Kopš augusta sākuma cilvēce dzīvo uz parāda
Cilvēce atlikušās dienas līdz gadu mijai dzīvos uz parāda – 2. augustā mēs izsmēlām atjaunojamo resursu rezerves – dzeramo ūdeni, tīru gaisu, augu un dzīvnieku valsti. Turklāt Latvija to paspējusi izdarīt jau 6. aprīlī.
Tā aprēķinājis starptautiskais zinātnes centrs "Global Footprint Network" un Pasaules dabas fonds. Būtībā mēs esam aizņēmušies no nākamajām paaudzēm, turklāt ar katru gadu Pasaules ekoloģiskā parāda diena ("Earth Overshoot Day") pienāk agrāk. Pērn tas bija 3. augusts, 2015. gadā – 4. augusts, pirms desmit gadiem – 15. augusts, pirms divdesmit – septembra beigas.
Pārāk daudz naftas un gaļas
Vēl 1961. gadā cilvēcei pietika ar pusi planētas atjaunojamo resursu, bet 1986. gadā izvilkām līdz 31. decembrim. Pirmo reizi ekoparāds fiksēts 1970. gada 29. decembrī, līdz ar ekonomisko un demogrāfisko lēcienu.
Pētnieki gan mierina, ka pēdējo sešu gadu laikā X dienas nobīde nenotiek tik strauji. Aprēķinus veic pēc sarežģītas formulas, ņemot vērā planētas spēju atjaunoties, tostarp pārstrādāt oglekļa dioksīdu, un cilvēces patēriņu.
Lielāko ekoloģisko pēdu rada siltumnīcas gāzu izmeši, kas rodas, patērējot ogles, naftu, gāzi – tie rada 60% no kopējā bioloģisko resursu patēriņa. Vēl 26% rada pārtikas ražošana – ekologi uzskata, ka situāciju uzlabotu mazāks gaļas patēriņš, priekšroku dodot dārzeņiem un augļiem.
Baltijas valstis pirmajā divdesmitniekā
Ar pašreizējo cilvēces patēriņu nepieciešamas 1,2 planētas. Pētnieki arī izveidojuši šā gada visizšķērdīgāko valstu sarakstu. Ekoparāda diena jau 17. februārī iestājusies Luksemburgā, 19. februārī – Katarā, 12. martā – Austrālijā. Tas izskaidrojams ar augstu iedzīvotāju blīvumu kopā ar trūcīgiem dabas resursiem. Ar 13. martu pirmo piecnieku noslēdz Kanāda un Trinidada un Tobago.
Latvija ar 6. aprīli ieņem 14. vietu šajā izšķērdības rangā, Igaunija ir devītā (6. aprīlis), Lietuvai – 17. vieta (11. aprīlis).
Atbilstoši savām iespējām dzīvo Moldova (25. decembris), Gruzija (27. decembris), Dienvidsudāna (28. decembris) un Hondurasa (31. decembris). Krievija ierindojas 25. vietā ar 19. aprīli, ASV ir sestajā pozīcijā ar 14. martu.
Tā turpinot, draud katastrofa
Saglabājot līdzšinējo patēriņu, austrāliešiem būtu nepieciešamas 5,2 planētas, amerikāņiem – piecas, Krievijai – 3,4. Zinātnieki brīdina, ka dabas bagātību pārtēriņš noved pie mežu izzušanas, sausuma, dzeramā ūdens trūkuma, augsnes erozijas, bioloģiskās daudzveidības zuduma.
Jāpiebilst, ka Latvijā arī oficiālā līmenī vērojama attieksme, it kā mūsu rīcībā būtu vairākas planētas. Zemkopības ministrija cenšas panākt, lai atceļ liegumu cirst piekrastes mežus piecu kilometru aizsargjoslā, savā atzinumā nodēvējot tos par ainaviski mazvērtīgiem.
