foto: Anitra Tooma
Paņem, ja noder: kā apsaimnieko atkritumus Grobiņā
"Ķīvītēs" man izdevās piepildīt sapni un nobildēties atkritumu kalna virsotnē. Citi kāpj meditēt Himalajos, es Ķīvīškalnā aizdomājos, ka tikai drazu neradīšana var mūs pasargāt no atkritumu krīzes. Kalnā mani veda, lai parādītu, kā no vietējiem resursiem var uzbūvēt stingru ceļu: tam izmanto inertus materiālus, no kuriem neko jaunu saražot nav iespējams: drupinātu pakešlogu stiklu, plastmasas logu rāmjus, caurules, kastes un būvgružus.
Viena Vide Visiem
2019. gada 28. septembris, 05:59

Paņem, ja noder: kā apsaimnieko atkritumus Grobiņā

Anitra Tooma, vides žurnāliste

Kas Jauns Avīze

Man patīk ciemoties sadzīves atkritumu poligonos, un, kaut visiem darbības princips ir vienāds, vides izglītošanas metodes atšķiras.

Getliņos ciemiņus ar poligona darbu iepazīstina labi aprīkotā konferenču zālē, kur visu parāda maketā, pēc tam prezentācijā uz ekrāna, tad aizved uz perfektām siltumnīcām, un uz reālo darbu var pavērties no liela attāluma.

foto: Anitra Tooma
Uz atkritumu poligonu bieži vien cilvēki paši atved vecās mēbeles un citas mantas. Pērn teju divi tūkstoši nodeva atkritumus šķirošanas laukumā.

Arī Daibē viesus no reālās dzīves poligonā tur drošā attālumā, apmeklētājus ar autobusu izved pa apli, tad var izstaigāt dabas taku un izglītoties pērn uzbūvētajā mācību centrā URDA.

foto: Anitra Tooma
Nekam nederīgās mēbeles šrēderī "Tena" sasmalcina, atdala metālu, un šī draza kalpo kā atkritumu kalna apberamais materiāls. Tālumā – atkritumu kalns.

Man vienmēr ir prieks iebraukt Liepājas reģiona poligonā Ķīvītes Grobiņā. Te ir vienīgais Nenovērtēto mantu muzejs Latvijā, kuru gadā apciemo teju pustūkstotis apmeklētāju. Katru dienu daudzi iegriežas nojumē, kur salikti trauki un citas noderīgas mantas. Visu var ņemt bez maksas, un darbinieki priecājas, ka lietām atrasts izmantojums.

foto: Anitra Tooma
Riepām izrauj metāla kordus un gumiju sakapā – šis materiāls noder biogāzes cauruļu apbēršanai.

Divos par grāmatplauktiem pārvērstos vecos ledusskapjos poligona darbinieki saliek makulatūrā atrastās grāmatu pērles. To zina apkārtnes iedzīvotāji, un ik dienu kāds atbrauc, lai pārlūkotu piedāvājumu. Tikmēr šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumā var nodot plastmasu, stiklu, makulatūru, nederīgas drēbes, riepas un bīstamos atkritumus.

foto: Anitra Tooma
Šoruden poligonā notika vides izglītības pasākums “RE!IZSTRĀDE”, kur bērni izspēlēja dažādas vides spēles, bet pieaugušie varēja iemācīties darināt iepirkumu tīkliņus. Lai bērni piedzīvotu to, ka pieaugušo vārdi saskan ar darbiem, rotaļām, darbnīcām un izklaidēm izmantotas lietas, kas nupat bija atkritumi: tapešu ruļļi, korķi, likvidēta zivju ceha neizmantotās bundžas u.c.
foto: Anitra Tooma
Nenovērtēto mantu muzejā nonāk mantas, par kuru izmantojumu vismaz bērniem vairs nav priekšstata.
foto: Anitra Tooma
Šeit no atkritumu kalna atraugu biogāzes ražo elektrību, gadā kopējā tīklā nonāk vairāk nekā 3000 megavatstundu, ar ko pietiek teju 19 000 mājsaimniecību. Netālu no poligona Kurzemes vēju elektroenerģijā pārvērš vēja turbīnas.
foto: Anitra Tooma
Nekam nederīgās mēbeles šrēderī "Tena" sasmalcina, atdala metālu, un šī draza kalpo kā atkritumu kalna apberamais materiāls. Tālumā – atkritumu kalns.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.