Elektroskrejriteņi no klimata pārmaiņām neglābj
Elektriskie skrejriteņi nedod lielu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un videi draudzīgas mobilitātes veidošanā pilsētā, paziņojusi Vācijas Vides aģentūra.
“Nobrauktie attālumi parasti ir ļoti nelieli, un tos var noiet kājām, pabraukt ar autobusu, vilcienu vai velosipēdu,” norāda aģentūras prezidente Marija Kraucergere. Turklāt, minoties ar divriteni, var paņemt līdzi vairāk bagāžas nekā ar modē nākušo braucamrīku.
Viņa uzsver, ka uzņēmumiem, kas iznomā elektriskos skrejriteņus, vajadzētu tos piedāvāt piepilsētās, nevis pilsētu centros. Piepilsētās tos varētu izmantot automašīnu vietā, lai ātrāk nokļūtu līdz autobusu pieturām un dzelzceļa stacijām.
Kraucergere gan atgādina, ka privātais auto ir daudz lielāka vides problēma, runājot gan par piesārņojumu, gan troksni. Viņa aicina pašvaldības samazināt autostāvietu skaitu un paplašināt veloceliņus un gājēju ietves.
Vācijas transporta ministrs Andreass Šeuers turpretim paudis atbalstu elektroskūteru izmantošanai pilsētās un iecerējis atļaut braukt ar tiem pa joslām, kas paredzētas autobusiem, taču policija iebilst pret šo ideju.
Vācijas Vides aģentūra arī atgādina par vides un veselības riskiem, ko rada kobalta, niķeļa, vara, alumīnija un citu metālu ieguve elektroskrejriteņu un to akumulatoru ražošanai.
Parīzē 4000 elektroskrējēju aptaujā noskaidrots, ka 47% ietu kājām, ja nebūtu šādas nomas, 29% brauktu ar sabiedrisko transportu, 9% – ar divriteni, bet uz auto pārsēstos tikai astoņi procenti.
Arī Vācijas Pilsētu apvienība iesaka apvienot kopīgā satiksmes tīklā sabiedrisko transportu un elektroskrejriteņu nomas, lai par pirmo jūdzi dēvētais attālums, līdz, piemēram, stacijai, nebūtu jābrauc ar auto.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
