“Veterinārā joma Latvijā dinamiski attīstās”: jaunākās tendences mājdzīvnieku ārstēšanā

Kā pēdējo gadu laikā Latvijā attīstījusies veterinārā medicīna?

Ikdienā par četrkājaino draugu jāparūpējas mums pašiem – gan ar to jārotaļājas, gan jāpabaro; jāved regulārās pastaigās vai jānodrošina kārtīga un tīra tualete. Bet, tāpat kā cilvēkus, arī mājdzīvniekus mēdz piemeklēt dažādas veselības ķibeles, tāpēc gan profilakses nolūkos, gan slimību gadījumos talkā nāk veterinārā klīnika un veterinārārsts.

Pagājušā gada septembrī apritēja apaļi 100 gadi, kopš Latvijā iespējams apgūt veterinārārsta profesiju. Viss aizsākās Rīgā, Latvijas Augstskolā, ar diviem mācībspēkiem un 10 studentiem, bet 100 gadu laikā Veterinārmedicīnas fakultātē sagatavoti vairāk nekā 3300 absolventi. Šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 1100 veterinārārstu.

Lielas pārmaiņas, kā jau daudzās jomās, norisinājās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados – mainījās gan attieksme un domāšana, gan iespējas papildināt zināšanas ārpus Latvijas. Protams, arī teju ikviena veterinārā klīnika kļuva modernāka aprīkojuma ziņā. Īpaši attīstījās tieši mazo dzīvnieku un mīļdzīvnieku veterinārā medicīna, pirms tam veterinārā klīnika primāri asociējās ar palīdzēšanu mājlopiem. Līdz ar ~2000. gadu strauji pieauga arī mājdzīvnieku skaits (tas noteikti skaidrojams ar labklājības līmeņa uzlabošanos), un priekšplānā šobrīd tiek izvirzīts tā dēvētais vienas veselības (one health – no angļu val.) koncepts, proti – gan cilvēku un sabiedrības, gan dzīvnieku un vides veselība ir savstarpēji saistīta. Līdz ar to, pateicoties ārstu, biologu, vides speciālistu un citu profesionāļu sadarbībai, strauji pieaug arī iespējas veterinārmedicīnā.

Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā veterinārmedicīna piedzīvojusi vairākus būtiskus pagrieziena punktus. Piemēram, 2016. gadā sunim pirmo reizi implantēts kardiostimulators, palīdzot atjaunot sirds ritmu, savukārt 2015. gadā ieviests orālās vakcinācijas modelis meža zvēriem. Un šādu pozitīvu piemēru ir ne viens vien. Arvien lielāku popularitāti iemanto arī cilmes šūnu izmantošana – ar to palīdzību iespējams aizvietot tās organisma šūnas, kas savu laiku nokalpojušas vai gājušas bojā.

Kā veterinārā klīnika un veterinārārsts šobrīd var palīdzēt mājdzīvniekiem, kādas priekšrocības sniedz ultrasonogrāfija un kādos gadījumos palīdzību var nākties meklēt ārzemēs? To uzzini intervijā ar "Dino Zoo" veterinārārstēm Lindu Muldiņu-Stepanovu un Magdalēnu Belicku!

Kādas procedūras ietver mājdzīvnieku standarta pārbaude? Cik bieži to vēlams veikt?

Linda Muldiņa-Stepanova: Profilaktisku dzīvnieka pārbaudi iesākam ar anamnēzes datu ievākšanu un dzīvnieka klīnisku izmeklēšanu. Ja konstatētas novirzes no normas, tiek nozīmēta atbilstoša papildus diagnostika. Papildus diagnostikai parasti izmanto asins un urīna paraugu laboratorisku izmeklēšanu, ultrasonogrāfiju, rentgendiagnostiku u.c. izmeklējumus.
Profilaktiski izmeklējumi ir vēlami visiem dzīvniekiem, īpaši tiem, kuriem ir klīniskas saslimšanas pazīmes, kā arī gados vecākiem dzīvniekiem. Klīniska izmeklēšana jāveic reizi gadā, bet, ja novēro izmaiņas veselības stāvoklī, uz klīniku jādodas, tiklīdz šādas izmaiņas konstatētas.

Kas ir jaunākās izmeklējumu metodes, kas parādījušās pēdējo gadu laikā, un kā modernās tehnoloģijas ietekmē veterinārārstu darbu?

L. Muldiņa-Stepanova: Katrs papildus diagnostikas veids sniedz plašāku ieskatu par dzīvnieka veselības stāvokli, saslimšanas smagumu, dinamiku, ārstēšanas kursa efektivitāti, utt. Papildus diagnostika ļauj ātrāk uzstādīt diagnozi un uzsākt atbilstošu ārstēšanu, kā arī sniedz prognostisku ieskatu slimības attīstībā.
Ar katru gadu palielinās laboratoriskās diagnostikas iespējas veterinārajā jomā. Ir pieejami dažādi eksprestesti, piemēram, dzīvnieku asinsgrupu noteikšanai, infekcijas slimību diagnostikai, ģenētiskās analīzes, u.c. Šādi testi būtiski samazina diagnozes uzstādīšanas laiku, ļaujot iespējami ātri uzsākt nepieciešamo ārstēšanu.
 
 

Protams, ka tādas tehnoloģijas kā ultrasonogrāfija, rentgens, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse un endoskopija ir sen pazīstamas kā cilvēku, tā dzīvnieku ārstēšanā, un to loma un izmantošana veterinārmedicīnā joprojām ir ļoti nozīmīga.

Viena no jaunākajām tehnoloģijām, kas ieguvusi vietu veterinārmedicīnā, ir lāzerterapija. Lāzerterapija paver  papildus iespējas slimību ārstēšanā. To ir iespējams pielietot tūskas, sāpju un iekaisuma mazināšanai, brūču dzīšanas veicināšanai, kā arī daudzos citos gadījumos.

Katra diagnostikas metode atšķirīgā veidā, taču ļoti nozīmīgi ietekmē veterinārārsta darba efektivitāti.

Kā Jūs vienkāršiem vārdiem raksturotu ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējumu? Ko īsti nozīmē šī procedūra?

Magdalēna Belicka: Ultrasonogrāfija ir vizuālās diagnostikas izmeklējums, kas ir dzīvniekam nekaitīgs un nesāpīgs. USG izmeklējuma laikā attēla iegūšanai izmanto augstas frekvences skaņu viļņus jeb ultraskaņu, kas ar zondes palīdzību tiek projicēts attēla veidā uz ekrāna. Ultraskaņa spēj atšķirīgi atstaroties no dažādiem orgāniem un audiem, līdz ar to ir  iespējams noteikt orgānu un mīksto audu struktūru un konstatēt pārmaiņas tajos. Nekaitīguma dēļ to ir iespējams atkārtot neierobežotu reižu skaitu. USG izmeklējumi bez riska ir veicami arī grūsniem dzīvniekiem.

Kādas ir izplatītākās diagnozes, kas tiek atklātas ar USG?

M. Belicka: Izplatītākās diagnozes ir saistītas ar gremošanas sistēmu  un uroģenitālo sistēmu; tādas kā gastroenterīts, hepatīts, pankreatīts, cistīts, nefrīts, kā arī urolitiāze un nefrolitiāze. Tāpat diemžēl nereti tiek atklāti dažādi jaunveidojumi.

Kādos gadījumos mājdzīvnieku saimniekiem nepieciešams izvērtēt nepieciešamību pēc USG savam mīlulim?

M. Belicka: Parasti USG izmeklējumu dzīvniekam nozīmē ārsts, taču, ja saimnieks dzīvniekam novēro kādus no sekojošiem simptomiem – vemšana, caureja, apetītes nomākums, pastiprinātas slāpes vai apetīte, apgrūtināta vai citādi izmainīta urinācija, un tie mēdz atkārtoties vairākkārtīgi neilgā laika posmā, tad USG izmeklējums varētu būt nepieciešams, lai atklātu saslimšanu.

Vai Jūsu praksē bieži nākas pielietot šo izmeklējuma metodi? Cik ilgā laikā ir iegūstami rezultāti?

M. Belicka: Šo izmeklējuma metodi praksē pielietojam praktiski katru dienu, jo tā ir ļoti nozīmīga vizuālās diagnostikas metode, kas īsā laikā sniedz priekšstatu par dzīvnieka organismā notiekošajām pārmaiņām. Izmeklējumu iespējams veikt salīdzinoši ātri, un attiecīgi atbilde iegūstama vidēji 10-30 minūšu laikā (konkrēts laika sprīdis atkarīgs no izmeklējamo orgānu daudzuma).

Cik lielā mērā izmeklējuma rezultātu kvalitāte ir atkarīga no veterinārārsta? Vai visu nosaka tikai tehnoloģija? Vai ir kādas būtiskas atšķirības starp veterinārajām klīnikām, kurās tiek veikts USG izmeklējums?

M. Belicka: Izmeklējuma rezultāti ļoti lielā mērā ir tieši atkarīgi no speciālista zināšanām un pieredzes. Jo pieredzējušāks speciālists, jo izmeklējuma laiks ir īsāks, kā arī tas tiek veikts ar lielāku precizitāti. Protams, ļoti svarīga ir arī augstas kvalitātes aparatūra, jo tieši tā nosaka attēla izšķirtspēju un projicē kvalitatīvu attēlu, kas atvieglo gan pašu izmeklējuma procesu, gan iegūto attēlu interpretāciju, lai uzstādītu pēc iespējas precīzāku diagnozi. Tomēr ir diagnozes, kas nepieredzējušam speciālistam var sagādāt lielas grūtības vai pat palikt nepamanītas, neskatoties uz aparatūras kvalitāti, jo šajā izmeklējumā būtiskākais aspekts ir “labi trenēta acs”. Atšķirības starp veterinārajām klīnikām USG izmeklējuma veikšanā galvenokārt arī nosaka speciālista pieredze šajā jomā, jo attiecīgā specializācija Latvijā ir apgūstama tikai pašmācības ceļā vai studējot ārzemēs.

Varbūt Jūsu praksē bijuši kādi spilgti un atmiņā paliekoši piemēri, ar kuriem vēlaties padalīties saistībā ar šo procedūru?

M. Belicka: Pamatā USG izmeklējumi mūsu praksē tiek veikti suņiem un kaķiem, tādēļ visspilgtāk atmiņā paliek USG izmeklējumi, kas tiek veikti citu sugu dzīvniekiem – trušiem, šinšilām, jūrascūciņām, ežiem un pat varāniem. Katra šāda pieredze ir unikāla un vērtīga, tādēļ arī atmiņā paliekoša. Visinteresantākie izmeklējumi veikti agāmām un varāniem, lai noteiktu to dzimumu, jo tiem nav vizuāli redzamu ārējo dzimumorgānu.

Cik tālu sniedzas Latvijas veterinārās aprūpes iespējas? Vai ir procedūras, kas pie mums joprojām nav veicamas, un vienīgā opcija ir palīdzības meklēšana ārzemēs?

L. Muldiņa-Stepanova: Veterinārā joma Latvijā dinamiski attīstās. Tehnoloģiju ieviešana veterinārārstu darba praksē būtiski pieaug un kļūst par ikdienas praksi. Arvien vairāk ir pieejamas apmācības dažādās specializācijas jomās ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Attīstītajās valstīs būtiski atšķiras pacientu apjoms, līdz ar to arī ārstu specializācijas iespējas konkrētā jomā ir plašākas. Daudzas no procedūrām Latvijas tirgum vēl nav pieejamas, un ir jāveic ārpus mūsu valsts robežām.

Pateicoties vairākiem faktoriem, veterinārā medicīna straujiem soļiem attīstās visā pasaulē, tostarp – arī Latvijā. Izmantojot ultrasonogrāfiju, digitālo rentgenogrāfiju, urīna un asins analīzes, kā arī daudzus citus izmeklējumus, mīluļa veselības stāvokli iespējams noteikt ļoti operatīvi, lai nekavējoties varētu uzsākt ārstēšanu.

Ja arī Tavam mīlulim nepieciešama ikgadējā veselības pārbaude, vakcinācija vai kāda cita veida palīdzība, zvani uz "Dino Zoo" veterinārās klīnikas reģistratūru pa tālruni 67327923 – šajā veterinārklīnikā pieejams gan modernākais aprīkojums, gan augstas klases profesionāļi, kuri parūpēsies par Tavu mājdzīvnieku! Turklāt "Dino Zoo" veterinārā klīnika atrodas Rīgas centrā – Krasta ielā 52, un pie tās klientu ērtībām pieejama bezmaksas autostāvvieta.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar "Dino Zoo".