Lielais sēšanas un stādīšanas mēnesis: kādi ir būtiskākie dārza darbi maijā

Maijs ir lielais sēšanas un stādīšanas laiks, tomēr šogad, kaut arī bija ļoti silta ziema, pavasaris ir atnācis vēsāks, nekā gaidīts. Tāpēc daudzi darbiņi, ko bija plānots paveikt aprīlī, ir palikuši nepadarīti.

Košumdārzs

● Tajā viss nu ir saplaucis un bagātīgi zied, tāpēc regulāri laisti un mēslo, ravē nezāles un mulčē dobes.

● Lai sīpolpuķēm veidotos stipri ziedkāti un krāšņi ziedi, tās mēslo ar kalciju saturošu mēslojumu.

● Pašā maija sākumā apgriez tos dzīvžogus un košumkrūmus, kas nav sākuši plaukt.

● Maija vidū dobē vari sēt aukstumizturīgas vasaras puķes: saulespuķes, kliņģerītes, kosmejas, alises, kreses, puķzirnīšus, rudzupuķes, ešolcijas, plīvurpuķes, matiolas, magones, nigellas. Sēj labi sastrādātā un salaistītā augsnē 0,5–1,5 centimetra dziļumā – jo mazāka sēkla, jo seklāk. Kad sēkla iesēta, viegli aizraus ciet, virsmu nedaudz pieblietē un aprasini ar ūdeni. Turpmāk regulāri uzraugi, lai puķu dobē ir pietiekami mitra zeme, kā arī izravē nezāles.

Sakņu dārzs

● Mēneša pirmajā pusē sēj burkānus, redīsus, bietes, stādi sīpolus. Ja ir silts, stādi arī sīksīpoliņus, bet uzmanies no aukstuma periodiem, tie var sekmēt sīksīpoliņu izziedēšanu vēlāk.  

● Turpini sēt visus zaļumus, kurus audzē pēc konveijera principa, – dilles, sīpolus lociņiem, salātus.

● Pēdējais laiks stādīt agro kāpostu, ziedkāpostu, brokoļu dēstus, jo vēlāk stādītos neprofesionāli izaudzēt būs ļoti grūti.  

● Mēneša sākumā atkārtoti sēj dārza pupas un zirņus, bet tuvāk mēneša beigām – citas pupas un pupiņas. 

● Maija beigās dobēs, kas pasargātas no valdošajiem vējiem, sēj un stādi gan gurķus, gan tomātus.

● Lai pasargātu no aukstuma kabačus un ķirbjus, tos sējot, no augsnes uztaisi tādu kā mazu vulkāniņu, tā improvizētajā krāterī ievieto sēkliņu, pa virsu zemes krāterim uzliec 5 litru plastmasas pudeli, kam nogriezts viens gals. Šo pudeli pagriez, it kā ieskrūvējot zemē, lai tā stingri turas, – izveidosies maza siltumnīciņa. Šādi var audzēt pat arbūzu. Neaizmirsti augsni zem pudeles vienmēr salaistīt.

● Drīz vien pēc stādīšanas jāsāk arī ravēšana – vēlams vecā jeb dilstošā Mēnesī, jo jaunā, augošā Mēnesī izravētas nezāles ātri ataugs. Pirmās nezāles jāizravē vēl pavisam mazas, tāpēc precīza augu iesēšana vai atzīmēšana padarīs vieglāku ravēšanu. 

● Kad iesētie augi paaugušies, vagas mulčē, izmantojot zaļo zāli, pērnās lapas vai sienu, tā dārzs ilgāk saglabās mitrumu un nezāles augs mazāk un lēnāk.

● Augu laistīšanai vislabākais ir lietusūdens, sliktākais – krāna ūdens. Ja tomēr nav cita varianta un izmantosi krāna ūdeni, atceries to vismaz 24 stundas nostādināt, lai nosēžas rūsa un kaļķis. Arī dziļurbumu ūdens jānostādina.

Augļu dārzs

● Augļkoku apdobēs iestrādā slāpekli saturošu mēslojumu.

● Lai pasargātu augļu dārzu no kaitēkļiem, dārzu apstrādā ar bioloģisku augu aizsardzības līdzekli Trihogramma (tas satur parazītiskās spožlapsenītes, kuras iznīcina daudzus dārza kaitēkļus).  

● Ja zemenes neaug agroplēvē, tiklīdz sāk veidoties ziedneši, tās mulčē ar salmiem.

Pilsētnieka dārzs

● Kad gaisa temperatūra naktīs vairs nenoslīd zemāk par +12 °C, vari nest ārā istabas puķes. Tām nepieciešams pakāpeniski pierast pie āra apstākļiem, tāpēc sākumā iznes puķes laukā uz īsi laika sprīdi, pēc tam ar katru dienu palielini šo laiku.

● Podu un balkonu puķēm maija gaisa temperatūra mēdz būt par aukstu, tāpēc, ja esi iestādījusi petūnijas, pelargonijas un samtenes, tās katru vakaru var nākties ar visu trauku ienest iekštelpās.

● Toties droši vari stādīt atraitnītes, jo vēsais laiks nodrošinās to labu ziedēšanu. Atceries nolasīt visus pārziedējušos ziedus, tā pagarināsi krāšņo ziedēšanas laiku.