Iztīri māju, un iztīrīsies arī prāts! Marijas Kondo maģiskā tīrīšanas mācība no Japānas
Nekārtība mājā liecina par nekārtību sirdī un prātā – tā vēsta japāņu sakāmvārds, un, pēc tā vadoties, ir tapusi maģiskās tīrīšanas mācība. Tās radītāja ir japāniete Marija Kondo, kura visu dzīvi darbojas ar uzkopšanu un tagad savu pieredzi sakopojusi mācībā, kas palīdz ne tikai sakārtot vidi ap sevi, bet vienlaikus dara vieglu arī dvēseli, īsi sakot, izmaina dzīvi uz pozitīvo pusi.
Kārto māju pēc priekšmetu kategorijām!
Atšķirībā no citām mājas, skapju un bēniņu tīrīšanas teorijām šī mācība aicina kārtot māju nevis pēc telpu principa, bet gan pēc priekšmetu kategorijām noteiktā secībā: vispirms ķeras pie drēbju skapja (vai skapjiem) visā mājā vai dzīvoklī, tālāk nāk kārta grāmatām, pēc tam dokumentiem un visvisādiem papīriem, recepšu izgriezumus ieskaitot, tiem seko krāmi un sīkumi, bet pašās beigās jātaisa revīzija arī piemiņas lietās: fotogrāfijās, bērnu zīmējumos, mantotos suvenīros un tā tālāk.
Galvenais – pieiet šķirošanas un tīrīšanas procesam skarbi, nevis visu šķirot trīs kaudzēs pēc principa no šīm mantām šķirties grūti, šīs varbūt vēl noderēs u. tml.
Sāc ar apģērbu un turpini ar grāmatām un sīklietām!
Tātad istabas vidū izliec visus apģērba gabalus – no skapja, kumodes atvilktnēm, no bēniņos un pagrabā glabātām kastēm. Pie apģērba kategorijas pieder arī zeķes, veļa, sporta tērpi, cimdi. Ļoti iespējams, ka, to visu ieraugot vienuviet, pirmajā mirklī pārņems šoks – kā, man ir tik daudz drēbju, bet īsti nav ko vilkt mugurā?! Nākamais solis: nevajag šķietami liekās drēbes uzreiz mest prom, bet gan katru paņemt, paturēt rokās un sajust, vai šis apģērbs dara mani laimīgu. Vai es tajā un ar to kopā jūtos labi? Ja atbilde ir jā, tad tas drīkst palikt, ja īsti nevar saprast (par nepatikšanu nemaz nerunājot), tad no tā bez šaubīšanās ir jāšķiras.
Arguments “gan vēl kādreiz uzvilkšu, kad nometīšu lieko svaru” u. tml. neder, jo deviņdesmit deviņos procentos gadījumu šis kādreiz tā arī nepienāk. Tajā pašā laikā šādas lietas aizņem vietu un piedevām vēl ikreiz, kad uz tām paskatās, rada sirdsapziņas pārmetumus gan par to, ka iztērēta nauda, gan par to, ka liekais svars joprojām nav nomests utt. Tiklīdz apģērba gabals ir prom, par to lielākoties tiek aizmirsts un arī vairs nav iemesla sirdsapziņas pārmetumiem. Sajūta uzreiz labāka.
Tieši tāpat rīkojas ar grāmatām. Visas (!) grāmatas laukā no plauktiem, katra jāpaņem rokā. Vai tā rada manī patīkamas sajūtas, vai es jūtos labi? Ja ne, tad no grāmatas jāšķiras.
Piemēram, cik reižu vēl tiks lasīti kriminālromāni, kuri jau izlasīti un vainīgais labi zināms? Tad kāpēc tos turēt plauktā, lai aizņem vietu? Un, kad tikts galā ar grāmatām, pienāk kārta visam pārējam – tieši pēc tāda paša principa “vai konkrētais priekšmets dara mani laimīgu?”, “vai izraisa patīkamas emocijas?”.
Tīrīšana kā rituāls
Tā kā šāda veida tīrīšana nav tas pats, kas mājas izmēšana tīrības nolūkā, tad vēlams tai atbilstoši sagatavoties – gluži kā rituālam. Nevilkt mugurā vecas, bet gan skaistas drēbes, tādas, kurās var justies patīkami. Nevajadzētu arī vienlaikus klausīties skaļu mūziku, vislabāk būtu, ja valdītu klusums, lai varētu iedziļināties savās izjūtās. Ja nu tiešām ļoti gribas kādu fonu, tad lai skan kāds ieraksts ar dabas skaņām. Un vēl jo labāk, ja šo visu var veikt ar smaidu uz lūpām.
Tie, kuri pamēģinājuši, saka, ka pēc tam kļūst daudz vieglāk elpot, paveras gluži cits skats uz dzīvi, zināmā mērā mainās arī domāšana, un vispār – tā ir kā pavasara ģenerāltīrīšana dvēselei.
