties tāpēc izvēlējos gatavot tikai kūkas,” kulināros pirmsākumus atminas tagad pieprasītā kūku meistare. Laikam ejot, Anna sāka gatavot arī dažādus saldēdienus, taču viņas atpazīstamības pamatā ir kūkas, tortes un smalkmaizītes.

Anna atzīst, ka dažkārt gatavošana sāk apnikt – it īpaši pašizolācijas laikā, kad nākas gatavot gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas un jāvelta laiks arī meitai. “Vēlme gatavot ir ļoti atkarīga no noskaņojuma, budžeta un no tā, cik noslogota ir diena. Man patīk virtuvē darboties vienai. Ja visi šie apstākļi sakrīt, varu kaut ko gatavot un izdomāt dažādas jaunas receptes kaut visu dienu,” stāsta gardo našķu autore.

Eksperimentēt un meklēt jaunas receptes Annai patīk, bet viņa arī uzskata, ka nav no jauna jāizdomā tas, kas ir gadu gaitā pārbaudīts un novērtēts. Piemēram, olbaltums sanāk labi, gatavojot vienā veidā; to nevar izdomāt no jauna. Tāpēc katram ēdienu gatavotājam ir nepieciešama zināšanu bāze, ko izmantot un pēc kā vadīties. Anna atzīst, ja eksperimentējot ir atradusi kādu patiesi gardu recepti, viņa to gatavo ilgstoši un ideālās receptes vairs nemaina un ar tām nespēlējas. Viņa jau daudzus gadus cep braunijus pēc receptes, kas viena no pirmajām tika ievietota blogā un publicēta pirmajā pavārgrāmatā. Recepte ir izdevusies ideāla – brauniji vienmēr sanāk sulīgi, krēmīgi un dievīgi garšīgi.

Birmaņu ģimenē vienmēr rūpējas par to, lai galdā tiktu celti sezonāli produkti; ja ir pavasaris un rabarberu laiks, tad tiek gatavotas receptes no rabarberiem. Liela uzmanība tik pievērsta tam, lai produkti būtu kvalitatīvi. “Esmu mazliet mācījusies lauksaimniecību, tāpēc zinu, cik būtiski ir ēst ekoloģiski tīrus produktus. Cenšamies pirkt dārzeņus, kas audzēti bez kaitīgajiem mēslojumiem un pesticīdiem. Arī gaļu un zivis iegādājamies tikai no zināmiem audzētājiem, kur produkti tiek audzēti ar vislabākajiem nodomiem bez antibiotikām vai stimulatoriem. Labi, tīri produkti mums ir ļoti, ļoti svarīgi!” saka Anna.

Nav tā, ka mājas virtuve ir tikai Annas pārziņā, arī vīrs Kārlis labprāt gatavo, un viņam ļoti labi sanāk. “Mums nav sadalīts, kad kuram jāgatavo, skatāmies, kuram ir iedvesma un laiks. Dažkārt vairākas dienas pēc kārtas ēdam plikus makaronus, bet citkārt katru nedēļas dienu tiek uztaisīts kāds kulinārs šedevrs,” stāsta Anna.

Kaut reizi dienā visa Birmaņu ģimene mēģina apsēsties pie galda un kopīgi paēst. Visbiežāk šī ēdienreize ir brokastis. Anna labprāt katru ēdienreizi ieturētu kopā ar vīru, kaut vai tikai tādēļ, lai rādītu labu piemēru meitai Hannai, kura pagaidām pret ēdienu izturas ļoti rezervēti. “Hannu ēdiens vispār neinteresē – viņai šķiet, ka var pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības. Tāpēc cenšamies katrā ēdienreizē apsēsties pie galda un paēst. Lai arī Hanna nav liela ēdāja, tomēr savā vecumā jau ir daudz ko pagaršojusi, pat marinētus sīpolus.”

Pašlaik, kad ēst jāgatavo trīs reizes dienā, Anna mēģina ēdienreizes saplānot vairākām dienām uz priekšu, lai nav tā, ka tiek ēsts viens un tas pats. Patiesībā viņai nepatīk plānot, tāpēc nav nedz stingra dzīves plāna, nedz grafika, kad jāpublicē kāda recepte blogā vai Instagram kontā. “Neslēpju, ka esmu mazliet slinka, bet man nepatīk arī tehnoloģijas un gadžeti, kas nemanot nozog laiku.” Arī virtuvē Annai nav daudz moderno gadžetu, kas atvieglotu kāda ēdiena pagatavošanu.

“Es absolūti dievinu kafijas aparātu ar putotāju, un, protams, gatavojot ir nepieciešams labs blenderis. Tiem, kas vēlas gatavot vai bieži gatavo kūkas, lielisks palīgs ir galda mikseris,” iesaka Anna, taču tajā pašā laikā viņai nav nedz modernas ķiploku spiedes, nedz speciālas siera rīves – viss ir vienkāršs un parasts. Lai atvieglotu virtuves uzturēšanu kārtībā, Anna vadās pēc principa – katra lietai sava vieta, un, ja kādai lietai nav vietas, tad tā nav vajadzīga.

Annai vienmēr ir garšojuši vienkārši ēdieni, un viņa ar smaidu atceras, ka vidusskolas laikā topā bija roltonu sacepums. Paciņā esošos makaronus nevis aplēja un ēda kā zupu, bet gan lika uz pannas un cepa ar olu, sacepumu pārbēra ar zaļajiem lociņiem. Bērnībā viņai ļoti garšoja pastētmaize ar marinēta gurķa šķēlītēm un pankūkas.

View this post on Instagram

Mums ir garlaicīgi 😂 Tev arī?

A post shared by Anna Panna (@annapannalv) on

Kūku meistare ļoti iecienījusi itāļu virtuvi – lazanju, rikotu, kuru viņa varētu ēst karotēm, un mocarellu. “Vairākas reizes esmu mēģinājusi kļūt par vegāni vai veģetārieti, bet nevaru dzīvot bez bekona un siera,” savas vājības atzīst Anna. Mājās Birmaņi gatavo dažādu tautu ēdienus, bet nekad nav mēģinājuši pagatavot kaut ko no austrumu virtuves, kaut arī ārpus mājas šos ēdienu labprāt bauda. Anna cer, ka kādreiz abi atradīs laiku, lai iedziļinātos un izprastu dažādās garšvielu kombinācijas, kas nepieciešamas, lai pagatavotu patiesi baudāmu Austrumu virtuves ēdienu.

Pašlaik Anna apgūst skābmaizes cepšanu un mēģina izcept to garšīgu jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas dienas. “Tik ilgi cīnos ar skābmaizi, ka sāku meklēt izskaidrojumus, kāpēc citiem sanāk un man ne. Esmu izdomājusi, ka, iespējams, manā virtuvē nav laba vide, lai dzīvotu baktērijas. Bet es vēl nepadošos!”

Vēl Anna grib iemācīties citādi skatīties uz ēdienu. “Vēlos iemācīties, skatoties uz ēdienu, redzēt veselību un rūpes, ko caur labu un tīru pārtiku var dot ķermenim. Un vēl es gribu iemācīties ēdienu baudīt un izbaudīt!”

foto: Laura Vintere

Rabarberu limonāde

VAJADZĪGS
1 kg rabarberu
500 g ūdens
300 g cukura
100 g aveņu

PAGATAVOŠANA
1. Katliņā ieber cukuru un pievieno ūdeni. Uzvāra un ļauj burbuļot 15 minūtes.
2. Katliņā pievieno avenes un sagrieztus rabarberus. Visu vāra vēl 10–15 minūtes.
3. Rabarberus ar karoti izņem no sīrupa. Blanšētos rabarberus var izmantot desertiem.

foto: Laura Vintere

Rabarberu galette

VAJADZĪGS
220 g miltu
140 g auksta sviesta
1 olas dzeltenums
Sauja aveņu
2–3 ēdamkarotes auksta ūdens
1 ēdamkarote pūdercukura
1 ēdamkarote mandeļu skaidiņu
1 kg blanšētu rabarberu
Avenes
Šķipsna sāls

PAGATAVOŠANA
1. Gatavo mīklu – bļodā samaisa cukuru, sāli, miltus un saspaida kopā ar sviestu. Mīca maksimāli maz, lai sviests nepaliktu mīksts. Kad izveidojusies drumstalām līdzīga konsistence, pa vienai karotei pievieno ūdeni. Pievieno tik daudz, kamēr mīkla izveidojusies viendabīgā masā. Mīklu ietin pārtikas plēvē un uz stundu liek ledusskapī.
2. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Mīklu ievieto starp divām cepamā papīra loksnēm un izrullē. Virsējo cepampapīru noņem.
3. Sagriež ripiņās rabarberus un noblanšē vai izmanto tos, kas palika pāri, gatavojot rabarberu limonādi. Pa virsu mīklai liek rabarberus un mīklas maliņas rūpīgi aizloka ciet.
4. Atlocītās malas nosmērē ar olas dzeltenumu un pārber ar mandeļu skaidiņām.
5. Cep krāsnī 30–40 minūtes, kamēr pīrāga maliņas kļuvušas zeltaini brūnas.

foto: Laura Vintere

Melleņu maize

8–12 porcijas

VAJADZĪGS
220 g ricottas vai smalka biezpiena
200 g miltu
170 g cukura
150 g melleņu
60 g olīveļļas
2 olas
½ citrona miza
10 g cepamā pulvera
Šķipsna sāls

PAGATAVOŠANA
1. Uzkarsē krāsni līdz 180 grādiem. Taisnstūra maizes formu noklāj ar cepamo papīru.
2. Bļodā iesit olas, pievieno eļļu, ricottu un miziņu no ½ citrona. Visu rūpīgi samaisa kopā, izmantojot putojamo slotiņu, līdz izveidojas viendabīga masa.
3. Citā traukā izsijā miltus kopā ar cepamo pulveri un sāli. Pievieno olu maisījumu, cukuru un mellenes.
4. Rūpīgi samaisa un mīklu lej sagatavotajā formā.
5. Cep sakarsētā krāsnī 45 –50 minūtes. Pasniedz atdzesētu.