Polijai Belovežas gāršas ciršana maksās 100 000 eiro dienā
Eiropas Savienības Tiesa aicinājusi Polijas valdību nekavējoties pārtraukt koku izciršanu Belovežas gāršā, pretējā gadījumā Varšavai piemēros 100 000 eiro dienā lielu sodu.
Ciršana pieļaujama tikai izņēmuma gadījumus, kad ir stingri nepieciešama sabiedrības drošībai. Tiesa jau 27. jūlijā lika Polijai apturēt mežu izciršanu Belovežā, bet Varšava to vienkārši ignorē.
Atrunājas ar mizgrauzi
Belovežas gārša – Eiropas senākais un vienīgais vēl atlikušais pirmatnējais mežs – iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šajā teritorijā ir unikāla augu un dzīvnieku pasaule, tostarp tur mīt kontinenta lielākais zīdītājs sumbrs. Polijas valdība apgalvo, ka izciršana, kas sākta pērn maijā, tiek veikta, lai novērstu astoņzobu mizgraužu radītos bojājumus un samazinātu meža ugunsgrēku risku. Tomēr zinātnieki, ekologi un ES uzskata izciršanu par nepamatotu, un aktīvisti apgalvo, ka tai ir komerciāli nolūki.
Belovežā ir viesojusies žurnāla "Vides Vēstis" žurnāliste Elīna Kolāte, kura dalījusies pieredzētajā izdevuma rudens numurā. Viņa atgādina, ka šajā nacionālajā parkā bioloģisko daudzveidību palīdz uzturēt lielais mirušās koksnes īpatsvars – 160 kubikmetru uz hektāru, kamēr dzīvie koki ir vidēji 480 kubikmetru uz hektāru.
Unikāla bagātība
Te konstatēts aptuveni 12 000 dzīvnieku sugu, tostarp 9000 kukaiņu sugu, vairāk nekā 1000 augu sugu, to skaitā – aptuveni 200 sūnu. Vecie koki no apakšas līdz augšai noauguši ar sēnēm visvisādās krāsās – kopumā šeit ir aptuveni 1500 sēņu sugu.
Kaut arī ne viss Belovežas mežs ir nacionālais parks, tas viss ir UNESCO mantojums. Tā kā Beloveža ir "Natura 2000" teritorija, pati Polija, iestājoties Eiropas Savienībā, apņēmusies aizsargāt Belovežas mežu, arī to, kas atrodas ārpus nacionālā parka.
“Nacionālais parks un atsevišķi liegumi Belovežā aizņem vien 20% teritorijas. Ārpus tā koku ciršana ir pieļauta arī pirms tam – apmēram tik, lai apmierinātu vietējo cilvēku vajadzības pēc kokmateriāliem un malkas. Un visi bija priecīgi,” raksta "Vides Vēstis".
Dabiski procesi
Pirms dažiem gadiem Polijas Vides ministrija nāca klajā ar priekšlikumu, ka koku ciršana jāpalielina trīs reizes. Oficiālais iemesls – eglēs iemeties mizgrauzis, un, ja šos kokus neizzāģēs, iešot bojā viss mežs.
Apmēram 8% Belovežas egļu jau ir gājušas bojā. Tomēr dabas eksperti nekrīt panikā – periodiska mizgraužu uzdarbošanās ir normāla parādība. Šīs vaboles nav no kaut kurienes negaidīti atlidojušas, bet ir mežā visu laiku – kad egles ir gana nogurušas, kukaiņi metas tām virsū.
Eglei patīk, ja netrūkst ūdens, bet pēdējos gadu desmitos Belovežā kļūst aizvien sausāks. Nacionālā parka teritorijā veikts monitorings liecina, ka egļu īpatsvars samazinās – pirms astoņiem gadiem 18% koku nacionālajā parkā bija egles, tagad, domājams, palikuši tikai 10 procenti.
“Arī mazās eglītes nebija bieža parādība. Ļoti iespējams, mežs dabiski mainās, un cīņa pret mizgrauzi ir nevis cīņa pret šo vienu kaitēkli, bet gan cīņa ar daudz spēcīgākām pārmaiņām,” raksta "Vides Vēstis".
Zīmīgi, ka nogabalos, kur egle augusi monokultūrā, mizgrauzis bojājis visus kokus. Par monokultūru risku vides speciālisti bieži brīdina arī Latvijā. Autore uzsver, ka mizgraužu apturēšanai koks jānocērt un no meža jāaizvāc divu nedēļu laikā, nepietiek ar mozaīkas tipa ciršanu, bet Belovežā vērienīgas kailcirtes nav legāli iespējamas, jo liegumi izvietoti dažādās teritorijās.
Cērt ne tikai egles
Jau noskaidrots, ka teritorijās, kur cērt un kur neko necērt, mizgraužu apsēsto egļu īpatsvars ir vienāds. Vienīgā atšķirība –ārpus nacionālā parka egļu ir vairāk, jo pēdējos gadu desmitos pēc katras nelielās ciršanas vietā stādītas egles. Tikmēr nacionālajā parkā egles dabīgi aizvietojuši, piemēram, skābarži.
Ja arī egles obligāti ir jācērt, nav pieņemams fakts, ka tiek cirsti arī citi koki – to Elīna Kolāte redzējusi savām acīm. Taču Polijas vides ministrs Jans Šiško “hroniski neieredz dabas aizsardzību” – viņa spītības dēļ Belovežas lieta nokļuvusi ES Tiesā, kur Polija zaudēja.
Varšavas attieksme ir pirmais gadījums bloka vēsturē, kad spriedums netiek ņemts vērā. Ja Polija nepiekāpsies, gaidāmā soda nauda būs mērojama miljonos, kas neatsvērs ieguvumu no koksnes. Turklāt no tās pārsvarā izgatavo tikai paletes.
Apdraud vietējo iztiku
Jāpiebilst, ka Polija jau septembrī bija sagatavojusi jaunu atrunu – jācērt, jo koki apdraud cilvēku drošību. “Pieņemsim, ka koki tiešām krīt virsū ceļiem. Tas nozīmē, ka būtu jācērt koki, kas teorētiski varētu uzkrist virsū ceļam. Tātad attālumam līdz ceļam nevajadzētu būt lielākam par paša koka augstumu, jo diez vai koks pēc nokrišanas zemē vēl metīs kūleņus, lai uzgāztos uz ceļa. Tomēr mani personīgie vērojumi liecina, ka tiek cirsti aptuveni 30 metru augsti koki, kas atrodas vairāk nekā 80 metru no ceļa,” atklāj "Vides Vēstu" autore.
Aptaujas liecina, ka apmēram 70% Polijas iedzīvotāju ir pret Belovežas ciršanu. Turklāt ir apdraudēta Belovežas ciema iztika, kur trešdaļa no aptuveni 2500 iedzīvotāju savos viesu namos un restorānos ik gadu uzņem un apkalpo 150 000–200 000 tūristu. Pa ceļam tūristi apmeklē arī citus objektus, kur atstāj naudu.
Uzzinājuši, ka daļa meža ir slēgta un tiek cirsta, daudzi tūristi jau atteikušies no ieceres apciemot šo vietu. Mežizstrādē strādā aptuveni 150 vietējo, bet tā bijis arī iepriekš. Turklāt cirtēji ierodas no citām Polijas vietām, aizvedot ienākumus prom.
