Krāšņās viltnieces lupīnas - vai ir labi tās plūkt un likt vāzē mājās?
Krāšņie ceriņi nu sāk noziedēt, tāpēc arī noplakuši strīdi par to, drīkst vai nedrīkst griezt to zarus un likt vāzēs savās mājās, ja vien ceriņu krūms nepieder tikai un vienīgi jums, taču tagad ar savu krāšņo uznācienu daudzus Latvijā un arī ārpus tās priecē lupīnas. Tās plūkt un nest mājās drīkst, un pat vajag!
Kas ir lupīnas?
Žurnāls “100 Labi Padomi” raksta, ka skaisti ziedošās lupīnas, kas vasarā ceļmalas, pamestu māju sētas un nekoptas pļavas iekrāso violetā krāsu segā, Latvijā kā dekoratīvs apstādījumu augs tika ievests 19. gadsimta beigās no Rietumeiropas. Savukārt uz Rietumeiropu dekoratīvais zieds atceļoja jau 19. gadsimta sākumā no Ziemeļamerikas. Drīz vien lupīna krāšņi ziedēja daudzos Eiropas parkos un dārzos. Vēlākos gados lupīnu sāka audzēt arī kā lopbarības kultūru un izmantoja zemes uzlabošanā.
Pēc pāris desmitgadēm daudzlapu lupīna Eiropā bija tik labi iedzīvojusies, ka ar cilvēku atvēlētajām zemēm tai bija par maz – lupīnas izlauzās brīvībā un pārņēma arvien jaunas teritorijas.
Latvijā ceļmalās, nekoptās pļavās un laukos šis augs pastiprināti savairojās pirms gadiem trīsdesmit, kad bija daudz pamestu viensētu un novārtā atstātu lauku. Lai arī ziedēšanas laikā lupīna skaisti iekrāso Latvijas āres, tā joprojām agresīvi ieņem arvien jaunas teritorijas gar ceļmalām un nekoptās pļavās un pat mežā, izspiežot tur dabīgi augošos augus.
Kāpēc ir labi tās plūkt?
Augot lupīna pie sakņu bārkstiņām fiksē slāpekli un, pateicoties šai spējai, uzlabo augsnes kvalitāti. Tāpēc savvaļas lupīnu audzēs drīz vien parādās arī vībotnes, nātres un usnes, jo šiem augiem ļoti patīk slāpekļa savienojumus saturoša zeme.
Daudzlapu lupīna ir līdz pat 1,3 metriem garš augs, kas zied ar skaistām, lielām, tumši violetu ziedu vārpām. Labvēlīgos apstākļos lupīnas zied, sākot no maija līdz pat augusta sākumam.
Lupīnai ir pat 2 metrus gara mietsakne, tomēr lielākoties tā vairojas no sēklām, kuras nobriest vasaras beigās, bet dīgtspēju tās var saglabāt vairāk nekā 50 gadus. Tieši tāpēc, tiklīdz lupīna ir noziedējusi, ziedkopa ir jānogriež, lai nepieļautu sēklu veidošanos un nobriešanu. Ja lupīna ir pārņēmusi plašas teritorijas, visefektīvākais veids ir regulāra pļaušana vairākas reizes gadā – daudzus gadus pēc kārtas.
Kā zināms, augus un pļavas puķes Latvijā jāplūc piesardzīgi un ar zināšanām, lai nepaņemtu sev līdzi kādu no aizsargājamiem augiem, bet lupīnas ceļmalās vari plūkt bez sirdsapziņas pārmetumiem, un vēl pušķīti aizvest kaimiņam. Tikai uzmanies no ērcēm!
Un kāpēc gan galvā Līgo svētkos šogad neuzlikt krāšņu lupīnu vainagu?
Jau vēstīts, ka par īstu hitu dāņu vidū kļuvusi kāda lupīnu pilna pļava Lollandes salas nomalē, kurai pabraukt garām, nepiestājot un neapbrīnojot šo skaistumu, nespēj neviens.
Dāņi steidz fotografēties pārsteidzoši skaistā lupīnu pļavā
Pirms dažiem gadiem Lietuvas Vides ministrija pat aicināja sabiedrību palīdzēt ierobežot to izplatīšanos, apraujot krāšņos ziedus, kas spraucas ceļmalās un pamestās pļavās, lai neļautu augiem izsēties.
“Līdzīgi kā Lietuvā, arī Latvijā lupīnas arvien vairāk plešas plašumā. Vietās, kur tās aug, drīz sāk ieviesties citi slāpekli mīlošie augi – nātres, vībotnes, usnes, līdz ar to ātri mainās pļavu un smiltāju augu sabiedrības, izzūd vietējie augi, kas nespēj konkurēt ar lupīnu. Blīvās lupīnu audzēs neaug citi augi, varbūt vienīgi latvāņi un krūmi var konkurēt, bet tas nebūs labākais veids, kā apkarot šo augu,” pirms četriem gadiem “Kas Jauns Avīzei” skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē.
