Jāņuguns pelni var noderēt dārza mēslošanā

Pelni visos laikos bijis labs un vērtīgs mēslojums dārzam. Tikai svarīgi, kas jāņugunī mests, jo pelnu vērtība ir atkarīga no sadedzinātās koksnes kvalitātes. Noteikti nederēs pelni, ja dedzināta plastmasa, iepakojums, riepas un citi videi indīgi materiāli. Mēslojumam mazvērtīgs ir sadedzis papīrs. Vērtīgāki par citiem ir jaunu lapu koku pelni, mazāk vērtīgo vielu būs skuju koku pelnos. Tīri pelni ir ideāli piemēroti sakņu dārza un ogu krūmu mēslošanai, tie atvaira kaitēkļus, augu slimības un sargā arī no pārmērīgas gliemežu invāzijas.

• Tā kā pelnus mēslošanai izmanto pavasarī (smilšainām un kūdrainām augsnēm) vai rudenī (smagām māla augsnēm), tagad pelnus var likt kompostā, kaļķa vietā apmēram 4% no komposta masas.
• Pelnus var pārbērt dārza augiem cīņai pret kaitēkļiem. Laputu, ērču, krustziežu spradžu atbaidīšanai un cīņai pret slimībām – jāņogulāju, ērkšķogulāju, upenāju un gurķu miltrasu, zemeņu pelēko puvi – izmanto izsijātu pelnu šķīdumu ūdenī (300 g pelnu, 10 litru ūdens un 40 g saimniecības ziepju).
• Ir arī cita recepte mazākam daudzumam maisījuma, piemēram, 1 l ūdens pievieno 100 g koksnes pelnu un vāra 15 minūtes. Maisījumu nostādina 2 diennaktis, izkāš, pievieno 1 l ūdens un 8–12 g saimniecības ziepju.
• Pelni padara augsni sārmaināku, tāpēc tie nav piemēroti dzērvenēm, rododendriem, viršiem, skujkokiem, un citiem augiem, kam tīk skāba augsne.