Izrādās, papīrs plastmasas vietā ne vienmēr ir laba izvēle

“Piemēram, Brazīlijā koncerni, kas specializējas celulozes ražošanā, stāda mežu lauksaimnieciski izmantojamās zemēs, kas vajadzīgas iedzīvotājiem pārtikas audzēšanai,” "Deutsche Welle" stāsta ekoloģe Evelīna Šonhaita no Vācijas organizācijas Ekoloģijas un papīra forums (FÖP).

Papīra patēriņš tikai pieaug

Zaudējot zemi, vietējie spiesti doties uz citiem rajoniem, kur kā līdumnieki izcērt džungļus, un tādējādi iet bojā daudzas augu un dzīvnieku sugas. Turklāt pēc Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu grupas aplēsēm apmēram 20% ogļskābās gāzes izmešu rada mežu iznīcināšana. Pēc FÖP datiem, katru gadu pasaulē iznīcina 13 miljonus hektāru meža, un Greenpeace brīdina, ka jau zaudēti 80% visa pirmatnējā meža, bet 40% atlikušā ir apdraudēti.

Papīra patēriņš turpina strauji augt – 1980. gadā cilvēce patērēja ap 170 miljoniem tonnu papīra, 2017. gadā – vairāk nekā 423 miljonus. Pieaudzis arī patēriņš uz cilvēku – no 38,1 kilograma līdz 56 kilogramiem. Šo rādītāju ievērojami pārsniedz Vācija, pērn ar 241 kilogramu uz cilvēku ieņemot pirmo vietu pasaulē. Otrie ir amerikāņi ar 211 kilogramu. Latvijā – teju 80 kilogramu. Rīgā būs vēl vairāk, šeit gada laikā vienā dzīvokļa pastkastītē samet vismaz astoņus kilogramus reklāmas.

Pārāk daudz iepakojuma

Kaut arī pēdējos gads samazinās ofseta papīra izmantošana grāmatām un žurnāliem, vairāk patērē iepakojuma nozare. Eksperti norāda, ka vainojama arī interneta tirdzniecība, jo pasta sūtījumiem bieži patērē nejēdzīgi daudz iepakojuma.
Kamēr daudzi jūtas darījuši labu mātei Zemei, izvēloties veikalā papīra maisu plastmasas vietā, FÖP ekspertiem ir bažas, ka meži cietīs vēl vairāk. Papīra maisa brūnā krāsa nenozīmējot, ka tas izgatavots no pārstrādātas makulatūras. Šajā gadījumā ražošanā izmanto īpaši garas un izturīgas celulozes šķiedras.
Vācijas ekoloģiskā organizācija "Deutsche Umwelthilfe" skaidro, ka tādas var iegūt tikai no svaigas koksnes, izmantojot lērumu ķimikāliju. Pierēķinot CO2 emisijas, paradoksālā kārtā papīra maiss nodara lielāku ļaunumu nekā plastmasas, izņemot gadījumu, ja papīra tarbu izmanto daudzas reizes.

Var taču sarūpēt auduma somu

Tas gan nenozīmē, ka katru reizi iepērkoties jāņem jauns plastmasas maiss. Var taču sarūpēt stilīgu auduma iepirkumu somu, un īsteni "Zero Waste" dzīvesveida piekritēji tādas šuj, piemēram, no vecajiem džinsiem. Sliktākajā gadījumā plastmasas maisu izmantot iespējams vairāk reižu un neņemt to tikai tāpēc, lai nestu vienu maizes kukuli, ābolu vai piena paku. Ir lielveikali, arī Latvijā, kur var iegādāties mazus auduma maisiņus dārzeņiem un augļiem, kas somā daudz vietas neaizņem.
Pētnieki arī meklē jaunus risinājumus, tostarp iespējas ražot iepakojuma papīru no ātri augošā bambusa, zāles vai salmiem. Tāpat nepieciešams plaši izmantot makulatūru, turklāt, no tās ražojot papīru, jāpatērē par 70% mazāk ūdens un par 60% enerģijas nekā no svaigas celulozes. Pārstrādājot vienu tonnu makulatūras, var iegūt 800 kilogramus papīra – tātad vecās avīzes, reklāmas, nevajadzīgās kartona kastes svarīgi ir izmest šķirojamo atkritumu konteinerā.

Kā vēl var taupīt

Papīru var aprakstīt vai apdrukāt no abām pusēm, mazgāt un slaucīt ar lupatiņām, nevis papīra dvieļiem, uz pastkastītes uzlīmēt lūgumu nemest reklāmas, rēķinus saņemt un apmaksāt elektroniski, bez bankomāta čeka var iztikt, vilcienu, autobusu un kino biļetes iespējams pirkt un uzrādīt viedtelefonā.
Piemēram, Latvijā septembrī no visām vairāk nekā 235 000 pārdotajām vilciena biļetēm 22,8% iegādātas elektroniski. Un ieguvums ir ne tikai rūpes par dabu – šādi pirktām biļetēm ir 5% atlaide.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.