Ko darīt, ja mājas mīlulis pieteicis bada streiku?
Dzīvniekiem, kam ir laba veselība, parasti piemīt laba apetīte. Tieši tāpat kā cilvēkiem. Bet ko darīt, ja mājas mīlulis pieteicis bada streiku?
Mēs visi zinām par izvēlīgiem suņiem un kaķiem, kas tikai paošņā savu barību un var neēst pat visu dienu, bet pēc pāris dienām pēkšņi notiesā kārtīgu porciju. Patiesībā dzīvniekiem attiecībā uz ēšanu ir svarīgi ievērot režīmu. Un tā ir taisnība, ka vesels suns un kaķis ir izsalcis suns un kaķis.
Kāpēc viņi neēd?
Dzīvnieka apetīti var ietekmēt vairāki faktori – stress, pārmaiņas ģimenē, sāpes, drudzis, sliktas kvalitātes vai apnikusi barība, laika maiņa, parazīti, brūces mutē, infekcijas, aizcietējums un vēzis –, tas viss var izraisīt apetītes zudumu.
Ja iemesls ir vienkāršs, pietiek pamainīt mīluļa barību vai veltīt tam lielāku uzmanību, un suns vai kaķis atkal sāks ēst. Ir arī normāli, ja kaķis, kurš apēdis peli, vai suns, kas sirojis pa atkritumiem, uzreiz pēc ienākšanas no āra mājās nemetas pie savas bļodiņas.
Tāpēc svarīgi noskaidrot, kas tieši ietekmējis dzīvnieka apetīti. Iespējams, sunim sāp zobi. Arī smags gingivīts (smaganu iekaisums) var likt dzīvniekam atteikties no barības.
Kā tas var izpausties
Pilnīgs apetītes zudums, kad dzīvnieks pavisam atsakās ēst, parasti liecina par kādu slimību. Ja apetītes zudumu pavada vēl kādas pazīmes, kas norāda uz sliktu veselību, tas ir jāņem vērā un dzīvniekam jādod atbilstoši līdzekļi. Ja ir šaubas, meklējiet veterinārārsta palīdzību.
Suņi un kaķi, kam mutē ir sāpīgas brūces, var mēģināt ēst un tad smilkstēt vai ņaudēt, un atkal atkāpties no savas barības bļodas. Kaķi ar elpošanas ceļu infekcijām nespēj saost barību, tāpēc var pienākt cieši klāt savai bļodiņai, bet aiziet prom nepaēduši.
Šāda uzvedība ir uzmanīgi jānovēro un par to jāpastāsta veterinārārstam.
Ja dzīvnieks atsakās no visu veidu barības, arī no saviem iecienītākajiem gardumiem, tam noteikti ir kāds iemesls, kam nepieciešama rūpīga izmeklēšana.
Jānosaka diagnoze
Uzzinājis pilnu slimības vēsturi un veicis pārbaudes, veterinārārsts nonāks pie kādas diagnozes. Ja ārstam būs aizdomas par kādu infekciju, aizkuņģa dziedzera iekaisumu, aizcietējumu, nosprostojumu (ar svešķermeņiem gremošanas traktā) vai vēzi, iespējams, būs nepieciešamas asins analīzes vai rentgena izmeklējumi.
Kaķiem ar čūlaino stomatītu var būt čūlas mutē, kas neļauj tiem paēst. Lielākā daļa audzēju izraisa svara samazināšanos un apetītes zudumu. Suņiem un kaķiem, kas norijuši kādu svešķermeni, var rasties aizsprostojums, kas var likt pārtraukt ēst. Apetīte var pazust arī aknu vai nieru slimību dēļ.
Smagos apetītes zuduma gadījumos veterinārārsts var izrakstīt kapromorelīna dzeramo šķīdumu (Entyce), tās ir salīdzinoši jaunas zāles, kas var palīdzēt hroniski slimiem mājas mīluļiem, kuri atsakās ēst. Tās iedarbojas, atdarinot izsalkuma hormonu grelīnu, un tām ir zems – mazāks par vienu procentu –, parasti vieglu blakņu efekts, piemēram, vemšana, caureja, vēdera sāpes, gāzu uzkrāšanās un pārmērīga siekalu izdalīšanās. Taču apetītes zudumu bieži var novērst dabiski ar holistiskiem līdzekļiem vai pamainot barību vai ēšanas režīmu.
Holistiski un dabiski līdzekļi
Dažādojiet uzturu
Ja suns un kaķis atsakās no barības, bet citādi izskatās un uzvedas normāli – ir moži, aktīvi un ieinteresēti –, nav, par ko uztraukties.
Ir normāli, ja kaķis neēd 24 stundas un suns badojas līdz 48 stundām, tomēr pēkšņas pārmaiņas ēšanas paradumos ir uzmanības vērtas.
Ja iespējams, vajadzētu pārbaudīt mājas mīluļa muti, vai nav kādas sāpīgas pārmaiņas smaganās, mēlē vai zobos. To ir daudz vieglāk izdarīt suņiem nekā kaķiem, taču, ja mīlulis kļūs agresīvs, pārtrauciet pārbaudi un nogādājiet dzīvnieku pie veterinārārsta.
Var pamēģināt nomainīt sava mīluļa parasto barību pret kādu garšīgu cilvēku ēdienu vai cita zīmola dzīvnieku barību. Ja viņi to ēd, uztraukumam nav pamata.
Mainiet vietu
Iespējams, jūsu mājas mīlulis vēlas, lai viņa ēdiena bļodiņa stāvētu klusākā vietā, tālāk no trokšņiem. Tas varētu būt sevišķi būtiski, ja mājās pēkšņi kļuvis skaļi, jo ir viesības vai daudz svešu cilvēku, piemēram, ciemiņi paliek pie jums pa nakti.
Kaķiem ir īpaši svarīgi, lai viņi varētu netraucēti ieturēt maltīti. Kluss pieliekamais vai kāda cita telpa tad varētu atrisināt šo problēmu.
Dodiet smaržīgu barību
Gan suņiem, gan kaķiem ir ļoti spēcīga oža, un viņi mīl smaržīgu barību. Pasniedziet sunim un kaķim siltu ēdienu, jo uzsildīšana liek vairāk izdalīties barības stiprajam aromātam, un tas var stimulēt dzīvnieka apetīti.
Var arī barībai pievienot nedaudz svaiga ķiploka – tas pastiprinās barības smaržu un rosinās suni un kaķi ēst. Pārāk daudz ķiploku dzīvniekam var būt indīgi, tāpēc jāievēro precīza deva. Maziem suņiem var dot ⅛ tējkarotes ķiploka dienā, bet suņiem, kuru svars pārsniedz 7 kg, var dot ¼ tējkarotes svaiga ķiploka dienā.
Amerikas Barības kontroles darbinieku asociācija (American Association of Feed Control Officials), kas atbild par dzīvnieku barības drošības uzraudzīšanu, atzinusi, ka šādā daudzumā ķiploks ir drošs, taču, ja dzīvnieks to saņem lielā daudzumā un ilgstoši, suņiem un kaķiem var rasties anēmija.
Akupunktūra
Lai stimulētu apetīti, var pamēģināt akupresūru. Ja jūs vienreiz dienā viegli ar pirkstiem uzspiedīsiet uz konkrētiem punktiem un paturēsiet 30–60 sekundes, šādi var līdzsvarot dzīvnieka enerģiju un attiecīgi ietekmēt apetīti. Noderīgie akupunktūras punkti ir ST36 (atrodas pakaļkāju ārmalas ieplakā, tieši zem ceļiem) un BL20 (mugurkaula abās pusēs, ieplakā starp pēdējām divām ribām).
Reiki
Šī dziedniecības metode ir fantastisks papildinājums veterinārajai aprūpei un var palīdzēt jūsu mīluļiem atgūt līdzsvaru un atjaunot apetīti. Atrodiet izglītotu dzīvnieku reiki speciālistu vai lasiet manā grāmatā You Can Heal Your Pet, kā pašiem dziedināt savu mīluli.
Gadījumos, kad dzīvnieks pieteicis bada streiku, var palīdzēt arī homeopātija.
Gardais sautējums ar zirņiem
Sastāvdaļas
230 g bioloģiski audzēta tītara vai vistas maltās gaļas, vai vistas krūtiņas
1 liels burkāns, sarīvēts
1 sauja zaļo pupiņu, sasmalcinātas mazos gabaliņos
1 sauja basmati rīsu
1 vidējs kartupelis, sagriezts kubiņos
1 sauja saldētu zirņu*
2 kāpostlapas, sasmalcinātas
Gatavošana
1. Lieciet visas sastāvdaļas lielā katlā un pārlejiet ar ūdeni, lai tās būtu nosegtas.
2. Uzvāriet un tad sautējiet uz mazas uguns 30 minūtes, līdz gandrīz viss šķidrums uzsūcies (papildiniet ūdeni, ja tas ir iztvaikojis).
Pirms došanas dzīvniekam atdzesējiet.
Ja sautējums paliek pāri, to var glabāt ledusskapī līdz trim dienām, bet saldētavā – mēnesi.
■ Zaļie zirnīši ir lielisks produkts, ko labi turēt pa rokai saldētavā vai pieliekamajā. Bagātīgi satur olbaltumvielas, B, C un K vitamīnus, fosforu, kāliju, cinku, karotīnu un folskābi.
Lai papildinātu šķiedrvielu daudzumu, gatavošanas laikā pievienojiet pa saujai zirņu jebkurai dzīvnieka maltītei. Suņiem un kaķiem vienādi labi garšo nedaudz pasutināti zirņi.
Ieteikumi, kā barot slimu dzīvnieku
■ Atturies dot našķus.
■ Barojiet maz un bieži.
■ Kārdiniet mīluli ar siltu (ķermeņa temperatūras) barību vai svaigu, mājās gatavotu ēdienu.
■ Neatstājiet barību, ja dzīvnieks visu nav apēdis.
■ Vienmēr dodiet svaigu porciju.
■ Palutiniet mīluli, barojot no rokas vai pasniedzot barību mazā trauciņā.
■ Barojiet dzīvnieku klusā vietā.
■ Neliedziet sunim un kaķim mājās pagatavotu cilvēku ēdienu, taču tikai tad, ja tam nav pievienots sāls un cukurs (piemēram, vistas buljonu).
Rohini Satiša (Rohini Sathish) www.rohinisholisticvetcare.com