Spatifīla: kā kopt un audzēt šo skaisto telpaugu

Puķe pieder ārumu (kallu) spatifīlu ģintij, kas apvieno 45 sugas – daudzgadīgus augus, kuru ovālās vai lancetveidīgās lapu plātnes aug no pašas saknes. Pavasarī, sākoties ziedēšanai, krūmā parādās ziedkopas – vālītes, kas pārklātas ar ziedlapu un atgādina visiem zināmo kallu vai cūkausi. Kad augs nozied, ziedkopa jānogriež pēc iespējas zemāk.

Dabā spatifīlas sastopamas tropiskajos mežos Brazīlijā, Kolumbijā un Venecuēlā.

Kā audzēt un kopt spatifīlu

Apgaismojums. Patiks dienvidu puse, tiesa, ne tieši saules stari, jo, augot izkliedētā gaismā, tā ziedēs daudz ilgāk un arī krūms būs lielāks. Ja augu turēsi ēnainā vietā, lapas izstiepsies un krāsosies tumši zaļas un puķe var arī neziedēt.

Temperatūra. Pavasarī un vasarā telpā gaisa temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par 18 grādiem, labāk, ja tā turēsies 22 grādu robežās. Ziemā temperatūrai vajadzētu būt ne zemākai par 16 grādiem, citādi aizkavēsies krūma attīstība. Ja temperatūra pazemināsies līdz 10 grādiem, uz zieda var parādīties puve. Arī caurvējš augam nepatīk.

Mitrums. Laisti tikai ar ūdeni, kas nostāvējies vismaz diennakti. Pavasarī un vasarā, kā arī ziedēšanas laikā laisti bagātīgi – divas dienas pēc grunts augšējās kārtas izžūšanas. Ziemā laisti mazāk, taču augsne podā nedrīkst pārkalst. No pārmērīga mitruma augs var aiziet bojā, taču, ja puķei trūkst ūdens, lapas nolaižas, bet, ja laistīšana ir pārmērīga, uz lapām parādās tumši plankumi.

Audzējot telpā, augam nepieciešama sistemātiska apsmidzināšana ar ūdeni. Lai uzturētu nepieciešamo gaisa mitrumu, šķīvī zem poda ieteicams iebērt mitrus oļus vai keramzītu, bet virsū novietot podu ar augu. Vasarā puķei var uzrīkot siltu dušu. Ja veģetācijas laikā augu divreiz dienā neapsmidzina ar ūdeni, lapu gali var sākt kalst. Kad spatifīla zied, apsmidzinot jāseko, lai ūdens pilieni nenokļūtu uz zieda.

Ja telpā ir optimāls gaisa mitrums, no rudens otrās puses līdz ziemas vidum krūmā var parādīties ziedi, neraugoties uz miera periodu.

Mēslošana. No agra pavasara līdz septembrim augs regulāri jāpiebaro ar minerālmēslojumu. Tā šķīdumam jābūt vāji koncentrētam (uz 1 l ūdens 1–1,5 grami mēslojuma). Spatifīlai patīk, ja to baro pārmaiņus ar minerālmēslojumu un kūtsmēslu šķīdumu (4–6 %). Gan pirms, gan pēc mēslošanas krūms bagātīgi jāsalaista. Ziemā mēslo tikai tad, ja krūmā ir ziedi; turklāt jāmēslo reti – 1 reizi mēnesī. Ja substrātā būs pārāk daudz barības vielu, uz lapām veidosies rūsgani plankumi.

Kā pārstādīt augu

To dara tikai tad, kad augam podā kļūst par šauru. Vislabākais laiks ir pavasaris. Procedūra jāveic uzmanīgi, lai netraumētu saknītes. Piemērotākā augsne pārstādīšanai ir vienādās daļās sajaukta lapu trūdzeme un melnzeme, komposts, kūdra un upes smilts.

Jaunajam podam jābūt tikai nedaudz lielākam par iepriekšējo. Nedrīkst aizmirst par drenāžas slāni poda dibenā! Lai pēc pārstādīšanas augs iespējami ātrāk adaptētos, vairāk jāsmidzina, kā arī jānodrošina siltums un mērena laistīšana. Vislabāk uz kādu laiku apklāt augu ar plānu agrotīklu, neaizmirstot divreiz dienā to vēdināt.

Iespējamās problēmas

Problēmas ar ziedēšanu parasti rodas zemas temperatūras un nepietiekama mitruma dēļ. Augs neziedēs, ja to nepiebaros ar minerālo un organisko mēslojumu, turklāt arī veci augi zied ļoti reti.

Lapu melnēšana liecina par sakņu sistēmas atmiršanu. Visbiežāk – nepareizas laistīšanas dēļ. Lapas var nomelnēt, ja nepietiek mitruma, gan arī tad, ja mitruma ir par daudz. Melnums var parādīties arī, ja nepietiek fosfora un slāpekļa. Jāatceras, ka nedrīkst smidzināt augu aukstā telpā. Ja vēlies glābt augu, izņem no poda un noņem jaunās saknes, bet pēc tam pārstādi jaunā augsnes substrātā.

Lapu dzeltēšana un kalšana liecina par nepietiekamu laistīšanu. Lai to novērstu, augam ik nedēļu vajadzīga dušošana. Tas palīdzēs novērst lapu dzeltēšanu, kā pasargās no kaitēkļiem. Samitrinot sauso augsni, ūdens daudzums jāpalielina pakāpeniski. Spatifīla var novīst arī no mitruma trūkuma, tad palīdzēs apsmidzināšana un lapu apslaucīšana. Dzeltēšana var parādīties, ja augam ir uzbrukuši kaitēkļi.

Galvenie kaitēkļi ir tīklērces un laputis. Lai tiktu no tām vaļā, augu nepieciešams apslaucīt ar ziepju un nikotīna sulfāta šķīdumu. Apstrādājot lapas, augsne jānosedz ar plēvi, lai šķīdums tur nenokļūtu. Ja regulāri apmazgā lapas ar mitru sūkli, par kaitēkļiem vari aizmirst uz visiem laikiem.