Banāna radiniece ar dižciltīgu vārdu – strelīcija
Strelīcijas pie mums iecienītas galvenokārt griezto ziedu izskatā, taču lielās, gaišās telpās un ziemas dārzos tās labi aug arī podos. Augs ir rados ar banāniem un cēlies no Dienvidāfrikas, bet savvaļā aug arī Madeirā, Kanāriju salās un citviet.
Par strelīciju to nosauca botāniķis sers Džozefs Benkss 1773. gadā par godu Hannoveres Sofijai Šarlotei, dzimušai Meklenburgas-Štrelicas princesei, kura kļuva par britu karaļa Džordža III sievu.
Brīvā dabā un atkarībā no veida strelīcijas izaug 2–10 metrus augstas. Zieda forma atgādina izslietu paradīzes putna cekulu, tāpēc tautā strelīciju mēdz dēvēt arī par paradīzes putna puķi.
Kā apieties ar strelīciju?
■ Audzēšanai puķupodā jāizvēlas liels un ietilpīgs pods, kā arī vietai, kur tas atradīsies, jābūt gana plašai – mēdz sacīt, ka strelīcijai vajag gaisu, ko elpot, un temperatūru no 8 līdz 18 grādiem, ziemā ne augstāku par 15 grādiem. Siltākā telpā lapas it kā pastiepjas garākas, izstīdzē.
■ Tiklīdz sāk veidoties zieds, podu nevajadzētu kustināt un pārvietot, jo tad zieds var arī neuzplaukt. Vasarā podu ar strelīciju gan var iznest laukā, saulainā vietā.
■ Strelīcijai vajadzīga mālaina, barības vielām bagātīga augsne, tāda, kas labi vada mitrumu, jo strelīcijas saknes slapjumā ātri vien sāk pūt.
■ Vasarā strelīcija jālaista regulāri, ziemā vajadzība pēc laistīšanas ir salīdzinoši maza. Laikā no marta līdz oktobrim strelīciju mēslo reizi mēnesī ar istabas puķēm domātu mēslojumu.
■ Pieaugušām strelīcijām regulāri jānovāc vecās lapas, lai pārējām tiktu klāt pietiekami daudz gaismas un gaisa un tās augtu veselīgas. Vēlams ik pēc trim gadiem strelīciju pārstādīt un apgādāt ar svaigu augsni.
■ Piemērotākais laiks pārstādīšanai – vēls pavasaris.
