Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
2017. augustā Kārsava un citas Latgales vietas piedzīvoja lielus plūdus. (Foto: LETA)

Latviju gaida tropiskas naktis un lielas lietavas 15

Zaļās dzīves ABC
2019. gada 9. novembrī 05:44 2019. gada 9. novembrī 05:44
  Alekss Pjats | Kas Jauns Avīze
Par globālo klimata krīzi izskan liela trauksme, bet kā tieši šīs izmaiņas ietekmēs mūs? Vai arī Latvijā varam gaidīt radikālas izmaiņas?

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis Viesturs Zandersons vispirms "Kas Jauns Avīzes" lasītājiem vēlas precīzi definēt, kas ir klimats: “Bieži vien cilvēki jauc laika apstākļus, ko mēs redzam ārā, ar klimatu. Varētu teikt, ka klimats ir ilgtermiņa laika apstākļu vidējā vērtība. Laba analoģija, kas man patīk: ja laika apstākļi ir tas, ko tu velc mugurā, klimats ir tas, kas tev ir garderobē.”

Vairāk siltu nakšu

Zandersons uzsver, ka globālas izmaiņas ir pārmaiņas ilgtermiņā un ikdienas ritējumā tās varētu arī nepamanīt: “Labs piemērs ir temperatūras izmaiņas. Ja salīdzinām gaisa temperatūras mērījumus, kas uzņemti laika periodā no 1850. līdz 1900. gadam un tagad, tad globālā vidējā temperatūra ir aptuveni par grādu augstāka.” Ikdienā cilvēkam sasilšana par grādu neko daudz varētu arī neizteikt, bet jāņem vērā, ka tas ietekmē arī citus procesus: ledāju kušanu, okeānu ledus apjomu, sausuma un nokrišņu periodus. Tie savukārt ietekmē tautsaimniecības nozares, piemēram, lauksaimniecību vai kuģniecību.

“Antarktīdas apkārtnē pagājušā gada februārī ledus pārklājums bija par 33% procentiem zemāks nekā parasti. Tas ir zemākais rādītājs, kāds jebkad ir bijis,” norāda Zandersons.
Varētu šķist, ka, atmosfērai kļūstot nedaudz siltākai, nekas slikts nenotiks, bet patiesībā globālā sasilšana nozīmē ekstremālākus klimata apstākļus. Pats acīmredzamākais ir karstuma viļņi, ko šovasar plaši piedzīvoja Eiropa.
Datu analītiķis skaidro, ka pēc klimatisko izmaiņu scenārijiem Latvijā varam sagaidīt tropisko nakšu skaita palielināšanos, kad minimālā gaisa temperatūra ir plus 20 grādu vai vairāk. Pirmā šāda nakts visā Latvijā piedzīvota pagājušā gadsimta beigās.
“Ja mēs skatāmies uz to, kas prognozēts Rīgā, tropisko nakšu skaits vidēji gadā pieaugs līdz 6–18 gadā. Šogad bija piecas, kas jau ir ļoti daudz, jo agrāk Latvijā tādas nebija nevienas. Līdzīgi ir arī ar ilgtermiņa karstuma viļņiem, kas ir spiedoši un grūti izturami,” teic Zandersons.

Līdzšinējās izmaiņas

2017. gadā Zandersons un Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veica pētījumus par gaidāmajām izmaiņām Latvijas teritorijā. Pētījuma laikā sagatavotos rezultātus var apskatīt centra mājaslapas klimata rīkā. Pēc šā vērtējuma, laikā no 2041. līdz 2070. gadam vidējā novērotā gaisa temperatūra Rīgā sasniegs +10 grādus, kas jau ir par 2,1 grādu siltāk nekā pašreizējā klimatiskā norma.

Arī līdz šim novērotas temperatūras, kas tuvojas +10 grādu robežai, piemēram, 2015. gadā: 8,9 grādi, 2008. gadā: 8,6 grādi, arī senāk, kad 1990. gadā vidējā temperatūra sasniedza 8,3 grādus, 1989. gadā 8,5 grādus, 1975. gadā astoņus grādus,
Tiesa gan, jāpiebilst, lai gan līdzīga temperatūra konstatētas arī pirms 2000. gada, līdz ar jauno tūkstošgadi gadu skaits, kad vidējā temperatūra sasniedz vai pārsniedz +8 grādus, ir palielinājies.

No 1961. līdz 2000. gadam augstākā temperatūra novērota 1989. gadā – +8,5 grādi, bet zemākā temperatūra šajās dekādes bija +4,97 grādi, gandrīz uz pusi zemāk. Šāda temperatūra novērota 1989. gadā. Līdz ar 2000. gadu tik lielas atšķirības netiek novērotas, tagad temperatūras turas sešu līdz astoņu grādu robežās.

Līdzīgas izmaiņas Rīgā prognozētas arī nokrišņu daudzumā. Laikā no 2041. līdz 2070. gadam vidējais rādītājs sasniegs 710 milimetrus, kas ir nedaudz vairāk par tagadējiem 684 milimetriem. Līdz ar augošo temperatūru prognozēts, ka gada vidējais sniega segas biezums samazināsies, bet vidējais vēja ātrums ievērojami nemainīsies.

Ar ekstremālām sekām

“Kad pētām klimata pārmaiņas, mēs parasti analizējam 30 gadu periodus, kurus dēvē par klimatisko normu. Balstoties uz Pasaules metereoloģijas organizācijas vadlīnijām, mēs to salīdzinām ar references periodu no 1961. līdz 1990. gadam. Un, salīdzinot ar to, 1981.–2010. gada vidējā gaisa temperatūra ir pieaugusi par 0,7 grādiem. Līdzīga tendence turpināsies nākotnē, ko apstiprina arī novērojumi, kas veikti pēc 2010. gada,” skaidro Zandersons. Viņš norāda, ka vidējās temperatūras paaugstināšanos 30 gadu periodā par 0,7 grādiem cilvēks visdrīzāk nejutīs, bet šī nelielā novirze atstāj iespaidu uz visiem dabas procesiem un tautsaimniecību. Klimatam mainoties, pieaug arī nokrišņu daudzums.

Zandersons: “Tieši ziemeļu valstīs, arī Latvijā, prognozēts, ka būs vairāk ekstremālu nokrišņu gadījumu. Varbūt atceraties 2017. gadu, kad bija plūdi Latgalē gan augustā, gan septembrī, un lauksaimniekiem bija ļoti lieli zaudējumi. Visdrīzāk kas līdzīgs atkārtosies ar lielāku biežumu. Izmaiņas par 0,7 grādiem izklausās nebūtiskas, bet tajā pašā laikā tās padara ekstremālos notikumus biežākus un postošākus.”

Sniegputenis mīsies ar atkušņiem

“Tieši ziemeļu valstīs, arī Latvijā, prognozēts, ka būs vairāk ekstremālu nokrišņu,” brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datu analītiķis Viesturs Zandersons. (Foto: Juris Rozenbergs)

Nākotnē nokrišņu daudzums var palielināties par 16%, kas turklāt izpaudīsies intensīvu lietavu veidā. Dienu skaits ar spēcīgām lietavām, kad nokrišņu daudzums ir virs 20 mililitriem, var palielināties par divām. “Tas var nešķist daudz, bet, ja paskatās ekstremālo lietavu sekas, šīs izmaiņas kļūst ievērojamākas. Tas, protams, neizslēdz, ka būs arī sausuma periodi. Piemēram, pagājušais gads Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē. Arī šādi gadījumi var atkārtoties. Lielāko ietekmi uz cilvēkiem, manuprāt, atstāj tieši nokrišņu daudzuma svārstības un kopējā tendence,” teic pētnieks.
Pētot izmaiņas sniega segas biezumā, eksperti konstatēja interesantu sakarību. Kopējais dienu skaits, kad Latvijas teritoriju klāj sniega sega, ir samazinājies, kamēr maksimālais sniega biezums īpaši nav mainījies. “No tā var secināt, ka sniega sega paliks nenoturīgāka un būs vairāk intensīvu snigšanas gadījumu, kuriem raksturīga stiprāka snigšana. Tad sniegs ātri nokusīs, atkal uzsnigs un tā tālāk. Es domāju, ka šī nepastāvība nebūs īpaši patīkama,” novērotajā dalās datu analītiķis.

Klimatisko modeļu ansamblis

Kopumā modelēt, kas notiks ar klimatu tālā nākotnē, nav nemaz tik viegli. Laika prognozes rīta ziņās attiecas uz situāciju tieši tajā brīdī, kamēr klimata speciālisti veic secinājumus, pētot vismaz 30 gadu ilgus periodus. “Scenārijos iekļauti dažādi procesi un pieņēmumi, piemēram, kādi būs ogļskābas gāzes izmeši, vai notiks vulkāna izvirdums un citi klimatu ietekmējoši notikumi. Visus šos rādītājus saliek kopā modeļos, kurus sauc par klimatisko modeļu ansambli. Izmantojot šos scenārijus, klimatologi visā pasaulē analizē kā mainīsies klimats,” sarežģīto procesu raksturo Zandersons.
Jo uz tālāku nākotni vērsts zinātnieku skats, jo izaicinošāk aprēķināt prognozes: “Bet tas ir labs novērtējuma rīks pārmaiņām, kas varētu notikt un kam gatavoties.” Lai pamatotu nākotnes scenārijus, pētnieki veido modeļus arī pagātnes laika posmam. Iegūtie rezultāti ļoti labi sakrīt ar līdzšinējiem novērojumiem.

Pa pagātnes pēdām

Šo tendenču noteikšana balstās arī uz pētījumiem par klimatu senākā pagātnē. Viens no veidiem ir ledus serdes urbumi. “Antarktīdas ledājs ir vismaz 2,7 miljonus gadu vecs. Analizējot ledus serdes, iespējams noteikt sakarības ar to, kāds bijis klimats laikā, kad šis ledus ir uzkrājies. To sauc par izotopu analīzi,” stāsta Zandersons.

Skābeklis, viens no ūdens elementiem, sastopams gan smagajā, gan vieglajā formā. Lai iztvaikotu smagie skābekļa izotopi, nepieciešams vairāk enerģijas. Līdz ar to karstākā klimatā vairāk iztvaiko tieši smagie izotopi, kuri pēc tam nokrišņu veidā nokļūst ledus segā. Pētot, kurā ledus slānī ir vairāk vieglā un kurā ir vairāk smagā skābekļa, var secināt, kāds bija pagātnes klimats.
Vietā piebilst, ka Eiropas zinātniekiem patlaban ir plāns ieurbties Antarktīdā 2,7 kilometru dziļumā, lai iegūtu 1,5 miljonus gadu vecu ledu, vissenāko pasaulē.

Oktobra beigās Latvijā piedzīvota stiprākā vētra pēdējos divos gados. Neizturēja daudzi koki, tostarp Ķengaraga promenādē. (Foto: Kaspars Zandbergs/Twitter)

Vēl viens veids ir pārbaudīt purvus un kūdras slāņus. Zandersons: “Kūdrā var atrast dažādas pagātnes veģetācijas pazīmes. Zinot, kādā klimatā aug atrastie augi mūsdienās, var secināt, ka pagātnē tur bija līdzīgi klimatiskie apstākļi.” Apvienojot rezultātus no dažādiem mērījumu veidiem, tiek spriests, kāds klimats bija agrāk. Zandersons gan neslēpj, ka šādi mērījumi ir sarežģīti un ir dažādi faktori, kas ietekmē klimatu, tomēr pārliecinoši saka: “Ar šādiem modeļiem mēs varam secināt, ka cilvēka ietekme uz klimatu ir ievērojama, kaut gan senāk ir bijis gan siltāks, gan aukstāks klimats. Piemēram, mēs zinām, ka pirms 64 000 gadiem klimats bija siltāks nekā tagad. Bet šīs izmaiņas, kuras novērojam tagad, ir daudz straujākas tieši cilvēka ietekmes dēļ.”

Siltuma rekordi krīt cits pēc cita

Oktobrī Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija augstākā kopš 2008. gada – +8,4 grādi. Salīdzinājumam – 1981. – 2010. gada vidējais rādītājs ir +6,9 grādi. Kaut arī krita četri aukstuma rekordi (pēc vietām un datumiem), tiem iepretim var likt 47 siltuma rekordus. 22. oktobrī Daugavpilī sasniegtie +19,2 grādi ir augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijā jebkad reģistrēta oktobra pēdējā dekādē.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Citi šobrīd lasa

Noskaidrojies patiesais hercogieņu Ketrīnas un Meganas attiecību izjukšanas iemesls 7
VIDEO: tīņi liek nobālēt rūdītiem narkodīleriem 4
Saasināta situācija ASV: protestējot pret policijas aizturēta afroamerikāņa nāvi, laupa veikalus, dedzina ēkas 1
Tēmas: Laika ziņas
Skatīt visus komentārus

Брэд Питт и Анджелина Джоли объединились, чтобы устроить Шайло незабываемое 14-летие

Герцогиня Меган обратилась в полицию: она чувствует себя в опасности в новом доме