"Cepiet maizi mājās!" Kad maiznieks arvien biežāk kļūst par sagādnieku un padomdevēju
Cēsu maizniekmeistars Agnis Elperis novērojis, ka daudzi šajā laikā paši sākuši mājās cept maizīti, nevis pirkt gatavu. Gribētāji no visas Latvijas tagad pasūta uz pakomātiem vai mājām izejvielas maizes cepšanai ar ieraugu. Maiznieks smej, ka tagad viņam tik daudz nav jāpilda tiešie pienākumi pie krāsns, bet jāuzņemas pakotāja darbs.
Agnim Cēsu vecpilsētā pieder gan maiznīca, gan veikals Milti un zīle rokā, kur var iegādāties visu cepšanai nepieciešamo. Jau pēc pirmajiem ārkārtas signāliem norobežota iepirkšanās vieta, un vienā reizē var apkalpot tikai vienu pircēju. Agnis gan vienu nedēļu nestrādāja, taču vietējie klienti, kas pieraduši tieši pie viņa maizes, teikuši, ka tā nevar – gribot tieši šo, nevis citu.
Pamatīgs klaips pa pastu
“Cilvēki tagad daudz cep maizīti mājās un uz maiznīcu nenāk pēc maizes, bet gan miltiem un citām sastāvdaļām,” "Kas Jauns Avīzei" stāsta Agnis.
“Pasūta arī internetā, ne tikai visu nepieciešamo cepšanai, bet arī gatavu maizi – sešus līdz septiņus kilogramus smagu. Kā lai izdomā loģistiku – kā maizīte svaigā veidā lai aizkļūst līdz pasūtītājam? Nākas saskarties ar lietām, par kurām agrāk pat iedomāties nevarēju,” atzīst Agnis, kurš vēl nesen domāja, ka viņa darbošanās būs lēna, mierīga, bet tagad pat nezina, kā ar lielo pieprasījumu tikt galā.
Visbiežāk pasūta saldo maizi, visdārgāko – lielo klaipu, acīmredzot vairākām ģimenēm, vai arī ir kupla saime. Ar lielo klaipu darot tā: vienu daļu pāris dienu laikā apēd, daļu noliek ledusskapī, ko pēc nedēļas vai divām lietot, bet trešo daļu noglabā saldētavā – pietiek pat mēnesim.
Dot makšķeri, nevis zivi
“Mani personīgi tas neiepriecina, jo koncepcija bija citāda – lai mājās paši cep labu maizi. Man vairāk patīk dot šo makšķeri, nevis zivi,” Agnis priecājas par tiem, kas taujā pēc beķera padomiem.
“Viena lieta ir pārdot ieraugu, miltus un receptūru, bet visi grib sīki zināt un taujā pēc padoma. Vairākas stundas dienā, cik nu ir laika, es atbildu, cenšos visiem izstāstīt, cik varu, tā katru nedēļu, katru dienu vairākas stundas,” teic Agnis. “Ierauga maizes cepšana ir viegla, bet ne katram pa spēkam – vajag uzdrīkstēties un pašam būt pārliecinātam, ka sanāks. Viena lieta, ka sastāvdaļas ir uzrakstītas, bet otra – reāli izdarīt. Vajag vienkārši darīt pāris reizes, un tad jau izdosies.”
Maizes sastāvdaļas pasūta gan uz pakomātiem, gan ar piegādi mājās, daudzi izvēlas pat tikai mazu burciņu ar ieraugu, neskatoties uz piegādes izmaksām.
Dalieties pieredzē
“Tas gan ir arī sarežģīti – kāda cepšanas temperatūra, kādi milti izmantojami. Recepšu patiešām ir tūkstotis, bet es dodu pamācības, kā pats strādāju. Katram ir sava pieredze un izpratne – viens lieto rudzu miltus, bet cits tādu maizi nevar ēst. Dažs nevar kviešus, bet dažam ļoti tuvi griķu un miežu milti. Dabīgā ierauga maize jau ir tāda trausla lieta,” vērtē Agnis.
Pārdesmit kilogramu smagajā pakā par 25 līdz 30 eiro ir viss vajadzīgais maizes cepšanai – sēklas, milti, cepamās formas, ieraugs, cepampapīrs un vēl daudz kas. “Pašiem vajag tikai bļodu, ūdeni un cepeškrāsni,” teic maiznieks un novēl citiem cepējiem arī pēc iespējas dalīties ar savu pieredzi – attālināti.
“Jādod padomi, jāiedrošina citi – sākot no maziem bērniem līdz veciem cilvēkiem, jo tā ir laba nodarbošanās mājās. Tādā veidā arī cilvēki iegūst pusi no vajadzīgā uztura sastāva – atliek tikai mazliet piemeklēt otru pusi,” novēl maizniekmeistars.
