Latvijas mežos grib izzāģēt arvien tievākus kokus

Viņš uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida savairošanās risku. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, kamēr jaunās audzēs tas nav iespējams.

Peļņa pret dabu

Melecis pieļauj – ja valdība pieņems grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas saņemsim ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī naudas soda risks.

Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka kokmateriāli, kuri ražoti atbilstoši tehnoloģijām, kas samazina bioloģisko daudzveidību, nebūs eksportspējīgi, jo importētāji tādus neiepirks, un tas var būtiski pasliktināt eksportspēju.

“Mežsaimnieki apgalvo, ka ciršanas apjomi ir sabalansēti, bet kā tas ir realitātē, to ir grūti pateikt. Savukārt dabas aizstāvji apgalvo, ka ir otrādi – notiek dabas noplicināšana. Katrs iedzīvotājs redz, ka visā valsts teritorijā ir ļoti daudz izcirtumu un kailciršu. Taču, lai to novērtētu, ir nepieciešami precīzi dati,” norāda profesors.

Viņš piekrīt, ka ir grūti sabalansēt ekonomiskos un dabas aizsardzības jautājumus. Mežsaimnieki uzstāj, ka jauni koki, kuri aug straujāk, vairāk uzņem oglekļa dioksīdu, kas ir pozitīvs aspekts, ko it kā nevar noliegt, taču jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, veciem kokiem un kopumā mežaudzei kā ekosistēmai ir cita ekoloģiskā loma.

Ļodzīgi argumenti

Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas vides organizācijas paudušas iebildumus par ieceri atļaut cirst tievākus kokus. Vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras un sabiedriskie darbinieki, atklātā vēstulē aicinājuši Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņu.
Iecerētie grozījumi virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz “ļoti ļodzīgas” argumentācijas pamata, uzskata Latvijas

Ornitoloģijas biedrība valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Biedrības ieskatā nav izprotams, cik lielā mērā augtu galvenās cirtes platība. Formulējums anotācijā neļauj saprast, vai tā augtu tikai par 0,05 procentiem vai par 0,05 procentpunktiem (kas būtu palielinājums par 3%). Arī minētais par kopējo ikgadējo prognozējamo ciršanas apjoma kāpumu nerada skaidrību, cik lielā mērā tas kāps.

Ieceres autoru plānotās izmaiņas “ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu var palielināt par 12 miljoniem eiro”, balstoties uz pieņēmumu, ka ikgadējais ciršanas apjoms privātajos mežos pieaugs no apmēram sešiem miljoniem kubikmetru līdz apmēram astoņiem miljoniem kubikmetru, tātad 33% apmērā.

Uz kā rēķina?

Apgalvots, ka “kopumā nedaudz palielināsies jaunaudžu aizņemtā platība”. “Uz kā rēķina tad tā jaunaudžu platība palielināsies, ja noteikumu grozījumu kontekstā netiek runāts par meža ieaudzēšanu ārpus meža zemēm?” vaicā Ķerus.
Pēc viņa teiktā, ir aizdomas, ka līdz ar izmaiņām sekos situācija, kad ārpus aizsargājamām teritorijām nebūs mežu, kas būtu sasnieguši 80 gadu vecumu.

Vecie vai dabiskie boreālie meži no visa mūsu valsts meža aizņem tikai 0,5 procentus. Turklāt formāli pie meža platībām pieskaita jaunaudzes un pat izcirtumus, tāpēc 52% mežu no Latvijas teritorijas ir statistisks mīts.

Līdz 2016. gadam Valsts meža dienests bija izveidojis 2307 mikroliegumus 41 700 hektāru platībā – no visas mežu platības tie ir 1,26%, turklāt 93% atrodas valsts mežos.

Ir arī tāds viedoklis

Šādu uzskatu "Facebook" paudusi kāda iecerēto grozījumu aizstāve:

“Moricsalā (stingrā režīma rezervāts – Red.) ir mežs, kas nomainās ārkārtīgi lēni un nekvalitatīvi. Klimata pārmaiņu sakarā – noziedzīgi lēni, jo no meža funkcijām nepilda tās visas vai pilda nepietiekami.”