Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Atkritumu poligonā veidos dabas koncertzāli un skolu
foto: Publicitātes foto
ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais un tēlnieks Matiass Jansons, atklājot akmenī kalto saules pulksteni.
Viena Vide Visiem

Atkritumu poligonā veidos dabas koncertzāli un skolu

Kas Jauns Avīze

Vai atceries laikus, kad pirms divdesmit gadiem Vidzemē cilvēki bija nemierā, ka septiņus kilometrus no Zilākalna būvēs sadzīves atkritumu poligonu? Sabiedrībā populāri ļaudis vēstīja, ka tautas svētvieta ir briesmās, visapkārt valdīs baisa smaka, modīsies velni un mošķi.

Tāpēc nācās pirmo sadzīves atkritumu poligonu ierīkot Daibes purva malā, kaut jau tolaik bija skaidrs, ka tā ir visdārgākā un visneērtākā vieta šādai būvei. Pēdējos 15 gadus protestētāji ir pieklusuši, jo patiesībā izrādījās, ka sadzīves atkritumu poligons ir ļoti kārtīga un civilizēta vieta.

Bez vides izglītības nevar
Kad pērn ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais man stāstīja par ieceri Daibes poligona teritorijā uzbūvēt modernu izglītības centru, es pat nebrīnījos. Sirmie taču ir revolucionāri un drosmīgi visa jaunā ieviesēji, to apliecina Aivara dēls, pavārs Mārtiņš Sirmais. Turklāt Aivars Sirmais ZAAO vada no pirmās dienas, un ja nu kaut kur Latvijā atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir tuvu ideālam, tad tas ir Ziemeļvidzemē.

Sekmīga atkritumu apsaimniekošana nav iespējama bez vides izglītības, visus šos gadus uzņēmums nodarbojas ar bērnu izglītošanu, daļa jau izauguši lieli, daži pat strādā pašvaldībās un, pateicoties bērnībā iegūtajai izglītībai, pieņem progresīvus lēmumus vides jomā.

Jau četrus gadus poligonā Daibe ZAAO īsteno licencētu vides izglītības programmu par atkritumu ceļu, vides un cilvēka mijiedarbību, otrreizējās pārstrādes iespējām un resursu taupīšanu, iepazīstina ar poligona darbu un atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ne tikai skolēnus, bet arī pieaugušos.

Pārliecinās savām acīm
Nesen poligonā pulcējās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, UNESCO Latvijas biroja vadība, vietējo pašvaldību vadītāji, vairāku Latvijas augstskolu rektori un lērums skolēnu, jo 22. maijā Pārgaujas novada pašvaldība un ZAAO paziņoja, ka sāk darbu pie Latvijā pirmā nacionālas nozīmes dabas un tehnoloģiju parka URDA veidošanas.

Nekas tāds pirms tam mūsu valstī nav bijis! Kaut arī izglītības centra ēkas būvdarbi vēl tikai sāksies, jau tagad Daibē skolēnu autobusi ir ierasta lieta. Bērni var savām acīm pārliecināties, ka sadzīves atkritumu poligonā strādā ar modernām tehnoloģijām – no atkritumu gāzes ražo siltumu un elektrību, iedzīvotāju šķirotie atkritumi tiek pāršķiroti uz līnijas, kā attīra notekūdeņus. Tiem, kas kaut reizi ciemojušies poligonā, demagogi vairs neiestāstīs, ka šķirot nav jēgas, jo visus atkritumus tāpat sagāž vienā mašīnā un izber lielajā kalnā.

Jau tagad bērni rikšiem laižas pa dabas taku, bet nākotnē URDA teritorijā atradīsies ne tikai mācību ēka ar modernām laboratorijām, bet arī veselības, pārdomu un izziņas takas, pļava ārstniecības augu iepazīšanai un ievākšanai, purva taka un garšaugu dārzs, kukaiņu māja, atrakciju laukums un šķēršļu josla.

Iecerēta pat zemūdens vērošanas platforma, ūdens turbīna – strūklaka un ar video kameru aprīkots skudru pūznis. Tas viss atradīsies nomaļus no poligona, uz kuru ik dienu desmitiem mašīnu saved visu, ko esam izmetuši.

Negrozāmie dabas ritmi
Starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības dienā, 22. maijā, Daibē atklāja Matiasa Jansona dižā akmenī kaltu saules pulksteni. Matiass ir tēlnieks trešajā paaudzē – Kārļa Jansona mazdēls, Andreja Jansona un Maijas Baltiņas dēls.
Klausoties aizrautīgajos stāstos, kā vīri nopūlējās, lai akmeni novietotu tieši tā, lai ēna no lielā D burta (Daibe) īstajā brīdī kristu uz īstās stundas iezīmi, ka akmens reljefs izveidots tā, lai ūdens viegli notecētu, aizdomājos, ka ir lietas, ko cilvēks nevar ietekmēt. Dabas ritmi ir negrozāmi.

Tos nevar pakļaut, ar tiem jārēķinās. Tāpēc ir tik svarīgi izprast, kur paliek lietas, kas mums vairs nav vajadzīgas, kā dot mantām otru dzīvi, kā samazināt bezjēdzīgi lielo patēriņu un, pats svarīgākais – kāpēc tas jādara.

3K un augstās tehnoloģijas
URDA būs akreditēta mācību iestāde, kur nodrošinās iespēju padziļināti iepazīties ar dažādām atkritumu apsaimniekošanas metodēm un daudz ko citu.

Ar Vides aizsardzības fonda finansējumu pēc gada būs pabeigts projekts 3K: izveidota unikāla Latvijas iežu un minerālu kolekcija, āra klase un dabas koncertzāle. Nupat fonds atbalstīja vairākus Daibes ilgtspējas centra iesniegtos projektus par gandrīz 82 000 eiro, bet, lai izveidotu visu, kā iecerēts, kopumā vajadzēs vismaz miljonu.

Dabas un tehnoloģiju centru URDA atklās nākamā gada septembrī, un šeit piedāvās Latvijas izglītības iestādēm vēl nebijušu, modernu un vienotu vides izglītības metodiku, nodarbības vadīs centra pasniedzēji, tāpēc līdzi atbraukušie skolotāji varēs kaut uz brīdi atvilkt elpu un kopā ar skolēniem piedalīties nodarbībās, kādas nav iespējamas parastās skolās.
Ne tikai skolēni, bet arī pieaugušie te varēs redzēt vismodernākās tehnoloģijas – piemēram, attīrīšanas iekārtas ūdens apgādei, dažādu veidu vēja ģeneratorus, kompostēšanas metodes ar gāzes ieguvi un elektrības ieguvi no atjaunojamiem resursiem. Turpat blakus poligonā jau tagad var aplūkot, kas no šiem sasniegumiem ir ieviests dzīvē.

Ballīte poligonā
Pirmo reizi izdzirdot, ka sadzīves atkritumu poligona apkārtnē varētu rīkot ne tikai izzinošas ekskursijas un nodarbības, bet arī izlaidumus, kolektīva saliedēšanas pasākumus, koncertus un radošās darbnīcas, droši vien gribas skeptiski pavīpsnāt.
Taču, pazīstot URDA radošo komandu, es zinu – būs tieši tā, kā iecerēts un vēl labāk. Tāpēc ierosinu nākamgad Daibes poligonā sarīkot salidojumu tiem, kas pirms divdesmit gadiem visskaļāk protestēja pret ieceri sākt mūsdienīgi apsaimniekot atkritumus. Lai pārliecinās, ka ir vides projekti, pret kuriem rīkot protesta akcijas ir tumsonība.

Eiropas pieredze rāda, ka bez īpašiem vides izglītības centriem vides politikas sistēmai nav jēgas. Gadu simtiem, pat tūkstošiem cilvēki visu, kas lieks, izmeta aiz sētas vai ielidināja krūmos. Toreiz tas nebija diez ko aplami, jo viss vai nu satrūdēja, vai saglabājās zemē arheologiem par prieku.

Tagad dzīvojam sintētikas laikmetā, tāpēc senie ieradumi jāmaina un vispirms jāstiprina vājākais posms – vides izglītība. Ļoti daudz ir atkarīgs no iedzīvotājiem, kuriem ik dienu jāpieņem saprātīgi lēmumi par savu rīcību un ikdienas izvēlēm: ko pirkt, kā taupīt resursus, ko izmest, ko šķirot, kā mainīt sadzīves paradumus, kā nekaitēt sev un citiem, kā lieki netērēties.