Aktrise Ermale tikai ar pierunāšanu nodeva vecās zāles. Kā pareizi rīkoties un kur tās likt?
Nereti pāri paliek neizlietotas zāļu paciņas, saplīst termometrs vai kādai ziedei beidzas derīguma termiņš. Tie ir bīstamie atkritumi, kurus nedrīkst izmest parastā atkritumu konteinerā vai noskalot kanalizācijā. Visjēdzīgāk ir vairs nevajadzīgās zāles nodot aptiekās, tomēr ne visur tās pieņem, vēsta "Kas Jauns Avīze".
Tā gadījās aktrisei Esmeraldai Ermalei, kura saņēma atraidījumu Latvijas aptiekā – viņa vēlējās civilizēti nodot maisiņu ar apmēram 200 gramu veco zāļu. Aptiekā atrunājušies, ka tas ir dārgs prieks – utilizēt zāles. “Zāles bija pamazām sakrājušās, pēc slimošanas, piemēram, pāri paliek pāris antibiotikas tablešu – man tās vairs nav vajadzīgas, un citiem arī nevar dot. Zinu, ka tie ir bīstamie atkritumi, piesārņot dabu nedrīkst, un zāles tā vienkārši nevar izmest parastā konteinerā. Bet kur lai tās lieku?” saka Ermale. “Beigās jau par mani apžēlojās un zāles pieņēma.”
Tikai pēc brīvas gribas
Latvijas Zaļā punkta un Eco Baltia Grupas pārstāve Ilze Čikule Kas Jauns Avīzei teic: “Ar nevajadzīgajiem medikamentiem ir sarežģīta situācija – aptiekās tos drīkst nodot, un lielākais vairums aptieku to arī dara (var nodot arī termometrus), taču tā ir pašu aptieku iniciatīva, neviens likums to neuzliek par pienākumu. Ja runājam par Latvijas Zaļā punkta atbildību, zāļu iepakojumu – kartona kastītes un tukšas, tīras pudelītes – drīkst izmest šķiroto atkritumu atbilstošajos konteineros.”
Arī Zāļu valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Ilga Namniece teic, ka aptiekām nav noteikts pienākums savākt nederīgos medikamentus.
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders atzīst, ka šobrīd normatīvie dokumenti nenosaka kārtību, kādā iedzīvotājiem būtu jāveic medikamentu utilizēšana. Nav arī obligātas prasības vecos medikamentus atdot aptiekā un aptiekām tos pieņemt.
“Pašlaik daļa aptieku kā pašiniciatīvu ir uzņēmušās atbildību par nederīgo medikamentu pieņemšanu un tālāku utilizāciju. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam normatīvo aktu, kas skar bīstamo atkritumu utilizāciju, izstrāde un ieviešana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetence,” skaidro Šneiders.
Klasifikācijas īpatnības
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone informē: “Pēc klasifikatora kā bīstamie atkritumi ir klasificēti citotoksiski un citostatiski (vēža ārstēšanai – red.) medikamenti, bet visi pārējie ir klasificēti kā atkritumi, kuri nav bīstami. Tomēr VARAM iesaka arī pārējās nederīgās zāles uzskatīt par sadzīves bīstamajiem atkritumiem, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, videi un veselībai drošu to apsaimniekošanu.
Medikamentus nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai kanalizācijā, jo šāda rīcība var radīt nopietnu kaitējumu. Tie ir jānogādā speciāli tam paredzētās vietās. Tīmekļa vietnē atkritumi.lv var atrast informāciju, kur var nodot medikamentus, kas nav derīgi lietošanai.”
Aptiekās savāktos nederīgos medikamentus nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem. Tā kā šo atkritumu plūsma tiek uzskaitīta kopēji, par zālēm atsevišķu datu nav. Farmaceitu novērojumi liecina, ka ik gadu savāc vairākas tonnas veco zāļu un visvairāk nodod cukura diabēta un asinsspiediena medikamentus.
Daudz zāļu paliek pāri
Aptieku tīkla Euroaptieka kvalitātes vadītāja Zane Melberga uzsver, ka medikamentu utilizācija nozīmē papildu izmaksas un nav lēts pakalpojums.
Euroaptiekas visā Latvijā jau gadiem pieņem nederīgos medikamentus, tam ir paredzētas speciālas kastītes. Pērn nodoti 2700 kilogramu medikamentu, 110 kilogramu dzīvsudraba termometru un 170 kilogramu tonometru – asinsspiediena mērītāju.
Daudz tiek nodoti neizlietoti medikamenti cukura diabēta ārstēšanai un asinsspiediena samazināšanai – tās ir lielākās hronisko pacientu grupas Latvijā. “Tas, iespējams, liecina, ka pacienti neievēro pareizu zāļu lietošanu un sabiedrības izglītošanas jomā par racionālu un pareizu zāļu lietošanu vēl ir daudz darāmā,” saka Melberga.
Viņa atgādina, ka zāles uzskatāmas par nederīgām ne tikai tad, ja ir beidzies termiņš, bet arī – ja nav zināms izmantojums, nav salasāms nosaukums, zāles ir nepareizi uzglabātas, mainījies izskats, smarža vai garša, bojāts iepakojums.
Mēness aptiekās un Apotheka
Vairāk nekā 20 Mēness aptiekām Rīgā un arī citviet Latvijā ir noslēgts līgums ar uzņēmumu, kurš apsaimnieko veselības aprūpes atkritumus.
“Jāsecina, ka iedzīvotāji ne vienmēr ir pietiekami apzinīgi, iegādājoties zāles, jo izrādās, ka tās nemaz nav lietotas, tātad nopirktas lieki, taču, no otras puses – jāuzteic to iedzīvotāju apzinīgums, kuri liekos, nekvalitatīvos medikamentus nogādā aptieku farmaceitisko atkritumu konteineros,” pauž Sentor Farm aptiekas (Mēness aptiekas) farmaceitiskās kontroles vadītāja Aija Pukāne.
Šāda iespēja ir arī vairāk nekā 100 Apotheka aptiekās visā Latvijā, un apjomi ir gana lieli. Apotheka mārketinga vadītāja Ilze Blauberga: “Tikai šā gada pirmajos trīs mēnešos esam nodevuši jau 600 kilogramu. Pērn kopējais apjoms sasniedza nepilnu tonnu.”
Mēnesī līdz 300 kilogramu
Nederīgus medikamentus pieņem pilnīgi visās BENU aptiekās, kas tālāk tos nodod SIA Ragn-Sells, sertificētam uzņēmumam bīstamo atkritumu savākšanai, pārvadāšanai un pārstrādei.
Kad BENU aptiekas 2014. gadā piedalījās Latvijas Farmaceitu biedrības rīkotajā kampaņā Nodod nederīgās zāles aptiekā, mēneša laikā bija atnesti gandrīz 500 kilogramu nederīgo zāļu. Pēc BENU aptiekas farmācijas daļas vadītājas Vizmas Vīksnas vārdiem, kopš šīs kampaņas klienti ir kļuvuši apzinīgāki un mēnesī šajā tīklā nodod 280–300 kilogramus nederīgo medikamentu.
