FOTO: patiesība par to, kā Getliņos audzē tomātus un gurķus

Vidēji dienā atkritumu poligonā ieved 200–300 autokravu. Poligons tās uzņem bez brīvdienām no septiņiem rītā līdz pat desmitiem vakarā. Mašīnas izbrauc cauri īpašiem vārtiem, kur ierīce pārbauda, vai krava nesatur radioaktīvus atkritumus. Nākamais solis ir automātiskie svari un kravas reģistrācija.

Jāskatās, ko izmetam

“Tad ir divi galvenie maršruti – lielākā daļa aiziet uz šķirošanas rūpnīcu, un 10–15% dodas augšā kalnā pie šķirošanas līnijas. Tā ir domāta komersantu atkritumiem,” stāsta "Getliņi EKO" sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Zandberga. Komersantu atkritumos ietilpst celtniecības drazas, ko pārstrādā šķembās, šķiro gan metālu, gan dažāda veida plastmasu – PET pudeles, polietilēna maisiņus.

Zandberga lūdz pievērst uzmanību, ko mēs metam gružkastēs: “Ļoti rūpīgi sekojam līdzi, lai pie mums nonāk tikai nekaitīgie sadzīves atkritumi, bet, ja kāds būs izmetis mazu bateriju vai medikamentu paciņu, tas paliek uz viņa sirdsapziņas.”

“Ja papīrs ir iemests kopējā konteinerā, jaunu papīru mēs neizgatavosim. Tas tiek sapresēts, un mēs to vedam uz Brocēniem, kur"Cemex" to izmanto kā kurināmo. To sauc par RDF (Refuse Derived Fuel) jeb no atkritumiem iegūtais kurināmais,” skaidro Zandberga. Svarīgi, lai šādai papīra masai mitrums nepārsniegtu 25 procentus.

Pāri paliek tikai desmit procentu

Biomasu jeb organiskos atkritumus liek speciālā šūnā, no kuras iegūst gāzi. Pēc šķirošanas pāri paliek tikai tas, ko izmantot nevar – veci apavi, sintētiskie audumi, higiēnas preces, piemēram, pamperi. Tos noglabā videi drošās, noslēgtās biodegradācijas šūnās, kur neiekļūst ne gaiss, ne lietus ūdeņi, bet visus notekūdeņus savāc un attīra.

Nepārstrādājamie atkritumi ir tikai 10% no visiem ievestajiem. “Augšā, kur tā skaistā bērzu birzs,” Zandberga rāda uz nelielu pakalnu pāris simtus metru no ieejas, “tur varētu iet sēņot, nekas neliecina, ka apakšā guļ atkritumi. Tā ir vecā izgāztuve.”

Gluži kā hamburgers

Viena no galvenajām atšķirībām starp veco un jauno atkritumu kalnu – biodegradācijas šūnu pamatne ir sagatavota videi drošā veidā, tiek savākta un pārstrādāta poligonu gāze, attīrīts netīrais ūdens, kas iziet cauri atkritumiem.

Šūnas pamatni sagatavo, norokot kūdras slāni piecu metru biezumā, jo diemžēl poligons atrodas purva malā. Tālāk uzber smiltis un grants slāni, tad pa virsu liek metālisku režģi, pēc tam – pusmetru biezu māla kārtu. Pēc māla liek polietilēna plēvi jeb ģeomembrānu.

“Virsū ir drenāžas caurules, lai savāktu netīro ūdeni jeb infiltrātu,” šķietami parastā atkritumu kalna uzbūvi ieskicē uzņēmuma pārstāvi. Lai visu izdarītu pareizi, ir nepieciešams divu nedēļu darbs. “Izskatās kā tāds hamburgers,” smejas Zandberga.

Ražo siltumu

Blakus jaunajam atkritumu kalnam slejas ēka ar vairākiem dūmeņiem – energobloks, kur nonāk attīrītā gāze, kas veidojas, pūstot bioloģiskajiem atkritumiem, baktēriju darbības rezultātā. Atkritumu gāze ir līdzīga dabas gāzei – tā sastāv no metāna un ogļskābās gāzes, kā arī piemaisījumiem.
Gāzi sadedzina jaudīgos motoros, iegūstot elektrību un siltumu kā blakusproduktu. Elektrība nonāk "Latvenergo" tīklā, bet, domājot, kur likt siltumu, radās ideja par siltumnīcu.

Iesāka piesardzīgi

Pirmo siltumnīcu sāka būvēt 2011. gadā ar kopējo platību, kas nedaudz pārsniedz 11 000 kvadrātmetru.
“Sākumā bijām piesardzīgi un būvējām tikai trešo daļu no kopējās platības. Mums bija jāpieradina sabiedrība, ka arī Getliņos var izaudzēt tomātus un ka tie neaug uz atkritumu kalna,” teic Zandberga. Izvēle par tomātiem kā siltumu mīlošiem augiem šķita visracionālākais lēmums.

Gudrā siltumnīca

Daudziem ir gudrie telefoni, šeit ir gudrā siltumnīca. Ārā uz jumta ir meteoroloģiskā stacija, kas parāda saules gaismas daudzumu, temperatūru un vēja virzienu. Agronomam nav jāiet ārā, visu var redzēt datorā.

Gaisma tiek regulēta automātiski, ja Saule noslēpjas aiz mākoņiem, uzreiz ieslēdzas vajadzīgie gaismas režīmi. Ierīkots rasinātājs, kas regulē gaisa mitrumu. Apgaismojumam izmanto augstspiediena nātrija spuldzes un eksperimentālā kārtā LED lampas, augi fotosintēzei vislabāk izmanto sarkanos un zilos gaismas starus.

Lai iekļūtu siltumnīcā, jāiet cauri lielām automātiskām stikla durvīm, un viesiem uz apaviem jāuzmauc bahilas. Pašas LED gaismas jau izskatās savdabīgi, bet pārsteidz, ka tomāti un gurķi nav iestādīti augsnē. Tās vietā izmanto speciālu minerālvati, kas piesūcināta ar barības vielām.

“Lai nebūtu aizspriedumu, gribu uzsvērt, ka tā iegūta no bazalta ieža 1200 grādos. Tā neko nesatur. Tomāti saņem tikai to, ko mēs tiem barojam – tieši tās pašas 15 minerālvielas, kas atrodas augsnē. Tikai tas notiek ļoti precīzos daudzumos. Tomāti nav ne pārēdušies, ne nepaēduši, dabū tieši to, ko vajag,” uzsver Anda. Vienīgā tomātu saistība ar atkritumu kalniem ir siltums.

Apputeksnē kamenes

Ejot garām stādiem, garām pazib kamene. Šo lidoņu ir itin daudz, un tie nav netīši iesprukuši siltumnīcā – kamenēm šeit ir svarīgs pienākums.
Zandberga uzsver, ka Getliņu tomātu un gurķu audzēšanā neizmanto pesticīdus: “Audzējam tikai ar bioloģiskām metodēm, nelietojam nekādas ķimikālijas. Tomātus apputeksnē kamenes. Stropus iepērkam Beļģijā. Viņas trīs mēnešus čakli strādā, diemžēl kamenēm ir īss mūžs, un tad tās aizmieg pavisam.”
Kamenes nav vienīgie mazie darbinieki siltumnīcā. Ķimikāliju vietā kaitēkļus apkaro ar to dabisko ienaidnieku palīdzību, šeit izmanto spožlapsenītes un divu veidu plēsējērces.

25 000 stādu, 12 tonnas nedēļā

Siltumnīcā audzē četras tomātu šķirnes – "Be Orange", "Haiku", "Amoroso" un "Managua".  Katru gadu iestāda aptuveni 25 000 tomātu stādu, un tomātus novāc divreiz nedēļā. Kopējais nedēļas ražas svars sasniedz vidēji 12 tonnas, gadā – 400 tonnu.

“Šogad tomātus iestādījām 15. augustā. Jau esam nobaudījuši jauno ražu, un pavisam drīz tā nonāks lielveikalu plauktos. Sezona parasti beidzas jūlija vidū. Pēc tam visu metīsim ārā, tīrīsim, dezinficēsim un gatavosimies jaunai ražai,” ar tālākajiem plāniem iepazīstina Zandberga.

Tomāta stāds, kad pienāk laiks to izmest, sasniedz 10 metru augstumu. Ņemot vērā, ka pati siltumnīca ir tikai 5,5 metrus augsta, tas panākts ar vīšanu apkārt balstiem.

Gurķus audzēt grūtāk

Kaut arī siltumnīca aprīkota tā, lai atvieglotu gan darbu strādniekiem, gan dzīvi pašiem stādiem, "Getliņi EKO" agronome Gundega neslēpj, ka gurķus audzēt ir sarežģītāk: “Tomāts nedēļā izaug 20 centimetrus, bet gurķis – septiņdesmit. Tas nozīmē, ka viss jādara divreiz ātrāk. Ja tomātam ražu vāc divas reizes nedēļā, gurķim vācam katru dienu. To minimālā raža dienā ir divas tonnas.”

Ar šo darbu jātiek galā sešiem darbiniekiem. Pārsvarā audzē "Mirabellu", bet eksperimentē arī ar citām šķirnēm. Pavisam siltumnīcā ir nepilni 9000 gurķu stādu.

“Mēs tos monitorējam, tas nozīmē, ka gurķi tiek mērīti, un mēs skatāmies, kā reaģē, kāds ir stumbra diametrs, cik lapas izaugušas, cik ziedi attīstījušies. Beigu beigās var pateikt, kura šķirne labāk aug mūsu apstākļos,” saka agronome .