Bērnības garšas klasika: žagariņi
Māca žurnāla "100 labi padomi" recepšu autore Ieva Salmane.
Visgardākie cepumi tomēr bija bērnībā – kad atbrauci pie vecmāmiņas, un aiz baltās bufetes čīkstošajām durvīm atradi lielu bļodu ar eļļā vārītiem cepumiem. Mēs tos saucām par cūkausīm; zinu, ka citur tos dēvē arī par žagariņiem.
Cūkausis
aptuveni 40 cepumu
1 stunda pagatavošanai
250 g miltu + nedaudz rullēšanai
100 g skābā krējuma
3 olu dzeltenumi
25 g cukura
2 ēdk. degvīna
2 tējk. (strīķētas) cepamā pulvera
šķipsna sāls
1 l eļļas cepšanai
pūdercukurs pārkaisīšanai
1. Lielā bļodā liec olu dzeltenumus kopā ar cukuru, samaisi, pievieno krējumu un degvīnu. Pievieno miltus, kas sajaukti ar cepamo pulveri un sāli. Samīci mīklu.
2. Izrullē mīklu 2–3 mm biezumā. Sagriez to (visērtāk ar picas nazi) 3 cm platās strēmelēs. Tad griez apmēram 45 grādu leņķī – lai veidotos puslīdz līdzīgi rombiņi. Katrā rombiņā garenvirzienā ar nazi iegriez 2–3 cm garu pogcaurumu. Tad vienu stūri izver tam cauri un, lūk, – cūkauss gatava vārīšanai!
3. Uzkarsē lielā katlā eļļu. Vāri tajā cepumus no abām pusēm, līdz tie smuki brūni. Ar putu karoti izzvejo, noliec uz papīra dvielīša, lai notek liekā eļļa, un cep nākamo porciju. Gatavos pārkaisi ar pūdercukuru.
