foto: Shutterstock
Lai glābtu planētu, jāēd labā gaļa
Mūsdienās lopkopībai un it īpaši govīm pārmet līdzatbildību klimata pārmaiņās, un tā ir taisnība.
Viena Vide Visiem
2019. gada 19. oktobris, 06:49

Lai glābtu planētu, jāēd labā gaļa

Kas Jauns Avīze

Lai glābtu planētu, nav jākļūst par vegānu, ja vien šo izvēli nevada morāli apsvērumi. Un, ja nevēlaties atbalstīt industriālo lopkopību, kas tiešām mēdz būt brutāla, var izvēlēties ekoloģiski audzēto.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Kaut gan veģetārieši un it īpaši vegāni bieži mēģina iestāstīt, ka cilvēka organisms nemaz nav piemērots gaļas ēšanai, patiesībā miljoniem gadu ilgās evolūcijas gaitā esam kļuvuši par visēdājiem, kas bagātīgi patērē tieši gaļu. Zinātnieki jau sen ir atzinuši, ka mūsu senču smadzeņu attīstību veicināja šāds ar olbaltumvielām bagāts uzturs. Turklāt tajos aizlaikos viņi paši vēl bija barības ķēdes daļa.

Pie kā vainīgas govis?

Tomēr mūsdienās lopkopībai un it īpaši govīm pārmet līdzatbildību klimata pārmaiņās, un tā ir taisnība. Mājaslapā Vegan.lv lopkopība nosaukta par vislielāko draudu videi – kaut gan, piemēram, ziloņus gan apdraud malumednieki, nevis govis.
Aprēķināts, ka mājlopi rada 18% no kopējā ogļskābās gāzes izplūdes daudzuma, kas ir lielākais īpatsvars, bet transporta daļa ir 13,5 procenti.  Govis saražo arī 37% no industrijas radītā metāna, 65% slāpekļa oksīda un divas trešdaļas amonjaka rodas no kūtsmēsliem.

Cik aizņem ganības

Industriālā barības ķēde ir ļoti atkarīga no lauksaimniecības monokultūrām, kad milzīgās platībās audzē tikai soju, kukurūzu, kviešus, protams, izmantojot pesticīdus. Tāpat liels ir fosilo resursu patēriņš.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, mājlopu ganības aizņem 26% no ar ledu nepārklātās sauszemes. Aptuveni 33% aramzemes izmanto lopbarības audzēšanai. Turklāt Latīņamerikā 70% kādreizējo mežu aizņem ganības.

Ēd pļavā augušo

Tomēr ir iespēja izvēlēties pašu valstī audzētu lopu gaļu, kas ganījušies pļavā, nevis visu mūžu pavadījuši, iesprostoti šaurā aizgaldā nobarošanai. Šādas gaļas izvēle ne tikai nekaitē klimatam, bet nāk par labu – pareizi apkoptas pļavas pat uzņem oglekļa dioksīdu. Bez lopiem tās aizaugs ar krūmiem un zaudēs bioloģisko daudzveidību.

Arī Latvijā pastāv šāda veida lopkopība, tāpat ir meža ganības, kad govis barojas platībās, kur aug arī koki un krūmāji. Tā nu jūs joprojām varat baudīt gaļu, tikai atbildīgi, kļūstot par labāku gaļēdāju.

Starp citu, vegāni nav atbildējuši uz jautājumu, kā ekoloģiski pareizi mēslos vegāniskās barības laukus, ja govju ar to kūtsmēsliem nebūs.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Tēmas