Skarbs fakts: zivis jūrā pieradušas ēst plastmasu

Zinātnieki brīdina, ka, turpinot nerīkoties, 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas, nekā zivju.

2016. gada 25. jūnijā, 09:21

Skarbs fakts: zivis jūrā pieradušas ēst plastmasu

Jauns.lv

Zviedrijas zinātnieki atklājuši, ka jūras zivis jau kopš iznēršanās no ikriem pielāgojušās ēst plastmasas atkritumus – gluži kā bērni neveselīgas uzkodas.

Baltijas jūras ūdenī ir tik augsta polistirola daļiņu koncentrācija, ka tās rada pieradumu jūras asaru mazuļiem, teikts rakstā žurnālā Science. Protams, nekādas barības vērtības plastmasai nav, tāpēc zivis aug lēnāk, un tās vairāk apdraud plēsēji.

Neizdzīvo neviens

Eksperimentā noskaidrots, ka tīrā ūdenī 96% ikru veiksmīgi pārtapa zivīs, kamēr plastmasas piesārņojuma apstākļos šis rādītājs nokrita līdz 81 procentam. Turklāt piemēslotajā ūdenī zivju mazuļi bija sīkāki, peldēja gausāk, orientējās vidē sliktāk. Pirmajā diennaktī, satiekoties ar plēsoņām, tīrā ūdenī izdzīvoja apmēram puse mazuļu, bet netīrā – gāja bojā visi.

“Visiem mazuļiem bija iespēja baroties ar zooplanktonu, bet viņi deva priekšroku plastmasas daļiņām. Acīmredzot plastmasai piemīt ķīmiska vai fiziska pievilcība, kas stimulē zivīm barošanās refleksu,” stāsta pētnieku grupas vadītāja, doktore Una Lonštedta no Upsalas universitātes.

Ātras uzkodas bez jebkāda labuma

Vienkārši izsakoties, zivīm šķiet, ka plastmasa ir kaut kas labs un kārdinošs. “Tas ļoti atgādina pusaudžu uzvedību, kuriem patīk piebāzt vēderu ar visādiem draņķiem,” salīdzina zinātniece.

Pētījuma autori brīdina, ka Baltijas jūrā pēdējos 20 gadus samazinās jūras asaru un līdaku skaits. Zinātnieki aicina aizliegt plastmasas mikrogranulu izmantošanu kosmētikā, piemēram, ķermeņa skrubjos.

Šāds aizliegums ir spēkā ASV, kamēr Eiropā par to tikai aizdomājas. “Runa nav par aptieku produkciju, bet tikai par kosmētiku – acu tušu un dažiem lūpu krāsas veidiem,” saka doktore Lonštedta.

Plastmasa zivju vietā?

Katru gadu okeānos nokļūst līdz pat astoņiem miljoniem tonnu plastmasas, kas pamazām sairst sīkās daļiņās, bet kopumā nekur nepazūd. Tās uzsūc planktons, apēd zivis, un beigu beigās – arī cilvēki.

Ja nekas steidzami netiks darīts, lai pienācīgi pārstrādātu plastmasas atkritumus, 2050. gadā to okeānos būs vairāk nekā zivju, brīdina bijušās burātājas Ellenas Makartūras izveidotais fonds. Turklāt pasaules ekonomika ik gadu zaudē 95% plastmasas iesaiņojumu 73–110 miljardu eiro vērtībā, ko izmanto tikai vienu reizi.