Plūdi Rīgā: izstrādāts plāns, kā dzīvot sausām kājām

Pilsētas attīstības departaments jau 2010. gada februārī Eiropas Savienības (ES) finanšu programmas apkārtējai videi LIFE+ ietvaros uzsāka darbu pie projekta plūdu draudu novēršanai. Projekta kopējās izmaksas bija 662 240 eiro, pusi sedza ES fondi, pusi Rīgas pašvaldība. Projekta nosaukums ir gana sarežģīts – Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana, bet ikdienas lietošanai izvēlēts vienkāršs, viegli uztverams sauklis, kas pilnībā raksturo būtību – Rīga pret plūdiem!

Izvērtē plūdu riskus
Kādēļ šis projekts nepieciešams, Kas Jauns Avīzei skaidro Laura Frinberga-Tuklere, Pilsētas attīstības departamenta Direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītājas pienākumu izpildītāja.
Daļa Rīgas teritorijas regulāri cieš no applūšanas, radot gan ekonomiskus, gan morālus zaudējumus. Novērojumi liecina, ka plūdu risks galvaspilsētā arvien pieaug, turklāt ir prognozēts, ka nākotnē līdz ar globālās sasilšanas radītajām klimata pārmaiņām tas augs vēl straujāk.

Projekta mērķis bija izpētīt plūdu situāciju pēc iespējas agrāk, lai laikus paredzētu nepieciešamos pasākumus iedzīvotāju un vides aizsardzībai. Projekta ietvaros paveiktais:

* izpētīti visi plūdu veidi un to tendences kontekstā ar klimata mainību (rudens/ziemas vētru vējuzplūdi, no jūras stipru vai ilgstošu lietusgāžu radītie, kā arī sniega kušanas radītie plūdi);
* izstrādāts Plūdu riska pārvaldības plāns Rīgai. Plāns ne tikai ietver noteiktus plūdu riska novēršanas pasākumus (piemēram, dambjus, krastu stiprinājumus, sūkņu stacijas) Rīgas pielāgošanai pieaugošajiem plūdu draudiem, bet arī apskata dažādas finansējuma piesaistes iespējas riska novēršanas pasākumiem, izvērtē piedāvātās alternatīvas no izmaksu un ieguvumu analīzes aspekta. Paredzētajiem pasākumiem veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;
* izstrādāts visa Rīgas teritorijas reljefa digitāls trīsdimensiju modelis, kas nepieciešams hidroloģisko procesu izpētei un modelēšanai;
* ar klimata pārmaiņām saistīto hidroloģisko procesu izpēte un prognozēšana Rīgā, tostarp krastu erozijas novērtēšana, plūdu ietekmes analīze, ekonomisko zaudējumu aprēķini;
* metodoloģiskās vadlīnijas teritoriālai plānošanai applūstošajās teritorijās.
* organizēti semināri, darba grupas un apmācības teritoriālplānotājiem, kas pārstāv pašvaldības ar līdzīgiem applūšanas riskiem kā Rīgā.

Viens no labākajiem plāniem Eiropā
Projekts Rīga pret plūdiem! ir apbalvots kā viens no 21 labākā 2013. gada LIFE+ vides projekta (kopumā bija izvērtēti 85 projekti).
“Uzskatām, ka projekts ir unikāls gan Latvijas, gan Baltijas valstu mērogā, jo līdz šim līdzīgas ieceres šajā reģionā nav īstenotas. Projekta rezultāti kā piemērs izmantots daudzām Latvijas pilsētu pašvaldībām, kuru teritorijas ir pakļautas plūdu riskam (Jūrmala, Carnikava un citām),” teic Frinberga-Tuklere.

Kāds labums rīdziniekiem?
Lielākā nozīme ir apzinātajiem plūdu riskiem un projektā ietvertajiem konceptuālajiem risinājumiem aizsardzībai no rudens un ziemas vētru radītajiem plūdiem, uzskata projekta realizētāji.

Gatavojot jauno Rīgas teritorijas plānojumu, ņemtas vērā metodoloģiskās vadlīnijas teritorijas plānošanai applūstošajās teritorijās. Applūstoša teritorija ir nozīmīgs ierobežojums būvniecībai, līdz ar to projekta rezultāti skar tos, kas vēlas būvēties applūstošos krastos. Projekta ietvaros noteikto applūstošo teritoriju robežas (ar plūdu atkārtošanās varbūtību vienu reizi desmit gados) kalpo kā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Kaut arī tās ir apgrūtinājums zemes īpašniekiem, tās kalpo ūdensobjektu aizsardzībai.

Ņemot vērā apjomīgu resursu nepieciešamību pretplūdu būvju celtniecībai un to, ka visiem izvēlētajiem risinājumiem jāizstrādā sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, pilnvērtīgai projekta īstenošanai nepieciešams laiks.

Pilsētas attīstības departaments jau sācis darbu pie viena no projektā paredzētajiem risinājumiem – pretplūdu pasākumiem Bolderājā.

Departaments arī kā vadošais partneris piedalās projektā Integrēta lietus ūdens pārvaldība, kas šā gada sākumā ieguvis ES paraugprojekta statusu. Sadarbojoties Baltijas jūras valstu pilsētām (Helsinki, Turku, Gavle, Soderhamna, Tartu, Jelgava), šajā projektā tiek pētīta jaunākā prakse, ilgtspējīgi un inovatīvi risinājumi lietus radītu plūdu novēršanai.

Pagaidām uz papīra
Lielākā daļa projekta Rīga pret plūdiem! uzskaitīto ierosinājumu vēl tikai gaida īstenošanu. Vadlīnijas paredz daudzmiljonu investīcijas, piemēram, plūdu riska zonās izbūvēt slūžas, dambjus, caurtekas, paaugstināt Rīgas brīvostas piestātnes, atsevišķas ielas pārbūvēt par dambjiem.  

Vadlīnijas ir paredzētas speciālistiem – teritoriju plānotājiem un citiem pašvaldību atbildīgajiem darbiniekiem, kuri ikdienas darbā saskaras ar applūstošām teritorijām un plūdu risku. Speciālistiem šāda informācija palīdzēs teritorijas plānojuma izstrādē, būvniecības ieceres attīstības uzsākšanā, civilās aizsardzības plānu izstrādē, ūdensobjektu, to krastu, piekļuves vietu un piegulošo teritoriju attīstīšanai.

Lielākie pretplūdu plāna projekti

* Nepieciešams izbūvēt pašnoteces polderi ap Vakarbuļļiem, paaugstinot Rojas ielu dienvidrietumu daļā, izbūvējot jaunu zemes dambi gar apdzīvotās teritorijas ziemeļu pusi, jāpaaugstina posms Ilmeņa ielā (asfaltēts ceļš – dambis), kas kalpotu kā evakuācijas ceļš.

* Nepieciešams ierīkot slūžas – regulatoru Audupē (Vecdaugavas satekā ar Daugavu), kas pasargātu visas teritorijas pret jūras uzplūdiem. Taču ar slūžām vien nepietiek – nepieciešams paaugstināt Audupes un Traleru ielu, jāizbūvē aizsargdambis, kas savienotu slūžas – regulatoru ar Audupes ielu un Laivinieku ielu.

* Teritoriju ap Hapaka grāvi un Beķera grāvi aizsardzībai iespējami divi principiāli atšķirīgi varianti. Spilves lidlauks un pļavas var applūst gan no Daugavas, gan Hapaka grāvja puses. No Daugavas puses daļēji varētu pasargāt esošās un perspektīvās ostas piestātnes, taču vēsturiski galvenais šo teritoriju  sargātājs  ir  Daugavgrīvas  iela  (šoseja).  Pret  applūšanu  no  Hapaka  grāvja  puses  nevar  pasargāt  neviena  piestātne,  tāpēc  regulators  Hapaka  grāvī  vai  dambji  ap  Spilves  lidlauku  ir  neizbēgami vajadzīgi.

* Ķīšezeram, Juglas kanālam, Juglas ezeram un Baltezeram piegulošo teritoriju (teritorijas uz augšu no Mīlgrāvja tilta) aizsardzībai iespējami divi principiāli atšķirīgi varianti: slūžas – regulators Mīlgrāvī vai aizsargdambji gar ezeru krastiem pie konkrētām plūdu briesmu skartajām teritorijām.

* Ķīpsalā applūstoša ir ziemeļrietumu daļa. Nepieciešams izbūvēt jaunu aizsargdambi gar Zunda kanālu, jāpaaugstina dambis gar Daugavu. Kopumā nepieciešams jauns zemes dambis 1220 metru garumā un ielas paaugstināšana piecu metru garumā.

* Mūkusalas un Bieķensalas aizsardzībai Kīleveina grāvī pie ietekas Daugavā jāizbūvē slūžas – regulators zem Mūkusalas ielas.
 
* Daugavas labajā krastā gar Krasta ielu atsevišķos krasta posmos apdraudēto teritoriju aizsardzībai paredzēts izbūvēt dambjus. Četros atsevišķos posmos nepieciešams izbūvēt jaunus zemes dambjus 1341 metra kopgarumā.

Viedoklis

Tas ir liels ieguvums

Evija Piņķe,
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece:

“Projekta Rīga pret plūdiem! plāns ir apstiprināts Rīgas domes sēdē, līdz ar to tas ir saistošs un realizējams dokuments. Ieguvums ir tas, ka projektā skatīta visa Rīgas teritorija kopumā, izvērtēts, kur plūdi ir lielākā problēma, un noteikti labākie risinājumi. Tas ir ļoti labs plāns, pēc kura vadīties teritorijas plānotājiem, tajā skaitā arī privātuzņēmējiem, kuri grib attīstīt kādu teritoriju. Šis plāns laika gaitā pakāpeniski ir jāīsteno. Galvenais, ka tagad ir pieejama informācija.

Pagaidām lielie projekti galvenokārt ir tikai uz papīra. Bet uzteicami ir, ka tagad šis plāns un apdraudējumi ir apzināti. Piemēram, šo plānu automātiski var izmantot, kandidējot uz Eiropas Savienības finansējumu. Tas ir liels ieguvums.”

Viedoklis

Par 50% pozitīvi

Elita Kalniņa,
Vides aizsardzības kluba viceprezidente:

“Projekts Rīga pret plūdiem! ir jēdzīgs. Rīgā ir daudzas vietas, kas applūst un par kurām mēs atjēdzamies tikai reizi piecos gados, kad tie notiek, bet pēc tam atkal aizmirstam. Ir izstrādātas labas idejas, kā plūdus novērst, bet jautājums – kā tās tiks īstenotas? Tas ir tāpat kā mūsu zinātnē – izdomājam labus projektus, bet pēc tam nerealizējam. Projektā šķita bezjēdzīgi tas, ka tas nevērtēja situāciju Rīgas brīvostas teritorijā. Ūdens jau nešķiro – tā ir ostas un tā atkal pilsētas teritorija.

Plānā ir noteiktas tikai vadlīnijas, bet nav norādīts, ka tās obligāti jāīsteno. Piemēram, lai pret plūdiem aizsargātu divas mājas Vecdaugavā, ierosināts izbūvēt kilometru garu dambi miljona eiro vērtībā. Tad jau cilvēkiem izdevīgāk iegādāties jaunu māju, nevis būvēt tik dārgu dambi.

Projektu par 50% vērtēju pozitīvi – tas ir labs, un varam pretendēt uz Eiropas Savienības fondu naudu. Bez šāda projekta tas nebūtu iespējams. No otras puses – neredzu, ka tas tiktu īstenots. Uztaisa labu dokumentu, bet to neviens neievieš dzīvē.”

Draudus rada vētras un lietusgāzes

Galvenos draudus Rīgas teritorijai rada vējuzplūdi, kas rodas, ja rietumu virziena vēju, kas sadzen ūdeni jūras līcī, nomaina spēcīgs ziemeļrietumu virziena vējš vai pat vētra.
Šādi apstākļi nosaka jūras ūdens uzplūdus, paaugstinot ūdens līmeni Daugavas lejtecē, Baltezerā un Ķīšezerā un radot reālus piekrastes teritoriju applūšanas un krasta noskalošanas draudus.
Tāpat arī intensīvi un ilglaicīgi nokrišņi var izraisīt ūdens līmeņa celšanos Daugavā, Lielupē un Ķīšezerā, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus, negatīvi ietekmēt kanalizācijas sūkņu stacijas darbību un notekūdeņu novadīšanu uz bioloģiskās attīrīšanas staciju Daugavgrīva.
Applūdumu lietusgāžu laikā galvenokārt izraisa lietus kanalizācijas kolektoru pārslogojums, to nepietiekama uzraudzīšana un uzturēšana.
Balstoties uz pētījuma datiem, Rīgā ir izdalītas vairākas teritorijas, kuras apdraud varbūtējie plūdi un kuras iedzīvotāju, kultūrvēsturisko vērtību, saimnieciskās darbības, teritorijas plānotās attīstības un vēsturiskā vides piesārņojuma dēļ ir nepieciešams aizsargāt.

Plūdu riska teritorijas Rīgā

* ap Buļļupi (Vakarbuļļi, Rītabuļļi, Daugavgrīva, Bolderāja)

* ap Vecdaugavu

* ap Hapaka grāvi un Beķera grāvi (Krēmeri, Voleri, Spilve)

* ap Ķīšezeru, Juglas kanālu, Juglas ezeru un Baltezeru

* ap Sarkandaugavu

* ap Zunda kanālu (Ķīpsala, Klīversala, Mārupītes lejtece)

* ap Bieķengrāvi (Mūkusala, Bieķensala, Lucavsala)

* ap Krasta ielu no Salu līdz Dienvidu tiltam