Stāsts par gudrona dīķiem tuvojas laimīgām beigām
foto: Juris Rozenbergs
PSRS rūpniecības mantojuma – indīgā sērskābā gudrona – likvidācija Inčukalnā tuvojas noslēgumam.
Viena Vide Visiem

Stāsts par gudrona dīķiem tuvojas laimīgām beigām

Edvīns Rakickis

Kas Jauns Avīze

Pēdējais 2018. gada februārī uzsāktais mēģinājums likvidēt bēdīgi slavenos sērskābā gudrona dīķus, šķiet, būs izrādījies veiksmīgs.

Pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" no Inčukalna Dienvidu dīķa ar ekskavatoriem ir izsmēlusi un pārstrādājusi sekundārajā kurināmajā vairāk nekā 22 500 tonnas sērskābā gudrona, no Ziemeļu dīķa ir izrakts viss smilts un gudrona maisījums vairāk nekā 10 000 tonnu apmērā. Šobrīd ir pārstrādāts vairāk nekā 70% no kopējā piesārņojuma apjoma un darbi norisinās saskaņā ar plānoto grafiku.

Padomju laika mantojums

Sērskābais gudrons ir blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot jēlnaftu. Tā sastāvā ietilpst galvenokārt dažādas eļļas, to mijiedarbības produkti un nereaģējusī sērskābe. Lieki piebilst, ka cilvēkam šī agresīvā substance ir ļoti kaitīga, nemaz nerunājot par tās radīto dabas piesārņojumu. Gudrona dīķos ir miris ne viens vien putns, kas kļūdaini noturējis tos par ūdenstilpi, nolaidies un tur arī palicis...

Gudrona nonākšana brīvā dabā skaidrojama ar padomju laika praksi rūpniecības atkritumu nobēdzināšanā, bezatbildīgo attieksmi, neieinteresētību ietekmē uz vidi. Dienvidu un Ziemeļu dīķis izveidojās pagājušā gadsimta 50.–80. gados, ražošanas atkritumus vienkārši izgāžot izraktās bedrēs. Pēcāk, arī PSRS laikā, sekoja neefektīvi mēģinājumi mazināt indes ietekmi uz vidi.

Pirmais nopietnais mēģinājumi likvidēt piesārņojumu sākās tikai 2010. gadā, taču veiksmīgu norisi traucēja Valsts vides dienesta (VVD) strīds ar SIA Skonto būve, ar ko bija parakstīts līgums par sanācijas darbu veikšanu. Tas beidzās ar līguma laušanu, un dīķi uz laiku tika iekonservēti.

foto: Juris Rozenbergs
Neitralizētā gudrona masu sajauc ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, iegūstot kurināmo materiālu, ko sadedzina cementa rūpnīcā Brocēnos.
Neitralizētā gudrona masu sajauc ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, iegūstot kurināmo materiālu, ko sadedzina cementa rūpnīcā Brocēnos.

Indīgo zampu pārvērš kurināmajā

Raudzīt, kas tagad paveikts, nesen devās VVD. “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi ir vispiesārņotākā vieta Latvijā, kas ir bijis vides drauds gadu desmitiem. Gudrona dīķu attīrīšanai ir bijusi sena vēsture, un šobrīd esam tuvu šī neapskaužamā vēstures mantojuma sakārtošanai. Jau daudz ir paveikts – lielākā daļa sērskābā gudrona ir savākta, un ministrija sekos līdzi projekta izpildei, lai piesārņojuma negatīvā ietekme būtu novērsta plānotajos termiņos,” pauž vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga ir īpaši gandarīta, ka projekta ietvaros maksimāli efektīvi tiek izmantoti pieejamie resursi, piemēram, sērskābais gudrons pārstrādāts kurināmajā un sadedzināts. Rekultivācijas pārsegumam izvēlēts bentonītmāls, kas atvieglos teritorijas uzturēšanu un ļaus tai iekļauties ekosistēmā.

Process, kura laikā gudrona masa pārtop kurināmajā, ir īpašas pieminēšanas vērts. No Dienvidu dīķa indīgo zampu izsmeļ ar ekskavatoriem un pēc tam neitralizē, sajaucot ar speciālām piedevām.

Samaisot neitralizētā gudrona masu ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, top sekundārais kurināmais, ko ved uz Schwenk Latvija cementa rūpnīcu Brocēnos. Kopumā šādi utilizēti jau aptuveni 40% no kopējā prognozējamā apjoma. Pārējais tiek uzkrāts noliktavās.

foto: Juris Rozenbergs
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis (pa kreisi), Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Infografika: Valsts vides dienests
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis (pa kreisi), Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Infografika: Valsts vides dienests

Šobrīd neitralizēta un attīrīta gudrona emulsija vairāk nekā 3500 tonnu apmērā un attīrīti piesārņotie notekūdeņi vairāk nekā 1700 tonnu apmērā. Ir arī uzsākti Dienvidu dīķa tilpnes pamatnes neitralizācijas un homogenizācijas pasākumi.

Gudrona dīķu vietā augs zaļa zāle

Darbi Dienvidu dīķī norit atbilstoši grafikam, un līdz pavasarim plānots pilnībā pabeigt gudrona sagatavošanu pārstrādei kurināmajā un izvest to uz rūpnīcu Brocēnos. Pēc tam tiks veikta Dienvidu dīķa teritorijas rekultivācija, pārsedzot to ar ūdensnecaurlaidīgu segumu, un apzaļumošana, stāsta bīstamo atkritumu savākšanas, transportēšanas, apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma BAO valdes priekšsēdētājs Māris Kalniņš.
Darbi strauji rit uz priekšu arī Ziemeļu dīķī, sākta rekultivācijas reljefa un slāņu sagatavošana, lai novērstu nokrišņu ūdeņu iekļūšanu.

foto: Juris Rozenbergs
Neitralizētā gudrona masu sajauc ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, iegūstot kurināmo materiālu, ko sadedzina cementa rūpnīcā Brocēnos.
Neitralizētā gudrona masu sajauc ar koka skaidām un sasmalcinātu šķeldu, iegūstot kurināmo materiālu, ko sadedzina cementa rūpnīcā Brocēnos.

Lai attīrītu jau piesārņotos pazemes ūdeņus, izbūvēta vērienīga atsūknēšanas un attīrīšanas sistēma. “Atsūknēti un attīrīti ir aptuveni 63% no plānotā attīrāmā piesārņoto ūdeņu apjoma,” norāda SIA "Eko Osta" valdes loceklis Andrejs Laškovs.
Lai novērstu turpmāku piesārņojuma izplatību ārpus Ziemeļu dīķa teritorijas, izbūvēta 461 metru gara rievsiena. Turpmāko mēnešu laikā plānots pabeigt visus darbus Ziemeļu dīķa teritorijā. Pavasarī sekos apzaļumošanas darbi. Abos dīķos rit nepārtraukts virszemes, pazemes ūdeņu un gaisa monitorings.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.