Baltijas jūra kļūst par zāļu izgāztuvi
Katra trešā norītā zāļu tablete aiziet brīvā peldējumā pa kanalizācijas caurulēm uz jūru.
Attīrīšanas stacijas nespēj izfiltrēt pilnīgi visas ķīmiskās vielas, un katru gadu Baltijas jūrā nokļūst līdz 2200 tonnām medikamentu atlieku, raksta Igaunijas laikraksts "Postimees". Problēmu iespējams risināt, taču tad būs krasi jāpaaugstina ūdensapgādes cena.
Pirmajā vietā zāles pret epilepsiju
Baltijas jūras vides aizsardzības komisija HELCOM divu gadu laikā savākusi datus no paraugiem, ņemtiem 47 600 punktos uz sauszemes un 4600 vietām Baltijas jūrā. Pārsteidzoši, bet no 167 medikamentiem, atklātiem mūsu ūdeņos, visvairāk uzrādās primidons – preparāts pret epilepsiju.
Atklātas arī atliekvielas no zālēm sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, iekaisumu slimību ārstēšanai, tāpat iecienītākajiem pretsāpju medikamentiem. Dažas ķimikālijas jau iekļuvušas jūras iemītnieku organismā, piemēram, asaros un mencās.
Pētniekus uztrauc arī pretapaugļošanās tabletes. Piemēram, Londonā kādam vīrietim atklāja problēmas ar auglību, jo ar nepietiekami attīrītu dzeramo ūdeni no Temzas viņa organismā iekļuva sievišķie hormoni estrogēni.
Tehnoloģija jau sen pieejama
Lielāko trauksmi jau ceļ igauņi. “Baltijas jūrai ir sava īpatnība, ka viss te uzkrājas. Viss, ko mēs šeit darām, beigās nonāk Baltijas jūrā. Līdz kādam laikam viss izšķīst, bet vienā jaukā brīdī piesārņojums kļūst izmērāms,” saka Igaunijas Vides ministrijas Jūras vides nodaļas vadītājs Renē Reiners. Viņš apgalvo, ka situācija ir pat vēl sliktāka nekā HELCOM ziņojumā.
Baltijas jūras krastos dzīvo apmēram 21 miljons cilvēku, un 30–90 procentu orāli jeb apēsto medikamentu atliekvielu no organisma izvada ar urīnu. Jo lielāka ir jūrai blakus esošā pilsēta vai slimnīca, jo lielāka ir zāļu koncentrācija ūdenī.
Pašreizējās tehnoloģijas spēj izķert tikai deviņu medikamentu paliekas no 118. Gaisma tuneļa galā gan ir. Tallinas Tehniskās universitātes doktorants Lembers skaidro, ka jau 50 gadu ir zināms risinājums – aktīvā ogle. Pirms izlaist caur ogli, kanalizācijas notekūdeņus ozonē.
“Šo tehnoloģiju aktīvi izmanto Šveicē, kur ūdens tīrība ir valstisks mērķis, un piekrišana ūdens attīrīšanas staciju pārbūvei bija saņemta tautas referenduma ceļā,” teic Lembers. Pāris šādu staciju ir Zviedrijā, par to domā Vācijā.
Jābūt gataviem maksāt vairāk
Lai uz to pārietu visa Baltijas jūras piekraste, nepieciešama politiska griba un finansiāli ieguldījumi. Jau 2012. gadā Vācijā aprēķināts, ka attīrīšanas iekārtu pārbūve uz vienu kubikmetru ūdens patērētājiem cenu pacels par 30 eirocentiem. Pašlaik Rīgā kubikmetrs ūdens maksā 1,55 eiro, Tallinā – vairāk nekā divus eiro, Igaunijas dienvidos – četrus eiro.
HELCOM ziņojuma autori iesaka izmantot zāļu sertifikāciju, kas sniegtu pacientiem un ārstiem informāciju, kādi medikamenti vairāk, kādi mazāk kaitē videi. Tāpat jāskaidro, ka vecās zāles noskalot izlietnē vai klozetpodā ir slikta doma – Kas Jauns Avīze jau rakstīja, ka tās var bez maksas nodot aptiekās.
