Ko stādīt kapos? Kapsētām piemērotie augi

Nav viennozīmīgas atbildes, kuri augi ir vispiemērotākie stādīšanai kapos. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, vispirms jāsaprot, kādi augi jau sastopami kopiņu tuvumā, kāda ir kapsētas augsne un cik izgaismota ir vieta kapsētā. Parasti senāk ierīkotos kapos ir daudz lielu un vecu koku, tas nozīmē, ka vasarās kapu kopiņas visbiežāk būs ēnā. Savukārt jaunāki kapi mēz būt saulaināki. Ēnainās kapsētās piemērotāki būs pacietīgāki augi, bet saulainākās kapsētās var plānot košāku ziedu audzēšanu.

Protams, pie nosacījuma, ja sezonas laikā izdosies nodrošināt regulāru laistīšanu. Jebkurā gadījumā jārēķinās, ka pēc jebkuras kapu kopiņas apzaļumošanas būs jāvelta laiks un uzmanība, lai augi iesakņotos un ņemtos stiprumā. Lai kapu vieta skaisti izskatītos no agra pavasara līdz vēlam rudenim, vērts izvēlēties daudzveidīgus un daudzgadīgus augus, kas katrs savā gadalaikā radīs sakoptības sajūtu. 

Augi, kas piemēroti ēnainām kapsētām

Īves. Stumbrs ar sarkanīgi vai pelēki brūnu mizu, kas veciem kokiem plēkšņveidīgi nolobās. Skujas tumšzaļas, plakanas. Parastā īve zied aprīļa beigās, maija sākumā. 

Tūjas. Tās var būt ar dažādām skujām: dzeltenām, atšķirīgu zaļu toņu skujām, konisku vai izplestu vainagu. Tūjas ir ērts un pateicīgs augs – to var dēstīt gan ēnainā, gan saulainā vietā.

Bukši. Augs ar mazām, spīdīgām lapām un sazarotu augumu. Audzējot kā krūmiņus, var veidot dažādas formas – bumbiņas, konusus utt. Buksi drīkst stādīt tikai ēnainā vietā, jo saulē tas apdeg.

Pacipreses. dekoratīvs skuju krūms. Tam ir vairāku veidu vainagi: olveida, piramidāli un koniski. Skujas mēdz būt dažādās krāsās: zilganpelēkas un koši dzeltenas, dažādu toņu zaļas. 

Rododendri. Krūms ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām. Rododendri zied visdažādākajās krāsās un toņos – violeti, sarkani, dzelteni, oranži, maigi rozā, balti. 

Papardes. Visas papardes bez izņēmuma mīl ēnu un mitrumu. Ja kapu kopiņas ir noēnotas, un citi augi nejūtas komfortabli, tur droši var stādīt papardes. Šis augs viegli panes citiem nepieņemamus apstākļus un var augt zemē pilnīgi bez mēslojuma. 

Hostas. Zems augs ar balti zaļām lapām un maigi violetiem zvaniņveida ziediem. Ir dažādu veidu hostas, kam atšķirīgs lapu tonis. Pēc noziedēšanas augs saglabā zaļo lapu dekorativitāti.

Efejas. Mūžzaļš kāpelējošs vai ložņājošs augs, kas ļoti ātri sakuplo un var sasniegt ievērojamus apmērus. Arī efeja jāstāda ēnainā vietā. Krūms zaļo un aug apmēram piecus līdz sešus gadus, pēc tam tas atkal jāatjauno.

Kapu mirtes. Mūžzaļš augs, kas zied sīkiem ziliem ziediņiem. 

Kumeļpēdas. Izteikts zemsedzes augs, kas lieliski jūtas pat dziļā ēnā. Vislabāk aug mitrā, trūdvielām ielabotā augsnē. Augs līdz 10 cm augsts. Lapas nierveida, tumši zaļas, spīdīgas, mūžzaļas, īpaši dekoratīvas. Ziedi gandrīz nepamanāmi, zvanveida, no ārpuses brūngani, to iekšpuse tumšāka, zied agri pavasarī. Vienīgais trūkums – lēni aug.

Augi, kas piemēroti daļēji ēnainām kapsētām

Zemie flokši. Zemie jeb paklājveida flokši izplešas ātri, zied ļoti bagātīgi un tikpat kā neprasa kopšanu. Tie vislabāk aug viegli sausā, caurlaidīgā un barības vielām bagātā augsnē. Aug arī labi drenētās smagākās augsnēs. Kad ieaugušies, pacieš karstumu un sausumu.  

Laimiņi. Vieni no iecienītākajiem augiem gan akmensdārzos, gan dobju apmalēs, gan uz kapu kopiņām. Jauks akcents ir daudzu laimiņu interesantā īpašība mainīt krāsu.

Samtenes. Ļoti iecienītas apstādījumu puķes. Ziedi – magoņsarkani, oranži, gaiši vai tumši dzelteni. Samtenes ir dažāda augstuma: ir gan zemās, gan augstās, tām ir atšķirīga arī ziedu forma un lielums. Šīs puķes ir diezgan izturīgas, taču, agrā pavasarī iestādītas, var nosalt.

Ložnu cekuliņš. Augi 8 līdz 10 cm augsti, lapas olveida, samērā lielas, sakārtotas rozetēs, brūngani sarkanas. Ziedi tumši zili, uzzied maija beigās vai jūnija sākumā. Ātri izplatās ar sānu dzinumiem, lielisks un noturīgs zemsedzes augs.

Valdšteinijas. 8 līdz10 cm garš augs, kas zied dzelteniem ziediem. Parasti zied no maija līdz jūlijam. Pēc noziedēšanas labi izskatīsies biezi saaugušās zaļās lapas. 

Virši. Priežu meža paēnā kapos droši var stādīt viršaugus, kas arī dabā aug tādos pašos apstākļos. Virši rudenī zied baltiem, rozā, sarkanīgiem vai violetiem ziediem. To īpatnējā lapotne dažādām šķirnēm ir atšķirīga: dažādi zaļie toņi, pelēks, dzeltens vai oranžs. Pavasarī ziedošie viršaugi ir ērikas. No viršu un ēriku šķirnēm var izveidot gandrīz nepārtraukti ziedošu krāsainu laukumu.

Augi, kas piemēroti saulainām kapsētām

Nokarenie vītoli. Gan vītoli, gan kārkli ir vieni no visātrāk augošajiem un izturīgākajiem kokaugiem, kuriem augšanai nepieciešama saulaina vieta. Stādīt var arī daļējā noēnojumā, tikai tad tie neziedēs.

Mārsili. Labi jūtas saulainā vietā, sausās un nabadzīgās augsnēs, tātad laba izvēle, ja kapsēta ir bez kokiem, sausā vietā ar trūcīgu augsni. Augi ir 10–20 cm augsti, dzinumi nedaudz ložņājoši ar biezu, lapojumu, lapas ovālas, zaļas, sīkas. Ziedi blīvos ķekaros, gaiši violeti, zied jūnijā.

Graudzāles. Graudzāles jāstāda siltā, saulainā, daļēji mitrā, bet labi drenētā vietā. Lai arī tās nav izvēlīgas augšņu ziņā, tomēr, ieteicams audzēt trūdvielām bagātākā augsnē.  

Klājeniskie kadiķi. Jāstāda saulē vai pusēnā. Augsnes ziņā vidēji prasīgs - patīk vāji skāba līdz neitrāla (pH 5,5-7,0). Pacieš arī sausākas vietas un ne pārāk ielabotas augsnes, bet labāk augs vidēji mitrā, vidēji bagātā, caurlaidīgā (kūdrainā) augsnē. 

Saulrieteņi. Vairums sugu audzējamas saulainā, dažas arī viegli noēnotā vietā, irdenā, vidēji auglīgā augsnē. Raksturīgas biezas, rozetē sakārtotas lapas. Ziedi neīstos čemuros, to krāsa no baltas līdz tumši sārtai, zied jūnijā, jūlijā.

Akmeņlauzītes. Aug gan saulainā, gan daļēji noēnotā vietā, vidēji auglīgā augsnē, dažas sugas labi jūtas pat akmeņu spraugās. Veido mūžzaļas lapu rozetes. Ziedi piramidālās skarās, balti līdz purpursārti. Zied maijā, jūnijā, dažas sugas jūlijā.  

Klintene. Košuma krūms ar mazām, spīdīgām lapiņām. Šis augs jāstāda saulainā vietā, jo klintenei patīk saules gaisma, tā ir sausumizturīgs.

Aslapu flokši. Audzējami saulainā vai pavisam nedaudz noēnotā vietā, tiem vajadzīga samērā viegla, trūdvielām nabadzīga, ūdenscaurlaidīga augsne. Augi veido 10 līdz 20 cm augstu paklāju, zied maija beigās līdz jūnija vidum. Augiem ziemzaļš lapojums, ziedu krāsa ļoti dažāda: balta, dažādu toņu rozā, purpura, violeta, zilgana, bieži ar actiņu zieda vidū.

Laimiņi jeb čīkstenes. Šie augi ir izturīgi, tādēļ tos var stādīt vietas, kur citu neko nav iespējams izaudzēt. Šāda veida augiem augiem vajag trūcīgu augsni un saulainu vietu. Taču arī čīkstenēm ir izturības mērs, piemēram, pie tūjām, kas apēd barības vielas un atņem mitrumu, nīkuļos pat šīs ziemcietes.

Prīmulas. Lai arī prīmulas nav kaprīzas, tām patīk saulaina vai viegli noēnota vieta un irdena, trūdvielām bagāta augsne, kas spēj saglabāt vienmērīgu mitrumu. Ne pārmērīgs sausums, ne ilgstošs slapjums prīmulām nenāk par labu.

Meža zemenes. Tas ir zems, ložņājošs augs, lielākoties ar zaļām vai tumšzaļām lapām un balti dzeltenīgiem ziediņiem. Labi aug salīdzinoši sausās un smilšainās vietās. 

Mauriņš. Saulainās vietās vienmēr labi derēs mauriņš. Tas ir salīdzinoši mazprasīgs un viegli kopjams. 

Padoms!
Gatavojoties apstādīt kapu kopiņas un piegulošo teritoriju, vēlams augsni sastrādāt, savukārt turpmākajā laikā nepieciešams periodiski pamēslot ar speciālo mēslojumu katrai augu grupai. Rododendriem, skujeņiem patiks mulča, lapu kokiem un krūmiem – kūdras substrāts.

Ņem vērā!
Bērzs un citi lielie koki, kas aug tuvu kapu kopiņām, ar savām saknēm uzsūc ļoti daudz mitruma no augsnes.