Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ielu bērni Kenijā bauda labdarības organizācijas sarūpēto maltīti. Pieprasīt, lai trūcīgākās valstis atsakās no izaugsmes, būtu savtīgi un ciniski. (Foto: Caro / Trappe/Scanpix)

Cilvēcei būs jāizvēlas starp badu un klimatu 12

Zaļās dzīves ABC
2019. gada 13. oktobrī 07:03 2019. gada 13. oktobrī 07:03
  Kas Jauns Avīze
Tik skarbs būtībā ir amerikāņu zinātnieku secinājums – lai nodrošinātu uzturvielām bagātu uzturu, attīstības valstīm nāksies ievērojami palielināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju un ūdens patēriņu.

Džonsa Hopkinsa universitātes zinātnieki pētīja, kā izmaiņas ēšanas paradumos 140 valstīs ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju un saldūdens patēriņu. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Global Environmental Change".

Zinātnieki izstrādājuši modeli, lai noteiktu, kāda ietekme uz vienu cilvēku un valsti ir deviņiem augos balstītiem uztura veidiem, tostarp vegānu, veģetāriešu un citiem.

Pētījuma vadošais autors Kīvs Nahmans norāda, ka daudzos gadījumos, runājot par klimata izmaiņu seku mīkstināšanu, nav ņemts vērā, ka daudzviet pasaulē cilvēki cieš no nepietiekama uztura. Lai tur situācija uzlabotos, cilvēkiem jāēd vairāk, un tas nozīmē lielāku oglekļa dioksīda ietekmi uz vidi.

“Tas nozīmē, ka daudzās valstīs ar augstiem ienākumiem, (..) kur mēs patērējam daudz vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu nekā vidēji pasaulē, arvien steidzamāk nepieciešams sākt pāreju uz augos balstītiem uztura veidiem,” skaidro Nahmans.

Turklāt šis mērķis neprasa pilnīgu atteikšanos no noteiktiem produktiem uzturā. Zinātnieku izstrādātais modelis liecina, ka uzturs, kurā dzīvnieku olbaltumvielas nāk no barības ķēdē zemu esošiem dzīvniekiem, piemēram, mazām zivīm un gliemjiem, vidi ietekmē gandrīz tikpat maz kā vegānisms.

Zinātnieki arī secinājuši, ka dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai par divām trešdaļām ir kopumā mazāka ietekme uz vidi nekā tradicionālajam veģetārajam uzturam, ja ieskaita olas un piena produktus. Pētnieki to dēvē par divu trešdaļu vegānismu, proti, vegāniska uztura izvēli divās no trim maltītēm dienā.

Pētījumā arī secināts, ka tam, kur produkts ražots, var būt milzīga ietekme. Piemēram, vienas mārciņas (0,45 kilogrami) liellopa gaļas saražošana Paragvajā rada 17 reizes lielāku siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju nekā tāda paša daudzuma saražošana Dānijā. Atšķirību veido mežu izciršana, lai Paragvajā iegūtu lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Citi šobrīd lasa

Televīzijas reportiere saderinājusies ar detektīvu. Viņš savas prasmes izmantojot arī mājās, kas nereti radot neērtas situācijas
FOTO: mākslas baudītāji pulcējas Arvila Lindes personālizstādes "Raganas" atklāšanā
Konstatēti vēl seši Covid-19 saslimšanas gadījumi
Skatīt visus komentārus

Сэкономил: стало известно, какие подарки Гарри преподнес Меган на день рождения

"Море, закат и сердечко от Веронички": Николаев показал, как проводит время в Юрмале с женой и дочерью