foto: Shutterstock
Kāposti, kurus var atstāt dobē līdz salam un vēl ilgāk
2019. gada 3. novembris, 13:11

Kāposti, kurus var atstāt dobē līdz salam un vēl ilgāk

"100 Labi Padomi"

Lapu kāposti veselīguma ziņā ir īsts superprodukts ar tik bagātīgu vērtīgo vielu un vitamīnu buķeti, ka atstāj ēnā visus pārējos kāpostu saimes radiniekus.

Rožkāposti

Rožkāposti daudzās Eiropas virtuvēs joprojām bauda ekskluzīva produkta statusu un svinīgos pasākumos, kā arī Ziemassvētkos tiek pasniegti piedevās pie cepešiem un citiem gaļas ēdieniem. Rožkāpostiem raksturīga rūgteni sīva piegarša, kas vieniem šķiet aristokrātiskuma apliecinājums, bet citiem liek no tiem atteikties.

Savu otro vārdu – Briseles kāposti – tie ieguvuši vēsturiskā ceļā, jo tiem patiešām ir saistība ar Briseli, tāpēc dažkārt tos dēvē arī par beļģu kāpostiem. 19. gadsimtā dārzkopji Briseles apkaimē ārkārtīgi aizrāvās ar jauna, gandrīz metru augsta kāposta audzēšanu un ar to apgādāja ne vien Briseli, bet arī ārzemes.

Atšķirībā no pārējiem kāpostu saimes radiniekiem rožkāpostos ir gan vairāk kaloriju, gan vairāk vitamīnu un minerālvielu, bet rūgteno garšu var likvidēt ar pareizu apiešanos, vispirms jau ar novākšanu pēc pirmā sala. Tad tie kļūst maigāki, aromātiskāki un vieglāk sagremojami.

Der ņemt vērā!

■ Uzskata, ka pirmā nelielā sala ietekmē rožkāpostos strauji palielinās cukura daudzums, tāpēc tie iegūst patīkamāku garšu. Ja rožkāposti aug dārzā, tad rudenī vēlams nolauzt galotni, bet pašu kāpostu atstāt līdz salnām un pat salam.

■ Pērkot rožkāpostus, jāraugās, lai galviņas būtu ciešas, stingras, nedaudz spīdīgas, bez dzeltenām un brūnganām ārējām lapām.

■ Rožkāposti nav piemēroti ilgai uzglabāšanai, turklāt tiem nepatīk etilēns, ko izdala dažs labs cits dārzenis, tāpēc tos nevajadzētu uzglabāt, piemēram, kopā ar āboliem, plūmēm, tomātiem.

Lapu kāposti

Lapu kāposti pie mums ir vieni no visvairāk novārtā pamestajiem kāpostiem, lai gan agrāk tie bijuši cieņā arī Latvijas dārzos. Savukārt Skandināvijā un jo sevišķi Viduseiropā, dažviet arī Rietumos tie popularitātes ziņā ir kāpostu saraksta augšgalā. Tur tradīcijas saglabājušās kopš seniem laikiem, un pēdējo gadu zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka lapu kāposti veselīguma ziņā ir īsts superprodukts ar tik bagātīgu vērtīgo vielu un vitamīnu buķeti, ka atstāj ēnā visus pārējos kāpostu saimes radiniekus. Daži zinātnieki pat ieteikuši pilnībā aizstāt liellopa gaļu ar lapu kāpostiem, jo viss, kas cilvēkam vajadzīgs no liellopa gaļas, tikpat lielā mērā, ja pat ne vairāk, esot atrodams šajos kāpostos.

Lapu kāpostu visvarenajām spējām ļaudis agrāk ticējuši tik cieši, ka domājuši – ar zagtiem kāpostiem var izdziedināt pat klibus un vārgus lopus, it sevišķi cūkas. Toties grieķi ņēmuši palīgā lapu kāpostus, lai uzlabotu pašsajūtu nākamajā rītā pēc pamatīgas uzdzīves.

Der ņemt vērā!

■ Lapu kāposti īsti garšīgi kļūst pēc salnām un jo īpaši – pēc pirmā sala, kad cukura daudzums lapās divkāršojas.

■ Zinātāji apgalvo, ka sasaldēšana saldētavā, lai iegūtu ideālo garšu, nepalīdzēs – garšas īstās izmaiņas ir pa spēkam panākt tikai salnai vai vieglam salam. Taču labā ziņa – ir radītas arī jaunas šķirnes, kas ir gardas arī bez aukstuma iedarbības.

■ Atkarībā no šķirnes mēdz būt zemi, vidēji augsti un augsti lapu kāposti, arī lapas mēdz būt dažādos toņos, sākot no dzeltenīgi zaļa, turpinot ar sudrabaini pelēcīgu un beidzot ar tumši violetu.