Latgalē pa lielceļu spriņģo lācis

“Savvaļā redzēt lāci vairs nav pārāk neparasti. Gada laika šādi gadījumi sniedzas jau desmitos, acīmredzot lāču katru gadu kļūst vairāk,” komentē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava medību faunas vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš.

Lāču skaits ir stabils

Silavas speciālisti veic lāču monitoringu, uzskaitot arī gadījumus, kad ķepaini sastapuši nejauši aculiecinieki. Ekspertiem ir noteikti maršuti, kurus apceļo katru pavasari un vasaras sākumā – Vidzemē un Latgalē ziemeļu purvi pie Igaunijas robežas, Vecumu un Žīguru apkārtnē aizsargājamie Stompaku purvi, arī Lubānas mitrāji.

“Rezultāti liecina, ka tajās vietas, kur mēs esam atraduši lāču pazīmes iepriekšējos gados, lāči turpina būt. Tādā ziņā situācija ir stabila,” stāsta Ozoliņš.

Pārziemo, bet nevairojas

Pašlaik visi Latvijā sastaptie lāči nāk no mūsu kaimiņvalstīm, kopumā varētu būt daži desmiti. “Tā kā mums nav pierādījumu, ka lāči Latvijā vairojas, tad savas dzīves laikā viņi visi ir ienākuši no Krievijas vai arī no Igaunijas. Igaunijā ir pat blīvāka lāču populācija nekā Krievijā,” teic Ozoliņš.

Viņš gan pieļauj, ka drīzumā arī Latvijā varētu piedzimt pirmie lācēni – pēc vairāk nekā 100 gadu pārtraukuma, kad lāčus pie mums nežēlīgās medībās iznīdēja muižkungi.

Ir pazīmes, ka vairāki lāči Latvijā pārziemo. “Ir arī tādi, kuru teritorija atrodas gan kaimiņvalsts pusē, gan Latvijā. Viņiem nav izteiktas nacionālās piederības,” smej eksperts.

Tikai divus gadus vecs

Ozoliņš uzskata, ka nesen Latgalē sastaptais ķepainis vēl ir jauns: “Viņš noteikti nav pieaudzis lācis, bet nav arī šogad dzimis. Viņam varētu būt divi vai trīs gadi.” Ja lāča mātei jau bijis nākamais metiens, visdrīzāk viņš jau klīst viens pats.

“Esmu dzirdējis minējumus un arī daļēji tiem piekrītu, ka varbūt saistībā ar plūdu situāciju Latgalē viņš no pārējiem lāčiem ir nošķīries. Ir arī iespējams, ka viņš ir pilnīgi pastāvīgs,” domās dalās eksperts.

Lāči baidās vairāk nekā mēs

Ozoliņš mierina, ka Latvijā sastopamie lāči no cilvēkiem baidās, jo ir iebaidīti – gan Krievijā, gan Igaunijā viņus medī. Ja lāci tomēr gadās sastapt, nekādā gadījumā nevajadzētu tuvoties, taču nedrīkst arī bēgt, kliegt, veikt straujas kustības vai mēģināt rāpties kokā.

“Ja lācēns ir jaunāks par gadu, visdrīzāk var gadīties, ka viņu aizstāvēs māte, bet tādu gadījumu Latvijā nav bijis.

Aizstāvēšana noteikti uzreiz neenozīmē, ka cilvēku saplosīs. Vajag lēnām atkāpties un neizraisīt apdraudējumu mazulim. Mēģināt pārliecinoši aiziet nebēgot,” skaidro eksperts.

To pašu ieteicams darīt arī tad, ja sastapta mežacūka, alnis vai cits liels savvaļas dzīvnieks, jo, atrodoties starp mātīti un mazuļiem, var izraisīt agresīvu reakciju. “Tādas situācijas var gadīties, bet iet pa Rīgas ielām ir daudz bīstamāk,” uzskata Ozoliņš.

Eksperts aicina, ja gadās redzēt lāci, ziņot institūtam Silava: “Par to mēs būsim tikai pateicīgi.”

Ja sastapts lācis

Par to var ziņot mežzinātnes institūtam Silava pa tālruņa numuru 67942555 vai e-pastu inst@silava.lv vai Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 67509545 vai e-pastu daba@daba.gov.lv.

Rumānija izšaus lāčus un vilkus

Rumānija izšaus vai pārvietos 140 lāču un 97 vilkus, paziņojusi Vides ministrija, reaģējot uz pieaugošo uzbrukumu skaitu cilvēkiem. Ministrija apgalvo, ka tas nekaitēs šo sugu saglabāšanai. Pasaules Dabas fonds asi nosodījis Rumānijas lēmumu un vaino mežu izciršanu pie tā, ka palielinājies vilku un lāču uzbrukumu skaits.

Aplēsts, ka Rumānijā mīt aptuveni 6000 brūno lāču – 60% no Eiropas populācijas. Pēdējos mēnešos lāči arvien biežāk ieklīst pilsētās un ciematos, meklējot ēdamo. Jūlijā lācis Karpatos smagi savainoja divus ganus, bet jūnijā varas iestādes bija spiestas uz laiku slēgt Poenari pili, kad tūristi sastapās aci pret aci ar lāču māti un viņas trim atvasēm.